Dzejoļa doma bija ļoti laba, tikai saturiskā ziņā krietni pietrūka.

Nu tātad šīs sekojošās dzejas rindas tiek sauktas par haikām .. Haikas ir japāņu dzeja .. tām ir noteikta formā - šīs trīs rindiņas , kur katrā rindiņā ir noteikts zilbju skaits. Šīs haikas jau tika sacerētas laiciņu atpakaļ , kaut kad vairāk ap rudeni, skolā, bet man šķiet ,ka nav nemaz slikti sanācis. Un katru haika ir jāuztver kā atsevišķs darbs ........

***********************************************
***
Viss strauji griežas..
Kāds klusi iet uz augšu.
Zemi skar lietus.

***
Debesis ir tur,
Kurp spīd spožas zvaigznes-
Lietus peļķē.

***
Izskrēja suns
Lielā vētrā pastaigā.
Tur pazuda vējš.

***
Tumšas debesis..
Ir tajās kaut kas dīvains,
Kas izplēn vējā.

***
Debesīs plankums
Circeņa maigā skaņa
Daba klusi mirst

*******************************************

Un ljoti labas haikas. Pameklee topika saakumaa vai ar "Search" iespeeju - mees te jau kaut kaadas haikas rakstiijaam (pirms cilveeki saaka cuukoties un tiishaam rakstiit stulbas haikas).

Otrajā un trešajā nepareizs zilbju skaits, jo es gribu kasīties.
Bet visādi citādi ir ok, jauki atklāts rudens motīvs

Noslēpjas mēness
Egļu zaru blāvais sniegs
Sajūtu tevi

DS- piedod, bet dzejolis likās tukš. Ja tas bija domāts kā dzejolis. Ja vairāk kā kas līdzīgs haikai, tad arī daudz trūka.
Tomēr daži pantiņi patika tīri neko.

Nu man jau šķita,ka skaidri un gaiši teicu,ka tas nav dzejolis,bet gan haikas,kuras,kā zināms, katra ir jāuztver kā atsevišķs darbs. Un tā kā mēģināt rakstīt haikas tika mēģināts pirmoreiz,tad iespējams ,ka tās arī ir mazliet nepilnīgas. Ja godīgi,ja man nāktos šīs haikas uztvert kā dzejoli, tad man tas šķistu pat ļoti nesakarīgs ...
to ShinChan - tiešām zilbju skaits tajās haikās nav īsti precīzs,tagad nu jau to pamanīju.Varētu jau labot,bet tad arī pati haika izmainīsies,tāpēc laikam atstāšu kā ir.

Labākā no visām. Kaut gan... diez vai tās var nosaukt par haikām.

Manupraat, viena no sliktaakajaam!

Shii man liekas vislabaakaa:
Izskrēja suns
Lielā vētrā pastaigā.
Tur pazuda vējš.

Kas gan ir veel tuvaak haikai? Shei ir gan notikums, gan paskaidrojums, gan dabas apspeele. Nu jaa, dereeja veel lai peedeejaa rindinja buutu alegorija pirmajai. Bet visu tachu nevar gribeet! Kau gan zini - nav taalu no alegorijas. Da laabi - ridinju skaitam var piesieties. Bet nu tad izlabosim:

Tur izskreeja suns
Lielaa veetraa pastaigaa,
Tur pazuda veejsh.

Ceru, ka autors man piedos

nu jā.. Kā tas ir zināms - cik cilvēku, tik viedokļu ... tāpēc katram var šķist,ka viena haika labāka,cita sliktāka.
Atļaušos vēl , (domājams) beidzamo reizi , ielikt dažas haikas... nuu cerams,ka tās ir haikas... neesmu pārliecināta par 3. haiku

to edg - nesatraucies , tev tiek piedots

**************************************
Tumsā slīd ēna
Aizmaldījusies sapnī
Mirdz mēness gaismā.

***
Kāds smagi krīt lejup
Paņem šo dvēseli sev
Nenogalini.

***
Samelo pats sev
Noliedz visu,kas tev mīļš
Tur ārā - lietū

***
Grauž lapa zemi.
Klūp nogurusī migla,
Lai spārnos celtos.

***
Iznīkst ideja
Smagi nolīst asara
Nakts rīta ausmā

*****************************************

Tagad pamanīju,ka 2.haikai ir nepareizs zilbju skaits pirmajā rindā..
varētu labot šādi .. īsti nezinu,bet man labāk patīk tas pirmais variants :

Krīt smagi lejup
Šo dvēseli paņem sev
Nenogalini

Manupraat, otraa un treshaa nav haikas. Haikai jaaapraksta situaaciju!

Nolēmu kādu savu dzejoli ielikt. Lai gan nezinu, vai vispār izlasīsiet...

***
Trīs sarkanas ziedlapas
Tev rokā es ielikšu.
Tās vel ļoti karstas,
Tāpēc uzmanies
Neapdedzinies!
Trīs asas asaras,
Vēja un sniega sasaldētas
Es iebēršu Tev saujā.
Tās ļoti aukstas!
Tāpēc uzmanies!
Neapsaldējies!
Tu esi viens no viņiem- no pelēko bara.
Tie, kas citiem pāri dara!
Un, galvenokārt paši sev.
Ziemas rītausmā bālā
Es noķēru domu aiz astes gala
Un noslīcināju krūzē.
Lai jau guļ mūžīgo miegu.
Bet tā doma bija par mani un tevi.
Un lūk tas ir skumji…
Es, aizmigusi sniegā
ietinos Tavā mīlestībā,
Lai siltāka būtu šī nakts.
Un, kad tā pāries,
Apskāvieni un skūpsti
Riņķos mums apkārt
Kā sendienu aizmirstie taureņi,
Tie, kuri bija pagājušajā vasarā atstāti…

heh nav slikti, rekur manejais =D

Circle of Life


I circulate around Circle
Where i only see myself
Im pleasing for mersy
On my knees

I fall out in endless night
Where’s is all black
I dont see anybody
How only my light
Who’s trying get out
From my empty soul

Why i came to this empty and black place
Where life isnt starting and arent ending
Im trying to break out
But my light is drowing smaller

I get up and watching
In Endless darkness
Where you cant hear angels heart beats.

Walking i only hear my steps
Talking i only hear my voice
Thinking i only understand myself
I sit down and starting to feel
How my soul starting to brake out from my chest.
Chorus!

I fall down on land and starting to cry
I dont hear my heart beats anymore
I take my souls element n my arms
And put down on opposite Lifes Circle
I starting to feel how new light is growing in me
I get up and starting to fly through the endless darkness
And i get back, where everthing started.

***
Es klauvēju pie durvīm
aiz kurām klusums san...
Es gaidu kad tās vaļā vērsies
un saka kāds nekad...

Es negribu ticēt,
ka iespējams palikt aiz durvīm,
ka negaida tur it neviens
un mūžīgi paliks tās ciet.

Es klauvēju visur
pie durvīm daudzām.
Gan melnām, gan baltām...
Vienas pat bija no dzelz.

Vai kādas no viņām palika ciet?
It visas...
Bet zinu es, ka varu
kaut vienas es atdarīt.

Tik nezinu es vai gribu
Tavas dvēseles durvis atvērt...
Jo vienīgās viņas ir
Kuras atmūķēt nespētu.

Adar, dzejolis ir dziļs un patiesi patika ideja.

Wiii...*Seila nosarkst*

Nu tad lūk mans pēdējais dzejolīts


***
Sūti visu pie velna
Un ielej glāzē vīnu
sarkanu kā rubīnu
Kā asins lāsi
Kas baltā sniegā mirdz

Ielej glāzē vīnu
Kas asinīs karst un kaist
Kad pa dzīslām skrien
Kā bangojoša kalnu upe

Ak ielej jel glāzē vīnu
Un neļauj sirdij mīlā kaist
Un neļauj acīs asaras laist
Bet sūti it visu pie velna.