Globalizācija un kosmopolītisms Options

[Sigfa]

Šo sākumā biju domājis rakstīt tieši šim forumam, tad izlēmu, ka šeit reti kuru šādas tēmas varētu interesēt un rakstīju blogam. Beigās tomēr nospriedu, ka nekas ļauns jau nenotiks, ja iespamošu arī šeit, kā nekā doma noformulēt savas domas radās no tieši šeit lasītiem tekstiem. Sorry par kļūdām, pārlasīšu kad būs skaidra galva.

---

Globalizācija un kosmopolītisms

Šie divi termini 21. gadu simtenī tiek uztverti ar diametrāli pretējām reakcijām, situācija šķietami ir nonākusi tiktāl, ka šāda jautājuma pacelšana bieži vien var tikt sagaidīta ar sociālam tabu raksturīgu pretestību. Šī ir tēma kuru tikai retais uzdrošinās pacelt pie svētku galda ģimenes lokā kur intuitīvi nojaušam, ka kādām varētu būt oponējošs viedoklis. Iemesls tam, skatot Latvijas kontekstā, būtu vecāka gadagājuma cilvēku pašu, vai tuvu radinieku, ieguldījums nacionālo vērtību nostiprināšanā, proti ir sagaidāmi teksti no sērijas "mans tēvs atdeva savu dzīvību, lai latviešiem būtu sava valsts!". Taču cilvēkam kuram emocionālā saikne ar šo attālo radinieku ir gandrīz neeksistējoša - piemēram, mazmazdēls, kurš pat nav redzējis varoņa vecvectēva fotogrāfiju - šāds arguments neizraisīs spēcīgu empātisku rezonansi. Viņš pats nav neko ieguldījis Latvijas brīvības izcīnīšanā, līdz ar ko viņa saikne ar "brīvo Latviju" būs nesalīdzināmi vājāka. Šis ir iemesls kāpēc, manuprāt, varam novērot, ka jaunatne arvien vairāk tiecas pēc liberālām vērtībām, kuras neizbēgami ietver sevī kosmopolītisma iezīmes.

Globalizācijas un kosmopolītisma termini sev nes līdzi negatīvu konotāciju tieši nacionālisma ideoloģijas un ieaudzinātā patriotisma dēļ. Kā interesantu piemēru varam minēt tieši nāciju, jeb tautu, bez valsts (ebreji pirms Izraēlas valsts de jure atzīšanas, čigāni u.c.) daudz lielāko solidaritāti, dzimts koka veidošanu savas tautas starpā, nereti arī incesta formā, ko vislabāk varam skaidrot ar dogmatisku nacionālisma ideju ieaudzināšanu atvasēs. Šī ir tradīcija, no kuras cilvēcei vajag atbrīvoties. Ja mēs skatāmies uz globalizācijas tendenci (skeptiķi apgalvo, ka globalizācijas tendence mūsdienu izpratnē ir no mušas uzpūsts zilonis, taču, pat ja tā, mēs nevaram noliegt šādas tendences esamību un arvien pieaugošos apgriezienus) vēsturiskā kontekstā, varam novērot vairāku tautu sākotnēju sadzīvošanu vienas valsts teritorijā (Latvija kā acīmredzams piemērs) un vēlāku šo pašu tautu saplūšanu, varam novērot konkrētu transformācijas tieksmi no pirmatnējās nācij-valsts uz jau multi-kulturālu valsti. Šī tieksme man liek secināt ka globalizācijas process paliek aizvien aktīvāks un neizbēgamāks. Protams, miermīlīga kultūru saplūšana nav vienīgais iespējamais iznākums: sekulārās rietumu pasaules bubulis - tuvo austrumu reliģiozo fundamentālistu agresivitāte - var panākt savu (tb. Iegūt nospiedošu atbalstu savai ideoloģijai), kas, protams, rezultētos kārtējā karā par to, kuras arhaiskās mitoloģijas bārdainais debesu papucītis ir patiesais pirmkustinātājs.

Patriotisms un nacionālisms ir globalizāciju bremzējošas idejas, kuras skaidroju kā audzināšanas sekas, kuras tālāk izpaužas kā nevēlēšanās atteikties no konservatīvajām vērtībām un acīmredzamo procesu ignorēšana, sak, hear no evil, see no evil. Saprotams, reti kuru seku varam skaidrot ar vienu atsevišķu cēloni, svarīgs šķiet arī psiholoģiskais aspekts, kuru raksturoju kā, cilvēkam labi zināmās, bailes no pārmaiņām kur nu vēl tādu radikālu ideju pieņemšana kā valstu un tautību izzušana vēstures annālēs. Vēl saskatu to, par ko rakstīju pirmajā paragrāfā – vecāka gadagājuma cilvēku nespēju pieņemt, ka ļaudis atdeva dzīvību par tādu, relatīvi īslaicīgu, vērtību iegūšanu kā valsts brīvība (kas gan ir apšaubāmi, jo nav zināms kādas tendences valdītu ja, piemēram, PSRS vai nacistiskā Vācija būtu uzvarējusi karā). Šķiet, cilvēkiem nav pieņemama doma par piederības suverēnai valstij atmešanu – atkal bailes no radikālām pārmaiņām? Es šeit saskatu alternatīvu – mēs visi piederam dzīvnieka sugai kuru saucam par cilvēku, tad kāpēc nebūt lepnam par cilvēci kā kopumu, tās sasniegumiem kā visu kultūru mijiedarbības rezultātu, bet gan aprobežoties ar zemes pleķi uz šī kosmiskā, lidojošā akmens kā vienojošo vērtību mūsu lepnumam.

Skaidrs, ka šādas pārmaiņas nenotiks gadu desmitu vai, iespējams, pat simtu laikā. Mums, kā cilvēcei, ir jāpārvar vairāki dažāda rakstura šķēršļi, viens lielāks par otru, vispirms ir jāpanāk mūsu melnīgsnējo brāļu sociālpolitiskā evolūcija līdz civilizētam līmenim, reizē jātiek galā ar kultūru atšķirībām izstrādājot tolerances metodes un, protams, jātiek vaļā no bronzas laikmeta sērgas pārpalikumiem – mitoloģijas, jeb reliģijas.

Man bija vēl šis tas ko teikt, bet šķiet, ka jau būs gana garš palags un galvenā doma ir iekļauta.

---

pieņemu, ka lielākajai daļai šeit būs atšķirīgs viedoklis, to tad arī aicinu izpaust!

EDIT: heh, diezgan depresiivi:



This post has been edited by Sigfa: Jan 14 2010, 05:09

[Shinobi-sama]

Kaut kā skumji raudzīties, ka šeit spriež par kosmopolītismu un globalizāciju no pagātnes faktiem un materializē katru problēmu pēc sava pasaules skatījuma un pataisa to galīgu.
Skatīties nākotnē (pec izteiksmes kur "0--tiecas-->bezgalība") nozīmē arī pašam būt gatavam atīstīties garīgi un saprast, ka mācība par esošo un esamību - pasaules uzbūvi, kā tā ir uzbūvēta un kā mijiedarbojas spēlē MĪLZĪGU lomu mūsu vīzijās par nākotni. Pati lielākā kļuda, ko pieļauj praktiski visi tie tā saucamie eksperti un skaitļu skaldītāji ir, metaforiski izsakoties, paņem prizmu, redzamo gaismu sadala varavīksnes krāsās un tad ņem un pūlas sev tīkamo krāsu padarīt spožāku, spilgtāku un netīkamo mazāk pamanāmu. Skatoties pagātnē var viegli saskatīt, ka praktiski visas pastāvošās kārtības agri vai vēlu izsmēla savu potenciālu balstoties uz atklājumiem zinātnē un to kā šie atklājumi maina uzskatus. Tas kurš domā ka tie allāham dauzošie pieri un tagadējam dievam rokas mežģošie un krustus metošie to darīs mūžīgi ir konservatīvs idiots. Jo vairāk tiks izdībināts par pasaules uzbūvi, jo smieklīgākas liksies tās reliģiskās dogmas, ko pašlaik sludina gan muslimi, gan kristieši, nemaz jau nerunājot par visām citām reliģijām un pseidoreliģijām sauktām par sektām, kuras kalpo tikai un vienīgi mantiskajam labumam priekš to dibinātajiem.

Šumins un tam līdzīgie tagadējos 6+ miljardus uztver kā bezsmadzeņu radījumus un izslēdz iespēju, ka vidējais izglītotibas līmenis varētu celties. Lai arī tas notiek ļoti lēnām, tomēr tas notiek. Un tas spēlē svarīgu faktoru iekš spējas savstarpēji saprasties. Katrs uzskatu strīds ir individuālā zināšanu limita neizbēgama konfrontācija ar kaut ko jaunu vai veicu.
Parašas var reducēt līdz monotonam muskuļa refleksam uz konkrētu kairinājumu no individuālas piereidzes, kultūru var reducēt līdz kategorizēšanai grupās kur atiecīgi indivīdi reaģē identiski vai ļoti similāri uz konkrētu kairinājumu. Saduroties divām grupām (kultūrām) ar atšķirīgiem reaģēšanas veidiem uz vienu un to pašu kairinājumu, ilgākā vai īsākā laika posmā tiks pieņemts efektīvākais veids, tas ir viens veidiem vai visbiežāk abu veidu sajaukums ar lielāku vai mazāku dalību no katra veida

P.S. Gribas palasīt Shin-chan solīto dalījumu

[Shumins]

Šumins un tam līdzīgie tagadējos 6+ miljardus uztver kā bezsmadzeņu radījumus un izslēdz iespēju, ka vidējais izglītotibas līmenis varētu celties.

Es tikai priecātos, ka vidējais izglītības līmenis celtos. Jo citādi to vien pēdējā laikā daru, kā reālā dzīvē skaidroju elemtāros politiskos un sadzīves procesus. Omei, ka valdība nav pensijas iekrājusi viņas dzīves laikā kā lielu naudas kaudzi, bet, ka tās izmaksā katru gadu no ieņemtiem līdzekļiem. Draugiem, ka Krievi ir okey. To, ka Islāms nav analogs "Main Kampf", bet tā ir tāda pati reliģiska grāmata kā Bībele un neaicina visus nogalināt. Kāpēc jāmaksā nodokļi, kāpēc jāiet uz vēlēšanām. Reti kurš zina savas tiesības darbā - darba likumu.
Es neuzskatu, ka liela daļa apkārt būtu bez smadzenēm, taču ir cilvēki, kas tik ļoti ir iegrimuši savā mazā dzīvītē, ka nemaz nezina, kas notiek apkārt (kaut arī ar smadzenēm). Šo es vairāk saskatu kā neatrisinātu problēmu, jo šie cilvēki ir visvieglāk manipulējami, un jo šo cilvēku ir vairāk, jo nestabilāka valsts.