Beigās paliks tikai viens, Realitātes šovs Options

[Seila]

Tā kā paralēli Neuzveicamajiem, jau pāris gadus kā rakstu realitātes šovu Beigās paliks tikai viens.Tad domāju, ka apdalīt otaku ar šo interesanto un humoristisko informāciju būtu lieki. Lūdzu attiekties pret to ar humoru Šis šovs piedzīvoja nerālu atsautcību starp GP UN HP faniem un tā kā tajā piedalās daudz vairāk kā HP un GP tad tas tiek izlikts jūsu tiesāšanai, protams, ka pa daļām.

Beigās paliks tikai viens.
Dalībnieki: Aragorns, Arvena, Spaiks, Harijs, Strups, Drako, Lurcs, Boromirs Faramirs, Eovina, Legolas, Lindir,
Vadītāji: Ērika, Liāna.


1.diena.
Pie diezgan lielas un skaistas kotedžas apstājas vairākas automašīnas.
SPAIKS: (izkāpjot no vienas) Neko sev nu gan mājiņu uzcēluši. Kādi pāris tūkstoši zaļo točna būs uz to izgājuši.
ARAGORNS:(izkāpjot no blakus mašīnas pasniedz roku Arvenai)
ARVENA:(Izkāpjot no mašīnas) Kas par mājiņu! Tādā mēs vēl neesam dzīvojuši.
BOROMIRS:(pienākot klāt pie pārējiem) Nu ko atkal kopā, Atkal zirgos!(ierauga tuvojamies Legolasu ar Lindiru) …un redz kur mūsu balodīši.
LINDIR: (Kopā ar Legolasu piebiedrojas bariņam) Paklau Borič, sarunāsim reiz par visām reizēm, ka tu aizvērsi šo tēmu!
BOROMIRS: Ak jā! Es jau aizmirsu, ka tev ir Adars. Starp citu kā tad klājas tumšajam Mordoras ģenerālim?
Pie mājas piebrauc melns Suzuki motocikls, no kura nokāpj Lurcs.
LURCS: Hei, veči un vecenes!!! Kā tad jums te klājas?!
LINDIR:( Grib kaut ko atbildēt Boromiram, bet ieraudzījis Lurcu apklust)
LURCS: (pienāk klāt pie bariņa)
Blakus, pie ietves, nokauc mašīnas riepas un melns mersedes apstājas pie pašām durvīm. Visi izbrīnījušies nolūkojas uz to.
FARAMIRS: (izkāpis no mašīnas un pagaidījis kamēr no tās izkāpj Ēovina, aizcērt ciet durvis. Mašīna aizbrauc prom.) Nu ko vecā komanda atkal pilnā sastāvā!
BOROMIRS: (ar smīnu uz lūpām)Es tikko stāstīju Lindaram cik žēl, ka nav Adara...
FARAMIRS: (Uztverot spēles noteikumus) Jā žēl gan, ka Adara nav...Elfiem būs garlaicīgi!
LINDIR: (Nobāl, bet pēc tam pietvīkst no dusmām)
LEGOLAS: (Redz, ka var izraisīties skandāls, Cenšas novērst sarunas tēmu.) Vai kāds zina, kas vēl piedalās šovā?
Pēkšņi kā no gaisa parādās divas meitenes.
LIĀNA: Mēs gaidām vēl trīs dalībniekus un pēc tam dodamies iekšā!
SPAIKS: Un kas jūs būtu, ka varat atļauties te komandēt!??
LURCS: Un kas tad būs tie trīs?
LIĀNA: Es esmu viena no šova vadītājām, tā kā piebremzē!
ĒRIKA: (Pasteidzas atbildēt uz Lurca jautājumu) O! Tie būs mūsu draugi no burvju pasaules. Jūs visi viņus atceraties pēc šova “Dzeltenā Māja”
ARAGORNS: (uztraucies.) Tas taču nebūs Toms, vai tā vecā ragana Minevra...!!!
LIĀNA: Nē tas būs kas labāks, kaut gan paši jau varat pārliecināties! Lūk kur viņi nāk!
Ielas otrā pusē kā no gaisa parādās Strups, Drako un Poters.
STRUPS: Poter, cik reižu es jums esmu teicis, ka, lai teleportētos ir nepieciešams kontakts, bet tāpēc nevajag pie manis spiesties it kā tā būtu pēdējā reize jūsu dzīvē. Būtu labāk pamācījies no Malfoja...godīgi saņēma mani pie rokas un viss...(Ierauga, ka visi jau ir savākušies un ignorēdams zēnus dodas pāri ielai...)
DRAKO: Ak tad spiedies klāt Poter?
HARIJS: Nu neesmu es vainīgs ka pie viņa kakla citādi netikt klāt...
DRAKO: Nākamreiz mēģināšu žņaugt es. (Palūkojas uz visiem kuri savākušies) Nu ko, Poter, dodamies rotaļāties...
Abi pienāk pie bariņa.
LIĀNA: Tā kā visi ir ieradušies, tad uzskatu, ka mēs varam doties iekšā!
Visi dalībnieki draudzīgi nopūšas.
LINDIR: ( Neuzticīgi) Bet varbūt nevajag!?
ĒRIKA: Vajag, vajag ejam iekšā! Nav ko te drūzmēties! (Pati atver durvis un pazūd mājā.)
Pārējie visi saskatījušies seko vadītājai. Pati pēdējā mājā ieiet Liāna un aizver aiz sevis durvis.
Iekšā mājā. Visi sasēstas viesistabā.
ĒRIKA: (kopā ar Liānu iziet telpas vidū un apstājas) Prieks, ka jūs visi esat ieradušies! Mēs ceram, ka jums visiem patiks mūsu šovs. īsumā par noteikumiem un to, kas notiks šā šova laikā. Liāna lūdzu.
LIĀNA: (noklepojas pievērsdama visu uzmanību sev) Kā jau Ērika teica, mēs visi ļoti priecājamies, ka jūs piekritāt piedalīties šovā. Pašlaik jūs atrodaties mājā, bet jau pēc īsa brītiņa kopā ar visu māju pārvietosieties uz citu visumu. Katru dienu jums būs jāpilda kāds uzdevums. Pirmo trīs dienu beigās laimīgais konkursa uzvarētājs izvilks no cepures kartīti ar jauna dalībnieka vārdu. Par uzdevumu veikumu, mēs vadītājas jums piešķirsim punktus. Pēc trešās dienas beigām mēs saksim atbrīvoties ( pasmīn un sarīvē plaukstas) no dalībniekiem. Vai visiem viss skaidrs? Tad uz priekšu.
ĒRIKA: Liāna aizmirsa piebilst, ka šodien, jums nebūs neviena konkursa un jūs varēsiet mierīgi iekārtoties un sadalīt pienākumus.( Viltīgi pasmaida un piemiedz ar aci Legolasam.)
Izdzirdējuši par to, ka šodien konkurss nenotiek visi atviegloti uzelpo. Pēkšņi aiz logiem satumst un atkal paliek gaišs. Tas viss notiek burtiski pāris sekunžu laikā.
LURCS: Kas, pie Mordora tas bija?
LIĀNA: Nu ko pārceļošana ir notikusi ļoti veiksmīgi. Novēlu jums jauki pavadīt šo vakaru.
Abas meitenes kopā pazūd atstādamas šova dalībniekus vienus pašus.
ARAGORNS: Mēs ar Arvenu vienā istabā.
FARAMIRS: Mēs ar Eovinu arī vienā istabā! Un pamēģiniet tik kāds kaut ko iebilst!
Nevienam neienāk prātā iebilst un visi dalībnieki sadalās pa guļamistabām lūk kādā kārtībā:
divvietīgās guļamistabas:
1.Aragorns, Arvena.
2.Faramirs, Ēovina.
3.Harijs, Drako.
Trīsvietīgās guļamistabas:
1.Legolas Lindir
2.Boromirs Lurcs.
3.Strups, Spaiks.
STRUPS: Ko? Man ar kaut kādu vampīru vienā istabā jādzīvo! Tas nekad nenotiks!
SPAIKS: Domā man gribas ar tevi vienā istabā dzīvot!? Tu esi apkaunojums visai vampīru dzimtai!
Drako: (klusu, Harijam) Tāds tādu atrod!
STRUPS: Es visu dzirdu!
LINDIR: ( parausta plecus) Ejam Las, sameklēsim, kur šajā mājiņā ir virtuve un vannas istaba.
LEGOLAS: Ejam!
Abi kāpj lejā pa kāpnēm uz pirmo stāvu...Arvena ar Eovinu saskatās un arī dodas lejā.
ARAGORNS: Dārgā, tu uz kurieni?
ARVENA: (piemiedz ar aci Eovinai) Mēs apskatīsimies, kas notiek ārā...
FARAMIRS: (uztraukti) Es iešu jums līdzi, maz kas var notikt ārā, mēs cik saprotu atrodamies citā visumā.
EOVINA: Nu labi nāc ar, bet lai ietu piecdesmit soļu attālumā...Mēs varbūt par sieviešu darīšanām gribam parunāt!
Trijotne aiziet. Aragorns ar skumju skatienu nolūkojas tai pakaļ.
ARAGORNS: Es ar laikam iešu, paskatīšos, lai Faramirs labi uzvestos.(veikli pazūd)
Drako un Harijs izmanto brīdi, lai klusām aizslīdētu prom kopā ar pārējiem.
LURCS: Boromir, ejam pameklēt ledusskapi. Noskaidrosim vai te dzīvot vispār varēs...
BOROMIRS: (Palūkojas apkārt un sapratis, ka gandrīz neviena vairs nav palicis dodas kopā ar Lurcu lejā)
STRUPS: (Nemanīdams pārējo aiziešanu.)ES!, Es!? Es, apkaunojums visai vampīru sugai? Kā uzdrošinies, tu sīkais draņķi tādā tonī runāt ar mani!? Simts punkti no grifindora!
HARIJS: ( No apakšstāva, priecīgi.) Mēs neesam skolā profesor! Un Spaiks pie mums nemācās!
STRUPS: A, man vienalga!
SPAIKS: Lai, kā tu negribētu mums tomēr nāksies vienā istabā dzīvot. Neviens vienkārši negribēs dzīvot vienā istabā ar tādu īgņu kā tu. Pat tavi studenti aizbēguši no tevis.
STRUPS: Tu vampīr nebāz savu degunu tur kur tevi neprasa!
SPAIKS: Es varbūt arī esmu vampīrs, bet nesūcu asinis no saviem padotajiem...(Atklāj divus ilkņus)
STRUPS: (Neatrod ko uz to atbildēt un ieiet istabā skaļi aizcirzdams aiz sevis durvis.)
SPAIKS: (Parausta plecus) Galīgi nojūdzies . Viņam pat asinis droši vien ir rūgtas.
STRUPS: (No otras durvju puses) Tev neviens neliek dzert, ja nepatīk!
SPAIKS: Idiots (Sirdīgi parāda durvīm pigu un nokāpj lejā pa kāpnēm)
Pa to laiku virtuvē:
LINDIR: Juhūuu! Neko sev virtuvīte te ir vienkārši super! Ja mums visos šovos būtu bijusi tāda virtuve tad es ar prieku būtu gatavojis.
LEGOLAS: Nav ko daudz runāt! Jāsameklē ledusskapis un uz priekšu pie gatavošanas!
LINDIR: Tu esi pārliecināts, ka mums atkal vajadzētu labprātīgi bāzt galvu cilpā un pieteikties par pavāriem?
LEGOLAS: Un kāpēc gan ne? Labāk laicīgi nekā pēc tam piespiedu kārtā!
LINDIR: (Parausta plecus un piegājis pie lielākās skapja atver to, tajā izrādās trauki. Atvēris nākamo Lindir noskaidro, arī tajā ir trauki. Atvēris trešo viņš ierauga dažādas garšvielas...) Las, man ir aizdomas, ka mums ir lielas problēmas. Es nekur nevaru atrast ledusskapi.
LEGOLAS: Tā nevar būt....(Nepaspēj pabeigt teikumu, jo virtuvē parādās Boromirs ar Lurcu)
LURCS: Kurš teica ka nav ledusskapja? Vai tas nozīmē, ka nav arī nekā rijama? Tā nevar būt! ( Pašpārliecināti pieiet pie nelielām durtiņām virtuves pašā aizmugurē un atver tās) Tātad kurš teica, ka te nav ledusskapja? (Ieiet iekšā ) Boromir nāc šurp palīdzēsi visu atnest! Elfi gatavojieties, drīz varēsiet sākt gatavot rijamo!

Arī tu vari netīšām kļūt par šova dalībnieku

This post has been edited by Seila: Oct 21 2006, 18:42

[Pakkun]

taa jau labi, braakjeet nevar, bet kaapeec mani paarnjem nomaacosha sajuuta, ka te neiztikt bez dazhiem yaoi elementiem?

[Seila]

itkā var, bet lielāko ties viss balstās uz muļķīgiem jokiem par jaoi tēmu tomēr pagaidām nekas tālāk neiet..... vismaz šobrīd trešajā dienā ko neviens vēl nedabūs pieejama lasīt, jo tā tiek rakstīta.

1.dienas 2. daļa

1.dienas 2. daļa

LINDIR: (Parausta plecus un piegājis pie lielākā skapja atver to, tajā izrādās trauki. Atvēris nākamo Lindir noskaidro, arī tajā ir trauki. Atvēris trešo viņš ierauga dažādas garšvielas...) Las, man ir aizdomas, ka mums ir lielas problēmas. Es nekur nevaru atrast ledusskapi.
LEGOLAS: Tā nevar būt....(Nepaspēj pabeigt teikumu, jo virtuvē parādās Boromirs ar Lurcu)
LURCS: Kurš teica ka nav ledusskapja? Vai tas nozīmē, ka nav arī nekā rijama? Tā nevar būt! ( Pašpārliecināti pieiet pie nelielām durtiņām virtuves pašā aizmugurē un atver tās) Tātad kurš teica, ka te nav ledusskapja? (Ieiet iekšā ) Boromir, nāc šurp palīdzēsi visu atnest! Elfi gatavojieties, drīz varēsiet sākt gatavot rijamo!
Boromirs neviena vārda neteikdamas dodas iekšā ledusskapī
Elfi saskatās un Lindars ar smagu nopūtu izņem no skapja pannu un kastrolīti.
LEGOLAS: (neapmierināti) Tu ko nopietni domā gatavot viņiem ēst?
LINDIR: (izsmējīgi) Un kurš tad, ja ne es? Varbūt tu? Vai arī gribi, lai cilvēki nomirst badā?
LEGOLAS: (Negribīgi paņemdams nazi un griežamo dēli) Dažreiz nenāktu par ļaunu viņus pabadināt.
No ledusskapja parādās Lurcs, kurš stiepj veselu kaudzi gaļas, dažādus zaļumus, kartupeļus un vēl daudz ko citu. Viņam seko Boromirs ar kasti alus.
LURCS: (Visu atnesto sakrauj uz galda.) Nu es domāju, ka tālāk jūs tiksiet galā paši.
BOROMIRS: (Noliek stūrī kasti un izņēmis vienu alus pudeli atver to pret galda malu.)
LEGOLAS: Fūuuu, cik nekulturāli!
BOROMIRS: Nu neskaties, ja nepatīk...(Iemalko alu no atvērtās pudeles un kopā ar Lurcu pamet virtuvi)
Elfi klusējot ķeras pie vakariņu gatavošanas.
Tajā pašā laikā dārzā:
ARVENA: Tie vīrieši dažreiz ir kā mazi bērni. Vienmēr viņiem vajag kaut kur piedalīties, lai apliecinātu cik viņi ir kruti.
EOVINA: ( Pastaigājoties kopā ar Arvenu pa dārzu) Man tomēr ir vieglāk nekā tev...Faramirs man vismaz ļauj kaut kur piedalīties arī bez viņa klātbūtnes un neuztraucas ka ar mani kaut kas varētu notikt, bet tavs Aragorns gan ir nenormāls. Visu laiku cenšas tevi kontrolēt.
ARVENA: Aragorns mani mīl...
BALSS NO MUGURPUSES: (Draudīgi)Tu gribi teikt, ka es Eovinu nemīlu?
OTRA BALSS: Tu neuzdrošinies runāt ar manu sievu tādā tonī!
ARVENA: (Nepagriežoties) Nu ko es teicu? Visi vīrieši ir kā mazi bērni!
EOVINA: Aress, Fara, nenositiet viens otru!
FARAMIRS: Dārgā neuztraucies! Mēs nenogalināsim viens otru! Es nogalināšu viņu!
ARAGORNS: Pamēģini tikai! Es esmu Gondoras valdnieks!
FARAMIRS: Bet es Iteljēnas valdnieks!
ARAGORNS: A, man tas ir pie vienas vietas!
FARAMIRS: Bet man pie otras!
ARAGORNS: (ķeras pie jostas, bet tad pamana, ka zobena viņam nav) Velns!
EOVINA: Aress, nelamājies dāmu klātbūtnē!
ARVENA: (Saņem Eovinu aiz elkoņa) Iesim iekšā! Lai viņi paši tiek galā.
Abas aiziet uz mājas pusi. Dārzā paliek Faramirs ar Aragornu.
FARAMIRS: (ņirgājas) Ak tad aizmirsi zobentiņu mājās!
ARAGORNS: Es arī bez tā Sakapāšu tevi gabalos! ( metas virsū Faramiram)
FARAMIRS: (palec malā un Aragorns izskrējis cauri krūmiem ieveļas Baseinā.)
ARAGORNS: Es tev vēl atriebšos!
FARAMIRS: Jā, jā, kā tad! Gaidīšu ar viss lielāko prieku!
ARAGORNS: (Saniknots izlien no baseina un arī dodas uz mājas pusi.) es tev vēl atriebšos!
Tajā pašā laikā viesistabā.
HARIJS: Es lieku uz Spaiku, ka tas izturēs ilgāk!
DRAKO: Nē ilgāk izturēs Strups! Viņš ir pieradis pie “tādiem” apstākļiem.
HARIJS: Tu gribi teikt, ka viņš jau ir piedalījies tādos šovos?
DRAKO: Nē es gribu teikt, ka viņš jau kādus gadus piecpadsmit katru dienu karo ar mums, studentiem!
HARIJS: Nu nezinu, nezinu! Man šķiet, ka viņam bija daudz smagāk tik ilgus gadus izlikties, ka ir Voldemorta pusē!
DRAKO: Izlikties? Es esmu gatavs saderēt, ka kalpošana Voldemortam, sagādāja Strupam neaprakstāmu baudu!
SPAIKS: (ienāk viesistabā) Viņš ir galīgi nojūdzies, vecs, pretīgs vampīrs.
HARIJS: Pirmkārt viņš nav vecs, otrkārt, viņš nav pretīgs, tikai nedaudz neciešams un treškārt viņš nav vampīrs!
DRAKO: Poter! Ko es dzirdu!? TU aizstāvi Strupu!!! Tev nav temperatūra?
HARIJS: (uzmet iznīcinošu skatienu Malfojam) Nē Drakoniņ, ar mani viss ir kārtībā.
DRAKO: (aizdomīgā intonācijā) Poter? Tu gadījumā neesi nomainījis orientāciju?
HARIJS: (Pielec kājās, nikns) Aizveries! Man jau pietiek ar Ronu, kurš katru dienu jautā: “Harij, kas jums tur ar Malfoju ir?”
DRAKO: Ko??? Es viņu nogalināšu!!!
FARAMIRS: (ienāk iekšā no dārza)
BOROMIRS: (ienāk telpā kopā ar Lurcu ) Kurš te kuru gatavojas nogalināt?
ARAGORNS: (ienesas viesistabā aiz Faramira) Es viņu nogalināšu!!!! Nogāž Faramiru no kājām. Faramirs Krīt uz dīvāna. Dīvāns apgriežas un šie abi noripo zemē. Aragorns paceļ roku un grib iegāst Faramiram pa seju. Tajā brīdī Boromirs aiztur viņa roku un dabū pats pa savu portretu. Saniknojies iejaucas kautiņā. Faramirs tiek izgrūsts no kautiņa vidus ārā un uzkrīt virsū Spaikam. Tas no apjukuma pagrūž Faramiru atpakaļ. Pēdējais cenšas noturēties kājās un parauj līdzi kautiņa vidū arī Spaiku.
Tajā brīdī Mājā ienāk Arvena un Eovina.
ARVENA un EOVINA: ĀĀĀAAAaaaaāāāā....!!!!
Eovina paģībsts. Viņu noķer Lurcs un neļaudams lēdijai nokrist paņem sievieti uz rokām. Pa to laiku telpā ir sākuši lidot krēsli, un Aragorns ir ticis iesviests (burtiskā nozīmē) kamīnā. Drako ar Hariju apjukuši stāv pie pašas sienas maliņā. Arvena pieskrien pie Aragorna un mēģina tam palīdzēt piecelties.
EOVINA: ( uz brīdi nāk pie samaņas) ĀAAAaaaaā...!!! (noģībst atkal.)
Tajā brīdī no kāpņu puses atskan balss.
BALSS: MIERĀ!!! IZBEIGT KAUTIŅU!!!
Kā par brīnumu iestājas pilnīgākais klusums un visi kautiņa dalībnieki negribīgi apstājas.
BALSS: (turpina) Kā jums nav kauna!? Pieauguši cilvēki, bet uzvedas kā mazi bērni! Pārbiedējuši sievietes un kādu jūs piemēru vispār rādat bērniem???
HARIJS: Profesor, mēs sen jau vairs neesam bērni!
STRUPS: Poter, kamēr jūs neesat pabeidzis, cūkkārpu, jūs esat un paliekat bērns.
HARIJS: (Aizvainoti klusē)
DRAKO: Severus, ja esi aizmirsis, tad atestātu mēs saņēmām divas dienas atpakaļ.
LEGOLAS: ( sauc no virtuves) Visi vakariņās!!!
Momentāli nogludinās visi strīdi un viesistaba paliek tukša. Tikai apgāztās mēbeles liecina par to, ka kaut kas ir noticis.


This post has been edited by Seila: Oct 21 2006, 19:00

[Seila]

1.diena 3.daļa
Virtuvē:
Pirmie virtuvē ienāk Lurcs un Boromirs. Viņiem uzreiz seko Eovina un Arvena. Aiz viņām abām ienāk visi pārējie.
FARAMIRS: O! Elfiņi uztaisījuši rijamo!
LEGOLAS: (Draudīgi) Tikai nosauc mani vēlreiz par elfiņu!
FARAMIRS: (Izsmējīgi) Un kas tad būs jūsu augstība...? Pažēlosieties tētukam, valdniekam?
LINDIR: Nebrauc augumā princim!
LEGOLAS: Lin, nomierinies! Viņa rupjības mani jau sen vairs neskar.
FARAMIRS: Nu jā! Tu jau esi pieradis pie vīriešu rupjībām...
DRAKO: A, par ko vispār iet runa?
STRUPS: Ēd un nežvadzi, bērniem nav jāklausās tādās sarunās!
SPAIKS: Ko tu visu laiku bāz puikām ciet muti?!
STRUPS: Tu vispār nelien normālu cilvēku sarunā! Tu,vampīra ģīmis!
SPAIKS: Kā tu mani nosauci? Tu uz nakts spārniem lidojošais monstrs!!!
Tajā pašā laikā turpinās saruna starp Faramiru un Legolasu, kurā ļoti cītīgi iesaistās Aragorns.
ARAGORNS: ( skaidro Drako, tajā laikā, kamēr Strups lecas ar Spaiku.) Viņš cenšas norādīt uz to, ka mūsu dārgais princis ir nepareizi orientēts.
LEGOLAS: (histēriski) Jūs labi zināt, ka tā nav taisnība! KAD? Es prasu, kad ir noticis, kaut kas tāds? Kur ir pierādījumi?
FARAMIRS: Kaut vai “Lielajā brālī” , kad tu skūpstījies ar Aragornu.
LEGOLAS: (nobāl) Cik reizes jums var skaidrot, ka tās bija tikai derības?! Un tu to ļoti labi zini! Tu pats viņas ierosināji!
LINDIR: Labi nomierinieties! Paēdam reiz par visām reizēm mierīgi!
LEGOLAS: Paldies, es jūtos paēdis! ( ar sarūgtinātu sejas izteiksmi pamet virtuvi)
FARAMIRS: Kas viņam notika?
EOVINA: Un tu vēl jautā? Tu nelietīgais, cietsirdīgais pūslis! ( izskrien no istabas)
ARAGORNS: Ja godīgi man arī nepieleca!
ARVENA: Ak, tev nepieleca! Tev nepieleca! Tu vispār zini, kas tu esi?
ARAGORNS: Jā, Gondoras valdnieks!
ARVENA: Ne velna tu nezini! ( iegāž savam vīram pamatīgu pļauku un izskrien ārā no telpas)
Pa visu strīda laiku Drako un Harijs ir mierīgi paēduši un abi vienlaicīgi pieceļas no galda.
DRAKO: Paldies, Lin, par vakariņām!
Harijs: Jā un nodod lūdzu Legolasam, ka tās bija patiešām burvīgas.
Abi dodas uz viesistabu, kur Harijs sameklē kārtis un abi sāk spēlēt durakus. Pēkšņi viņiem virs galvas atskan balss.
BALSS: Visiem piecu minūšu laikā savākties viesistabā!
Dažas sekundes pēc tam istabas vidū parādās Ērika un Liāna. Pa to laiku dalībnieki ir paspējuši savākties kopā viesistabā.
ĒRIKA: Sveiciens visiem! Kā redzu, esat jau sadraudzējušies savā starpā.
LIĀNA: Un pratīsiet sadzīvot draudzīgi arī turpmāk.
ĒRIKA: Bet pašlaik mēs gribētu novadīt vienu mazu konkursiņu, lai noskaidrotu to, kurš izvēlēsies dalībnieku, kas rīt jums pievienosies.
VISI: KO?
LIĀNA: Un tādēļ mēs nolēmām novadīt dzejoļu konkursu. Jums tiek dotas piecpadsmit minūtes, kuru laikā jums ir jāsacer kāda četrrinde.
ĒRIKA: Laiks iet.
Visi izklīst pa māju, daži paliek tur pat viesistabā. Lēni tikšķ pulksteņa rādītāji. Beidzot Liāna paceļ mazu sudraba zvaniņu un pa māju izlīst sudrabaini dzidra skaņa. Visi, kas bija izklīduši atgriežas atpakaļ.
ĒRIKA: Es jūs saukšu pēc saraksta, un katram no jums būs jānoskaita tā četrrinde, kuru viņš ir sacerējis. Tātad sāksim: Aragorns
ARAGORNS: Kad devos es uz sauli citu.
Lai uzdevumu savu pildītu,
Es sastapu tur savu laimi.
Dzīvību un mīļoto!
ĒRIKA: Jauki Aragorn, nākamā mums pēc saraksta ir Arvena.
ARVENA: Reiz senos laikos dziesma tika dziedāta
Par mīlas kvēles sāpēm radītām,
Šo dziesmu daudzi tagad aizmirsuši
Ir tāpēc sāpju pasaulē tik daudz.
LIĀNA: Arvena, tas bija burvīgi, tik skaisti. Ērik, kas mums ir nākamais?
ĒRIKA: Nākamais mums ir Spaiks. Spaik, lūdzu.
SPAIKS: Ir dzīve ļoti īsa.
To steidzies tvert un izgaršot
Jo nebūs brīža tāda vairs,
Kad aizmirst mīlestību spēsi.
ĒRIKA: (paslepus noslauka asaras) nākamais, lūdzu, ir Harijs.
HARIJS: Pār visu zemi tumsa klājas,
Visiem likumiem tā pāri iet!
Bet nav neviena likuma,
Kas nāvi tumsā aizliegtu!
ĒRIKA: Jauki, nākamais...Strups!
STRUPS: Bez kļūdām dzīves nav
Un nevar būt nekad
Nav neviens tāds, kas nekļūdās
Neviens nav svēts!
ĒRIKA: Interesanta doma! Tālāk Drako.
DRAKO: Es agrāk domāju,
Tik nauda valda pasaulē,
Bet tagad es redzu!
Tur blakus vajag draudzībai stāvēt!
ĒRIKA: Lurcs, tava kārta.
LURCS: Ir orki, ir elfi un viņi ir lepni,
Ka pastāv, ka cīnās, ka mirst!
Bet es esmu Uruks un lepojos es ar to.
Jo radies no orka un elfa es esmu!
LIĀNA: Tikai nekādas rasisma izpausmes!
LURCS: (apjucis) bet es jau neko sliktu negribēju.
ĒRIKA: Nākamais Boromirs.
BOROMIRS: Es miru tai cīņas laukā,
Kur lodes gar ausīm man spindza,
Kur dzīve man likās tik dārga,
Ka mirt it nemaz nebija jēgas.
ĒRIKA: jauki, turpinām, Faramirs.
FARAMIRS: Mēs mīlējām viens otru
Tik dedzīgi un kvēli,
Un patikām viens otram...
Kaut abi bijām zēni!
ĒRIKA: Paldies Faramir, nākamais Lindir.
LINDIR: Vai zini, cik tu mīļa esi man?
Ak, mana mīla, mīla mana
Tu dārgāka par visu esi.
Tik draudzību tu pārspēt nespēj...
ĒRIKA: Lindir, tas bija skaisti, nākamais Legolas...
LEGOLAS: Es ienīstu, kad smejas acīs skatoties
Par citu nespēku un kļūmēm.
Es gribu loka stiegru nostiept
Un bultu laist pa vējam.
ĒRIKA: (Ar smagu nopūtu) Eovina lūdzu nākamā.
EOVINA: Lai dzīvotu ar muļķi,
Ir jābūt gudrai ļoti
Ir vīra stulbības tev jāprot labot,
Lai karu neizraisītu.
ĒRIKA: Labi, tagad varat piecas minūtes atpūsties, bet mēs ar Liānu izlemsim, kuram dot priekšroku. (Abas šova vadītājas atiet malā.)
Pēc pāris minūtēm abas vadītājas atgriežas.
LIĀNA: Mēs apkopojām rezultātus un nonācām pie secinājums, ka šoreiz dzejoļu konkursam ir veseli četri uzvarētāji. Tie ir Harijs, Spaiks, Legolas un Eovina. Tomēr tā kā uzvarēt var tikai viens tad mēs izlēmām, ka tagad katrs no jums: Harij, Spaik, Las- pieies pie šīs cepures, (Ērikai rokās parādījās cepure) un izvilks vienu papīrīti, Pēc tam iedodiet tos man.
LEGOLAS, SPAIKS, HARIJS: Godīgi pieiet pie cepures un katrs uzņem pa vienai papīra lapiņai, kuras pasniedz Liānai.
LIĀNA: Burvīgi ( noņem no galvas beisbola cepurīti un samet tajā iekšā lapiņas) Un tagad es palūgšu Eovinu izvilkt vienu no tām.
EOVINA: Pieiet pie cepures un izvel lapiņu.
LIĀNA: Tagad pasniedz viņu Ēikai.
EOVINA: Pasniedz lapiņu Ērikai.
ĒRIKA: Jauki, savu jauno spēles biedru jūs satiksiet rīt...Atā!
Abas meitenes pazūd, atstādamas spēles dalībniekus pilnīgi apjukušus.
ARAGORNS: Nu un kur viņas palika?
ARVENA: Dārgais, sievietes tev nekad neizprast.
EOVINA: Man kaut kā nāk miegs, mīļais, vai tu vēl ilgi paliksi augšā?
FARAMIRS: Nu kādu laiciņu noteikti. Tu kaut ko vēlējies?
EOVINA Nē, neko īpašu, vienkārši, ja tu domā piedzerties, tad es labprāt gulētu vienā istabā ar Arvenu...
ARAGORNS: Guli, es vismaz varēšu būt mierīgs par savu sievu.
ARVENA: Jauki, tad mēs abas ar Eovinu ejam gulēt...(Abas uzkāpj augšā un dodas uz Arvenas un Aragorna istabu)

[Seila]

1.dienas 4.daļa

STRUPS: Tā jūs abi! ( uzmet dusmīgu skatienu Drako un Harijam) Marš gulēt! Tūlīt pat!
HARIJS, DRAKO: (Vienā balsī) Ko???
STRUPS: To ko dzirdējāt! Un nekādus pekstiņus!
Drako grib kaut ko iebilst, bet Harijs parauj viņu aiz rokas.
HARIJS: Jā profesor, labi profesor! (dodas augšup pa kāpnēm vilkdams aiz sevis neko nesaprotošo Drako.)
STRUPS: Es ar laikam došos pie miera,( Iziet no viesistabas, bet jau pēc brīža atgriežas ar garu virteni ķiploku) Ar labu nakti visiem...(ir dzirdams kā augšā noblīkšķ durvis.)
LEGOLAS: (pamet skatienu uz visiem pārējiem) Es arī došos gulēt...(neviena vārda neteicis pazūd augšstāvā)
BOROMIRS: (Izbrīnīti) Kas ar viņu?
LINDIR: Tavs brālītis! Ok, es šodien nepiedalos man rīt gribas skaidru galvu, jāpieskata galu galā princis.(smagi nopūšas un dodas augšā pa kāpnēm)
BOROMIRS: Āaaa, Nu labi! Lurcs nāksi man palīgā?
LURCS: Kāds bazārs vecais?!
Abi kopā dodas uz virtuvi. Pārējie iekārtojas viesistabā. Aragorns un Spaiks sēž uz dīvāna un spēlē durakus. Faramirs tupēdams klubkrēslā, rakājas pa visām kabatām.
FARAMIRS: Kāds nav redzējis manas šķiltavas?!
ARAGORNS: (mierīgi) Eovina tev viņas izvilka no kabatas pirms gāja gulēt.
FARAMIRS: KO??????
BOROMIRS: (Ienāk no virtuves puses stiepdams kādu kasti, kuru noliek uz grīdas.) To ko dzirdēji! Un puikas, pietiks lūrēt no augšas, viņš aiztinās gulēt!
LURCS: (Ienāk no virtuves stiepdams vēl vienu kasti, kuru nomet blakus Boromira nestajai) YO!! Izklaide pēc pilnas programmas!
No augšas nokāpj Drako un Harijs…
DRAKO: Poter, tu esi pārliecināts, ka viņš guļ?
HARIJS: Deviņdesmit deviņus, komats deviņus procentus…
DRAKO: Nu skaties tu man!
SPAIKS: Džeki, nenervozējiet, viss būs normāli!
BOROMIRS: (izņem no vienas kastes divus aliņus un pasviež zēniem) Atslābstiet!
DRAKO: (pagroza rokās alus pudeli) Kā to var attaisīt?
HARIJS: (smagi nopūšas un izrāvis pudeli no Drako rokām atver pret kāpņu margu) Lūdzu!
Pēc stundas uz grīdas stāv kādas divdesmit pudeles alus un tagad jau visi spēlē pokeru uz izģērbšanos. Faramirs skrūvē vaļā pudeli viskija. Telpā parādās Ērika.
ĒRIKA: Pulkstens Jau divpadsmit, bet jūs vēl ar vien neguļat! Un kas vāks šo miskasti?
FARAMIRS: (pastiepj meitenei glāzi viskija)
ĒRIKA: Kaut gan, lai Liāna ar visu tiek galā! ( paņem glāzi un apsēžas tur pat uz paklāja)
Vēl pēc divām stundām uz paklāja jau mētājās kādas četrdesmit tukšas alus pudeles un kādas četras tukšas pudeles viskija.
HARIJS: Drako, es tevi mīlu, tu esi mans labākais draugs...
DRAKO: Harij, tu lasi manas domas!
ĒRIKA: Šim galdiņam vairāk neliet.
SPAIKS: (Domīgā balsī) Mūsdienu jaunatne vairs neprot dzert...
FARAMIRS: Es laikam došos gulēt ( piecēlās un dodas uz augšstāvu)
ARAGORNS: (Es arī laikam došos augšā) Seko Faramiram.
BOROMIRS: Moška uzspēlējam pudelīti?
ĒRIKA: Neceri! Es šajā spēlītē nepiedalīšos.
BOROMIRS: Kā vēlaties vadītājas jaunkundz!
Visi turpina spēlēt kārtis. Pēc divām stundām atklājas, ka tiek jau spēlēts Pokers uz izģērbšanos un ir palikušas vairs tikai kādas piecas pilnas alus pudeles. Situācija ir sekojoša...Lurcs guļ uz grīdas un neliekas ne par ko ne zinis, Drako ar Hariju abi ir palikuši bez krekliem, kurpēm un zeķēm, Boromirs ir vispār palicis vienās biksēs un vienīgais cilvēks, kurš nav no sevis pilnīgi neko novilcis ir Ērika.
Atskan skaļš paukšķis un istabas vidū parādās Liāna
LIĀNA: Ko tas nozīmē?!!!! Tu te dzersties, kamēr man vienai pašai jāstrādā?! Tā nu tas nebūs manu draudzenīt.
ĒRIKA: Liān, nepukojies ir tak tik jautri!
LIĀNA: Jautri? Tu grauj visu mūsu autoritāti un to tu sauca par jautrību?! Tu...tu...!!
Atskan vēl viens paukšķis un abas meitenes pazūd.
DRAKO: (savāc kārtis) šķiet, ka tomēr būtu jāiet gulēt...Harij, tu mani dzirdi?
Neviens neatsaucas...Visi guļ, saldi iemiguši, kur nu kurais....Drako nopūšas un arī noliekas tur pat uz mīkstas lāča ādas, kura stāv nomesta uz grīdas degoša kamīna priekšā.

[Kazuki]

labs gabals seila. ir kur pasmieties nu tik jaagaida jaunais chapters

[linduks]

labs tik tiesam labs stasts. gaidu turpinajumu.

[Seila]

2.Diena. 1. daļa

Rīts iesākas sešos. Atskan skaļš zvans un Liānas balss paziņo, ka pēc pusstundas visiem ir jāsavācas virtuvē. Augšā no otrā stāva atskan skaļš četrbalsīgs kliedziens. Un tad ir dzirdamas skaļas balsis.
FARAMIRS: Ko tu ````s tāds dari manā gultā!!!!!!?
ARAGORNS: To pašu es varu pajautāta arī tev!!
BOROMIRS: (No apakšstāva dodas augšup un atver durvis uz to istabu no kuras ir dzirdamas Aragorna un Faramira balsis) Kas par traci, bet uguns nav? (Tajā pašā brīdī viņš ierauga notikušo un nespēj apvaldīt smieklus.) Ak tādas tās lietas...Nu tas kārtējo reizi atgādina, ka dzert ir kaitīgi veselībai! (izejot ārā no istabas viņš gatavojas doties uz lejstāvu, kad blakus istabā atskan kārtējais troksnis.
SPAIKS: Pie visiem velniem, tev pašām tos ķiplokus iegrūst gultā, lai tu uz viņiem varētu gulēt! Tev vispār nav kauna izjūtas? Tu ko domā, ka es tevi varētu pa nakti apēst? Nākamreiz tā arī darīšu! Nē nākamreiz es apgulšos tev blakus un samainīšu, tavu ūdens glāzi uz glāzi indes...
STRUPS: pamēģini tikai, tu vampīriskais neradījums es tevi noduršu, es tevi pelnos pārvērtīšu, tu aszobainais pērtiķi!
SPAIKS: kā tu mani nosauci? Tu vampīru dzimtas apkaunojums. Drakula pašlaik kapā otrādi apgriežas, kā tu viņu esi nobesījis ar savām izdarībām! Tu esi viss lielākais vampīru likumu pārkāpējs! Viduslaikos tev būtu parakstījuši nāves sodu par izvairīšanos no pienākumiem.
STRUPS: Mēs neesam viduslaikos, kā tev zināms, Bet kulturālā sabiedrībā un šeit nav cieņā asins izsūkšana no cilvēkiem.
SPAIKS: Nu jā protams pie mums cieņā ir pēdējo sviedru izspiešana no nelaimīgiem studentiem!
Pēc dažām sekundēm sparīgi aizcērtas Istabas durvis un pa tām izlido nikns Strups. Pēc brīža iznāk ārā Spaiks un noraugās pakaļ niknajam mikstūru profesoram...Tad pavērš skatienu uz Boromira pusi.
SPAIKS: Un kā lai tam muļķim iestāsta, ka gāzt vampīram pa galvu ar ķiploku virteni ir tas pats, kas iegāzt viņam pašām ar karoti...? Puns būs, bet vairāk arī nekas.( Nopūšas un dodas lejā)
Boromirs paliek apstulbis stāvam, tomēr tas nav uz ilgu laiku, jo jau pēc neilga brīža no pretējās istabas iznāk Arvena, Eovina, Legolas, un Lindir.
Atveras aizmugurē esošās durvis un pa tām izčāpo Faramirs, kuram visi mati ir pilni ar vistas spalvām no spilvena un Aragorns, kuram rokās ir saplēsts spilvens.
Visi klusēdami noskatās viens uz otru un dodas lejā uz virtuvi.
Tajā pašā laikā lejas stāvā vēl ar vien saldi guļ Drako apkampies ar Hariju un Lurcs. Pēkšņi abiem zēniem uz galvas tiek uzgāzts vesels spainis ar ūdeni un atskan nikna balss.
STRUPS: FIKSI AUGŠĀ!!! Ko tas nozīmē, maz, ka par jums visādas muļķības raksta fani?! Jūs vēl te man gulēsiet abi apdzērušies līdz nemaņai!!! Jums kas bija teikts, likties gulēt!!! Bet nē Jums jau abiem kā vienmēr vajag izcelties...!
LURCS: Kas par brēku vecīt? Nomierinies, viss ir kruti! Puikas nedaudz atpūtās ierāva, Viss ir Oki! YO!!!
STRUPS: ( klusu pie sevis) Merlin dod man spēkus izturēt šo trako namu!
No Augšas nokāpj visi pārējie un beidzot visa kompānija sapulcējas virtuvē, kurā pagaidām neviena vēl nav.
FARAMIRS: Elfiņi varētu pagatavot brokastis...
LEGOLAS: gatavo pats, es netaisos te apkalpot visus!!!
FARMIRS: (Apjucis) Las, ar tevi viss kārtībā?
LEGOLAS: Jā! Man vienkārši atvērās acis uz to kādi jūs visi esat....
LINDIR: (Paskatās uz Legolasu) Viņam ir neliela depresija, nekas traks, tikai gatavot šodien nāksies nākt man palīgā.
Telpas vidū parādās nedaudz izplūkāta Ērika.
ĒRIKA: Nevienam neko nenāksies gatavot, jo pēc desmit minūtēm jūs dosieties uz savu pirmo konkursu. Atļaujiet man paskaidrot kas jums būs jāizdara.
SPAIKS: (Pieklājīgi) Lēdija, lūdzu jūs paskaidrojiet mums kas tad būs jādara...
ĒRIKA: Protams, Spaik! Labprāt. Tātad mēs dosimies visi kopā uz kādu vietu, kur jūs sagaidīs jaunais spēles dalībnieks. Tur jūs visi tiksiet sadalīti pa trīs cilvēkiem vienā komandā un varēsiet doties pildīt dažādus uzdevumus. Protams, ka katrai komandai būs savs uzdevums. Tās komandas, dalībnieki, kura viss precīzāk izies viņai paredzēto uzdevumu, saņems maksimālo punktu skaitu. Pārējie atbilstoši savām spējām un padarītajam. Vai ir jautājumi?
FARAMIRS: IR! Vai mēs dabūsim ēst...?
ĒRIKA: To jūs redzēsiet uz vietas.
Meitene pacēla roku un uzsita ar pirkstiem gaisā knipi. Virtuve satumsa, bet jau nākamajā brīdī atkal palika gaiša...tikai tajā vairs nebija nevienas dzīvas dvēseles...

[Dead Star]

Piekrītu,ka šī ir interesanta lasāmviela brīvajam laikam XD arī gaidu turpinājumu ^__^

[Seila]

2.diena. 2. daļa
***
Pēc dažām sekundēm visi parādās lielas, zaļas pļavas vidū. Pļavas vidū stāv Liāna kopā ar kādu apmetnī ietītu tēlu.
LIĀNA: Prieks, ka jūs visi esat ieradušies ( pamet dusmīgu skatienu uz Ērikas pusi) Vai tev gadījumā nav jābūt tehniskajā stāvā?
ĒRIKA: Jau sapratu! ( pazūd gaisā)
LIĀNA: (pasmaida) Burvīgi! Tagad varam sākt...Tātad jūs esat sadalīti komandās. To sastāvs ir lūk kāds:
1.Aragorns, Faramirs, Harijs
2.Arvena, Drako, Boromirs
3.Spaiks, Strups, Legolas
4.Lurcs, Eovina, Lindir
STRUPS: Ko? Es negribu būt ar viņu vienā komandā!
LIĀNA: Nāksies ja vien tu negribi izlidot no spēles un es nepieļaušu, ka te notiek kaut kāda rasu diskriminācija! (Laipnā balstiņā turpina) Tomēr kā jūs redzat mums ir viens jauns dalībnieks, tāpēc trešajā, jeb Spaika, Strupa un Legolasa komandā būs ceturtais dalībnieks. Lūdzu iepazīstieties.
Apmetnī tērptais stāvs paiet uz priekšu un apmetnis nolido no pleciem. Lielākā daļa lūkojas jaunajā komandas biedrā neko nesaprazdami, bet dažiem tas ir īsts šoks...
Pirmais atjēdzas Spaiks.
SPAIKS: Nē! Tikai ne to! Aizvāciet kāds viņu no šejienes, lūdzu pasakiet, ka tas ir tikai murgs!!! Es sapņoju! Es esmu pārdzēries un sapņoju...tieši tā!!! Iekniebiet man, lai es pamostos!
STRUPS: Labprāt! (iekniebj Spaikam rokā.)
SPAIKS: Āaaaaa!!! (paraujas malā) Tas nav sapnis!
Tēls pienāk tuvāk un apliek rokas Spaikam ap kaklu.
TĒLS: Sveiks mīļais!!!
SPAIKS: Bafij, dārga mana, vienīgā mana...Ko tu dari šajā šovā????
BAFIJA: Nu es nolēmu pieskatīt tevi, lai tu labi uzvedies.
STRUPS: Ko vēl, kaut kāds vampīrs? Es to nepārdzīvošu.
BAFIJA: ( draudīgi) Kā tu mani nosauci?
SPAIKS: (Bailīgi uzmet skatienu Strupam ar acīm rādīdams, ka tas ir izdarījis milzīgu kļūdu) Viņš teica, ka tu esi labākā vampīru slepkava pasaulē. Vai ne Severuss...
STRUPS: Es ne...( tajā brīdī Drako viņu parauj spēcīgi aiz rokas)
DRAKO: Krustēv, paklusē, kaut vienu reizi.
LEGOLAS: (Steidzīgi) Varbūt mēs varētu sākt konkursus?
LIĀNA : ( pamet uz viņa pusi aizvainotu skatienu, bet noklusē) Kā gribat!!! ( viņa izņem no krūšu kabatiņas nelielu telefonam līdzīgu kastīti un nospiež dažas podziņas. Atveras vairāki portāli) Pirmā komanda dodas uz portālu pie krūmiem! Otrā pie lielā ozola, trešā tur uz to pļavas vidū, bet ceturtā dodas iekšā tajā, kas atrodas man blakus...
Visas komandas godīgi dodas uz portāliem, tā it kā priekš viņām tas nebūtu nekas jauns. Vienīgā kura kasās un nevar izvilkties ir ceturtā komanda.
STRUPS: (pieiet klāt pie portāla un aizdomīgi to apskata) Kas tas tāds?
LEGOLAS: Tas ir portāls!
STRUPS: Es redzu, ka tas ir portāls, bet priekš kam viņš mums vajadzīgs?!
SPAIKS: Cik es atceros no fantastikas filmām, tad portāls ir tāda ierīce, kura pārvieto objektu laikā un telpā.
STRUPS: (Indīgā balsī) Cik gan mēs esam gudri...!
SPAIKS: Nu stulbs, jau nu es arī neesmu!
LEGOLAS: (Ar skumju skatienu palūkojas uz Liānas pusi) Un ko tagad?
LIĀNA: (Ātri pieiet pie Bafijas) Ko tu ieteiktu izdarīt?
BAFIJA: ( viegli pasmīn...) Tūlīt visu nokārtošu! (Klusām piezagusies klāt Strupam ar Spaiku viņa žigli un taisnā mērķējumā iesper Strupam pa mīksto vietu un pēdējais nenoturējis līdzsvaru iegāžas iekšā portālā. Spaiks apjucis pagriežas pret meiteni, bet tajā pašā brīdī saņem pamatīgu grūdienu pa plecu un arī nenoturējies kājās ielido iekšā portālā.
LIĀNA: (palūkojas uz abiem pārējiem...) Nu tagad laikam ir jūsu kārta?
BAFIJA: OK! ( mierīgi un vienaldzīgi iekāpj portālā)
LIĀNA: Un tu?
LEGOLAS: Tikai pēc jums lēdij!
LIĀNA: neglaimo un velcies iekšā!
LEGOLAS: Kā jau teicu tikai pēc jums!
LIĀNA: (parausta plecus) Kā vēlies! Man tā pat bija paredzēts vispirms doties pie jums. ( ieiet portālā)
LEGOLAS: Tā jau labāk! ( seko meitenei)
Visi portāli aizveras.

[Seila]

1.komandas konkurss

Visa komanda parādās nelielas tumšas telpas vidū.
HARIJS: Un kur mēs esam?
FARAMIRS: velns viņu zina kur...!
ARAGORNS: mani vairāk uztrauc, ka mēs nezinām, kas mums jāizdara!
Telpas vidū parādās Liāna
LIĀNA: Jūsu uzdevums ir vienkāršs. Jums ir jāizkļūst no šejienes ārā!
Meitene atkal pazūd.
FARAMIRS: un ko viņa ar to gribēja pateikt?
HARIJS: Viņa gribēja pateikt, ka mums ir jāizkļūst no šejienes ārā...
ARAGORNS: Neko nesaprotu, nu bet labi, tad uz priekšu.
FARAMIRS: (ievērojis, kaut ko tumsā) šķiet, ka tur ir durvis!
ARAGORNS: Tas izskatās pārāk vienkārši! (Pieiet pie durvīm un atver tās vaļā) es tak teicu, ka tas ir pārāk vienkārši!
Aiz durvīm atrodas liels, gaitenis, kuram gar blāvi mirgo vairākas lāpas.
HARIJS: cik es saprotu mums nav citas izejas kā vien doties uz priekšu!
FARAMIRS: ( drūmi.) Nav gan!
Visa trijotne iziet ārā no telpas un dodas pa gaiteni uz priekšu.
Pēc kādas pusstundas...
HARIJS: Vai jums nešķiet, ka mēs te ejam jau trešo reizi?
FARAMIRS ( Galīgi sadrūmis) Apklusti!
ARAGORNS: Jā Harij, izskatās, ka mēs visu laiku ejam pa apli...
Visi trīs apstājas.
FARAMIRS: Un ko tālāk?
ARAGORNS: ( apstājas un atspiežas pret sienu) Padomāsim...
FARAMIRS: Kas te ko domāt? ( pagriežas pret Aragornu un sastingst) Aress, kur tu paliki? Aress, tas nav smieklīgi! Beidz ākstīties...!
HARIJS: Šķiet, ka viņš pazuda!
FARAMIRS: Puika! Nemuļķojies, tas nav iespējam! Kur gan viņš varēja šeit pazust?! ( pieiet pie sienas un aptausta to.) Nekā nesaprotu! Viņš tak tikko kā te stāvēja! ( apjucis pagriežas un atspiežas pret sienu) Āaaaa...
HARIJS: (Apjucis lūkojas uz sienu...) Kas tas??? (pieiet pie sienas un sāk taustīties. Vienā brīdī viņš atspiežas pret kādu ķieģeli, bet jau pēc sekundes sajūt kā tajā pašā vietā ir parādījies tukšums.) Nu labi, kas būs tas būs! (Ieiet tukšumā.)
Pats par sevi saprotams, ka aiz tukšā cauruma sienā atrodas vēl viens tukšums, kurā visi ļoti centīgi iekrīt. Lejā:
ARAGORNS: ( neapmierināti) Kur jūs tik ilgi?!
FARAMIRS: Nu atvaino! Kamēr pārģērbāmies, kamēr uzsmēķējām...laiks pagāja!
HARIJS: ( noveļas tur pat blakus) Bāc, kas tas par pretīgu slapjumu!?
FARAMIRS: ( pamācošā intonācija) Tas Poter, ir ūdens!
HARIJS: Nekad vairs nesauc mani par Poteru! Tas liek domāt, ka atkal esmu Strupa kompānijā!
FARAMIRS: (domīgi.) Tas patiešām ir baisi! OK nesaukšu tevi tā vairāk...
HARIJS: Paldies...
ARAGORNS: Negribu pārtraukt šo jauko sarunu, bet man šķiet, ka mēs kustamies!
FARAMIRS: Točna un es dzirdu kaut kādu šalkoņu!
HARIJS: es ar dzirdu un man viņa nepatīk...pie tam izskatās, ka mēs viņai tuvojamies!
ARAGORNS: šeit nav kur izpeldēt, tā kā nāksies vien paļauties uz šalkoņu.
HARIJS: Kā nav kur izpeldēt?
ARAGORNS: šeit visur ir kailas sienas un cik noprotu mēs esam iekrituši kādā pazemes upē.
FARAMIRS: Ja šī ir upe, tad man tā šalkoņa sāk nepatikt vēl vairāk...
ARAGORNS: Tagad vairs nav runa par patikšanu vai nepatikšanu! Mēs esam klāt!!!
Šalkoņa bija palikusi patiešām skaļa. Un mūsu varoņi attapās pie nelielas, bet diezgan augsta ūdenskrituma. Aragorns pieķērās pie kādas klints radzes, kura spraucās ārā no ūdens un ar otru roku notvēra garām peldošo Faramiru, kurš savukārt satvēra aiz apkakles Hariju. Tomēr ilgi viņiem tā noturēties neizdevās un jau pēc brītiņa visi trīs spirinājās lejā pie ūdenskrituma.
ARAGORNS: (optimistiski) labi, ka te nebija akmeņu!!!
FARAMIRS: Divi kritieniem pusstundas laikā? Tie vadītāji gadījumā nav sajukuši prātā?
HARIJS: Domāju, ka ne...Viņi tak parasti visu kontrolē. Vai tad ne? ( pamet skatienu uz abiem spēles biedriem)
ARAGORNS: (nomierinoši) Reizēm jau kontrolē arī...
HARIJS: Nomierināji...
FARAMIRS: Neņem galvā vecīt! Labāk dodamies uz priekšu, citādi paliksim te uz visiem laikiem
ARAGORNS: Tieši tā, vienreiz tev ir parādījusies laba doma...
FARAMIRS: Pūlos kā varu...
Kādu laiku visi iet uz priekšu klusēdami un tikai lūkodamies apkārt. Tomēr pēc kāda brīža nākas apstāties.
ARAGORNS: (Apstājas un sašutis lūkojas uz papīra lapu) Un ko tas nozīmē?
FARAMIRS: Tu ko lasīt nemāki? ( pienāk klāt un izlasa papīra lapu) Hmmm...Nu labi! ( nolasa skaļi) Desmit soļus tālāk jūs sagaida durvis aiz kurām jūs varēsiet mēģināt atrast izeju, bet, lai atvērtu durvis jums ir jāpaiet garām sargam. Un jāatver durvis. Blakus durvīm jūs redzēsiet divas alas. Vienā ir īsts indīgais milzu zirnekli, kurš jūs aprīs momentāli. Otrā ir pilnīgi precīza šī zirnekļa kopija tikai tā ir robots. Uzspiežot robotam uz acīm durvis atvērsies. Pacentieties lūdzu nekļūdīties...
Ar visa laba vēlējumiem Ērika.
ARAGORNS: Nu vai zini!!! Tas jau ir par daudz...Es atsakos!!!
Telpas vidū parādās, kaut kas dīvains. Tas ir liels melns kaķis kurš ir līdzīgs panterai un kuram ir trīs acis.
KAĶIS: Sveiki! Es esmu Tīra. Jūsu trešā vadītāja. Tātad Aragorn, ja tu atsakies, piedalīties šajā konkursa etapā, tad tu automātiski pamet visu spēli.
ARAGORNS: Nē, nē, es neatsakos! Es vienkārši izsaku sašutumu!
TĪRA: Tā jau es domāju! Veiksmīgi pabeigt uzdevumu! (pavicina ar asti un pazūd)
HARIJS: Kas tas bija?
FARAMIRS: tu tak dzirdēji! Mūsu jaunā šova vadītāja...
ARAGORNS: Ok, labi, izlemjam kurš dosies iekšā. Alā pie zirnekļiem.
FARAMIRS: Tikai ne es! Man ir sieva un valstij vēl vajag pēcnācējus.
ARAGORNS: Man arī ir sieva! Un manai valstij arī vajag pēcnācējus, bet es tak nečinkstu!
HARIJS: izbeidziet strīdēties, man nav ne sievas ne valsts...Tāpēc pie zirnekļiem iešu es!
ARAGORNS: Strups man noraus galvu, ja ar tevi kas notiks!
FARAMIRS: To nu gan es gribētu redzēt!
ARAGORNS: Kā tu runā ar Gondoras valdnieku?!!!!!
FARAMIRS: Es runāju ar Gondoras valdnieku kā Iteljēnas valdnieks!
HARIJS: ( klusām) es tad nu iešu...( dodas abu alu virzienā)
ARAGORNS: nekad neuzdrīksties ar mani tā runāt!
FARAMIRS: kā gribēšu tā runāšu! Tu man neesi nekāds pavēlnieks!
Pa to laiku Harijs nonāk pie abām alām, kurām pa visu atrodas ar dzelzi apkaltas durvis.
HARIJS: ( pie sevis) Tā un kurā es varētu iet? Mirt tā kā vēl negribas. Un nūjiņu man ar atņēma! Nu labi, kas būs tas būs! ( dodas iekšā vienā alā, no kuras skan drausmīga šņākoņa) Pēc kādiem pieciem metriem viņš sajūt, ka kaut kas aptinas ap kāju un velk viņu uz priekšu.
ARAGORNS: Stop! Izkašķēties varēsim pēc tam! Kur palika puika?
FARAMIRS: Viņš kaut kur te pat vien bija!
ARAGORNS: Es ceru, ka viņam pietika prāta nelīst iekšā alā pie zirnekļiem!
Abi saskatās un saprot, ka prāta puikam, laikam tomēr nav pieticis. Steidzīgi dodas uz to vietu kur atrodas alas.
Pa to laiku, Harijs ir beidzot sapratis, kur ir iepinies un izmisīgi cenšas atbrīvoties no zirnekļa tīkla. Tomēr tas viņam neizdodas un pēc brītiņa viņš saprot, ka ja tūlīt pat kaut ko neizdarīs tad tiks apēsts brokastīs. Izmisis Harijs Iegāž zirneklim pa aci ar kulaku...Lai cik tas dīvaini nebūtu zirneklis sastingst un Harijam beidzot izdodas izķepuroties no tīkla un viņš žigli steidzas uz izeju no alas. Pie tās viņu sagaida Saniknots Aragorns un Faramirs.
ARAGORNS: Man šķiet, ka es teicu, lai tu nelien iekšā tajā alā! Teicu?
Harijs: Nu un kas par to? Tu man galu galā neesi nekāds skolotājs, lai lasītu morāles.
FARAMIRS: Viņš nav gan, bet es zinu kādu kurš būs ļoti nikns uzzinot par šo gadījumu.
HARIJS: Lūdzu nevajag! Jūs tak zināt cik grūti ir no viņa atkratīties.
ARAGORNS: Par nelaimi zinām un tas ir vienīgais, kas mums liek noklusēt par šo situāciju.
FARAMIRS: tieši tā, bet ja tu izmetīsi vēl kādu pekstiņu šādā stilā! Tad ar tevi būs cauri!
HARIJS: Oki, Sarunājuši! (pasmaida) bet varbūt, mēs varētu beidzot nobeigt šo konkursu? Durvis tak galu galā beidzot ir vaļā!
ARAGORNS: Labi ejam! ( pieiet pie durvīm un atvēris tās ieiet iekšā kādā telpā. Pārējie viņam seko)
Telpas vidū atkal parādās Tīra.
TĪRA: apsveicu! Jūs esat pabeiguši konkursu! Varat atgriezties atpakaļ izejas punktā!
Pazūd kopā ar visiem trīs konkursantiem.

[Seila]

2.komandas konkurss

Arvena, Dako un Boromirs attopas saulainā un jaukā pļaviņā.
BOROMIRS: Nu un kur te ir uzdevums?
DRAKO: Kur nu bez tā...!
Pļaviņas vidū parādās nedaudz noraudājusies Ērika.
ĒRIKA: Jūsu uzdevums ir izkļūt no meža kuru jūs redzat sev viss apkārt un atrast varavīksnes avotu.
ARVENA: (lietišķi) Kur mēs vispār atrodamies?
ĒRIKA: Katarkānas galaktikas trešajā planētā.
To pateikusi Ērika vienkārši pazūd.
DRAKO: Nu un ko tālāk?
BOROMIRS: Ko mēs vienu mežiņu nepievārēsim?
DRAKO: Ar sievieti, pa mežu? Kur tev prāts?
BOROMIRS: Tu par zemu novērtē Gondoras valdnieci!
DRAKO: Iespējams. Man kaut kā līdz šim nav bijusi saskarsme ar Gondoras valdniecēm.
ARVENA: (nomierinoši) neuztraucies Drako. Ar mani viss būs kārtībā. Galu galā es tak esmu elfs.
BOROMIRS: Tad uz priekšu!
Visi kopā dodas iekšā mežā. Pēc kādas pusstundas. Drako Atrkrīt uz kāda koka saknes un paliek sēžot.
DRAKO: Viss pietiek! Es vairs nevaru!
BOROMIRS: Un kurš teica, ka ar sievietēm pa mežu staigāt ir problemātiski?
ARVENA: liec bērnam mieru! Viņš ir noguris!
BOROMIRS: Un es neesmu noguris?
ARVENA: Tu esi jau pieradis.
BOROMIRS: Nu protams, ja jau es esmu bijis miris, tad pēc jūsu domām es spēju paveikt visu! (niknumā iesper pa kādu akmeni)
AKMENS: Kurš te manu māju bojā?
BOROMIRS: Ā runājošs akmens! Palec malā...
DRAKO: (parausta plecus) Kas tur īpašs?
ARVENA: (Pieiet pie akmens un paklauvē pa tā virsu) Es ļoti atvainojos, ka mēs jūs iztraucējām, bet vai jūs lūdzu nepateiktu kā var izkļūt no šī meža?
AKMENS: Varbūt arī pateikšu, bet tev labo meitiņ mani vajadzēs nomazgāt. Tam bruņiniekam nopērt pirtiņā, bet tam jaunajam puisim, vajadzēs mani noslaucīt.
BOROMIRS, DRAKO: (vienā balsī) Ko?
ARVENA: (pagriezusies pret abiem parāda kulaku un pieliek pirkstu pie lūpām) Mēs visu izdarīsim.
AKMENS: Garu varat uzmest ar maitas kaulu pie egles. Slotiņai ņemiet dzeloņu krūma zarus, bet noslaucīt varat arī ar pērnā gada sūnām..
BOROMIRS: Ok es eju lauzt dzeloņu krūmu!
DRAKO: (Satver Boromiru aiz krekla piedurknes) Par tādu attieksmi mēs nekad netiksim no meža ārā.
BOROMIRS: Nerunā muļķības! Mēs izdarīsim visu tā kā liek un tiksim ārā.
ARVENA: Borič, domāju, ka Drako varētu būt taisnība. Runā Drako!
DRAKO: Nu es atceros bērnībā lasīju kādu vientiešu grāmatu, tur bija teikts par meiteni kura iemeta kaut kādu vārpstu akā un tad satika akā divus kaut kādus vecīšus, kuri lūdza viņus nopērt pirtiņā. Nu un meitene neklausīja un neņēma sliktos priekšmetus, bet labos mīkstos un tad vecīši viņu atalgoja...Tas bija kaut kā tā...(nosarkst)
ARVENA: Un kas bija tālāk?
DRAKO: Tālāk es neesmu lasījis, tēvs uz gāja grāmatu un iemeta to kamīnā...
ARVENA: Man ļoti žēl.
BOROMIRS: Ja tev izrādīsies taisnība, tad es tev pats uzdāvināšu tās grāmatas kopiju.
ARVENA: Labi, ķeramies pie darba!
Visi izklīst pa mežu...Pēc brīža Boromirs atgriežas ar kaudzīti malkas...Arvena ar no bērziem sasietu slotiņu...Bet Drako tukšām rokām.
Pēc pusstundas akmens ir nomazgāts, noberzts, nopērts un vienīgais ko ir atlicis izdarīt ir viņu noslaucīt. Drako smagi nopūzdamies novelk balto zīda kreklu un sāk ar to slaucīt. Arvena un Boromirs izbrīnījušies uz viņu lūkojas.
DRAKO: Ko blenžat? Ne jau ar Arvenas kleitu man slaucīt...
Boromirs klusēdams novelk savu kreklu un ķeras palīgā.
AKMENS: Paldies bērniņi, iepriecinājāt vectētiņu! Te jums būs kamolīts viņš ripos, bet jūs tik ejiet nopakaļus. Viņš jūs izvedīs pie varavīksnes avota.( No akmens apakšas izripo neliels sarkans kamoliņš) Bet tu dēliņ par savu labo sirdi, pabāz roku te apakšā un satver to ko atradīsi...
DRAKO: Es?
AKMENS: Jā tu, nebaidies! Nekas nenotiks!
DRAKO: (Bailīgi pabāž roku zem akmens un ātri izvelk viņu ārā rokā zēnam atrodas neliels zeltā iestrādāts spogulītis...) Paldies...( apjucis nomurmina)
ARVENA: Paldies meža sargātāj par laipno palīdzību! ( dziļi paklanās.)
Pārējie seko viņas piemēram. Kamols pa to laiku sāk nepacietīgi ripot uz priekšu un visi steigšus seko tam..
Brītiņu pēc tam, kad viņi visi trīs ir pazuduši no skatienu akmens sakustas un tā vietā stāv Ērika...
ĒRIKA: Viņi ir tik jauki...
Tajā pašā brīdī no augšas atskan balss...
BALSS: ĒRIKA!!!!....
ĒRIKA: Nu kas ir!
BALSS: Tūlīt pat velcies atpakaļ!
ĒRIKA: Jā jau jā!
Nopūšas un žigli pazūd gaisā.
Pa to pašu laiku mūsu trijotne soļo, jeb pareizāk teikt laužas cauri mežam.
BOROMIRS: Interesanti, vai tas kamols pazīst tādu vārdu kā atpūta?
DRAKO: ( Ar grūtībām ievilkdams elpu) Neceri! Tas ir burvju kamolīts...
ARVENA: ( bez mazākās piepūles) Jūsu pasaulē ir tādi kamzolīši?
DRAKO: Ne īsti mūsu! Drīzāk kaimiņu! Krievijas raganām tādi ir lielā daudzumā, nu un viņas dažreiz kādu pārdod arī mums!
ARVENA: Skaidrs!
BOROMIRS: Skatieties! Viņš apstājās!
Un patiešām kamols bija beidzot apstājies pie pašām meža beigām. Mūsu varoņi paspēra vēl dažus soļus un iznāca jaukā pļaviņā.
BOROMIRS: Man kaut kas te nepatīk!
DRAKO: Man ar!
ARVENA: Mēs esam atgriezušies tur pat kur sākām!
DRAKO: tas no vadītāju puses ir ļoti slikts joks!
BOROMIRS: ( pieliek pirkstu pie lūpām) Kuššš! Dzirdat? Kaut kur te pat čalo ūdens...
DRAKO: tas ir otrā pļavas galā!
ARVENA: tad dodamies turp! ( apņēmīgi dodas uz otru pļavas galu)
Pārējie viņai seko, un jau pēc brīža visi iznāk pie neliela ūdens krituma, no kura krīt daudzkrāsains ūdens.
BOROMIRS: Neko sev! Glīts ūdenskritumiņš!
DRAKO: Mums vajag atrast avotu no kurienes tas iztek!
ARVENA: Tam vajag būt augšā!
BOROMIRS: Tad dodamies augšup!
DRAKO: ( Pieiet pie nelielas klints un sāk rāpties augšup)...Tas nav grūti! (Pārējie seko viņa piemēram)
Pie pašas augšas Boromiram paslīd kāja un viņš sāk slīdēt lejup...
DRAKO: Borič! Turies! (Satver Boromiru aiz rokas un saprot, ka ar vienu roku nav spējīgs noturēties) Nēeeeeee ( roka atlaižas un viņi abi krīt lejā ūdenskritumā.)
Arvena nolūkojas lejup un tad vienkārši atlaiž rokas krītot aiz abiem vīriešiem....

[Seila]

4. Komandas konkurss

Lurcs kopā ar Ēovinu un Lindiru attopas atrodamies uz kāda kuģa, jūras vidū...
EOVINA: Nu kolosāli! ```` mēs esam jūras vidū!!!?
Uz klāja parādās Liāna
LIĀNA: Viss ir elementāri, jums ir jānovada kuģis līdz krastam...nenogremdējot to ( pazūd)
ĒOVINA: Nē nu jauki, ne sveiki, ne uz redzēšanos tikai paziņo kaut ko un aizmūk. Ko jūs par to domājat, zēni? ( pagriežas, bet tā arī neierauga ne Linu, ne Lurcu.) Vīrieši!!!
Lindir kopā ar Lurcu pa to laiku ir jau devušies uz klāja priekšgalu un nedaudz apjukuši apstājas.
LURCS: Un no kurienes šis kuģis tiek vadīts?
LINDIR: Nu ja ne no klāja, tad kaut kur no kādas telpiņas.
Pienāk Ēovina...
ĒOVINA: ak tad lūk kur jūs abi esat! Aizlaisties no dāmas, tas ir tik nekulturāli!
LINDIR: Mēs neaizlaidāmies, mēs devāmies izlūkos...!
LURCS: Jā un sievietes izlūkos neņem.
LINDIR: Ok, cik saprotu tad šim kuģim stūres telpa neatrodas te uz klāja, tātad viņai vajag būt kaut kur zem klāja, kaut gan neko nesaprotu...
ĒOVINA: Varbūt vispirms paskatāmies tajā mājiņā? Norāda uz nelielu balti nokrāsotu namiņu uz kuģa.
LURCS: Lēdij, jūs pilnīgi neko nesaprotat, kurš gan vadības telpu ierīko smieklīgā baltā namiņā? Ejam Lin, pameklēsim lejā.
Abi aiziet.
ĒOVINA: Nu un baigi vajag!!! Pati pameklēšu, bez jums abiem...(klusu pie sevis nošņācas)Vīrieši visi viņi ir vienādi...
Tajā pašā laikā lejā.
LINDIR: Lurcs tu esi pārliecināts, ka mums te vajadzēja kāpt lejā? Te ir tik tumšs, ka pat mana elfu redze neko nevar palīdzēt.
LURCS: Neesmu gan pārliecināts, bet griezties atpakaļ, lai parādītu Skuķim, ka mēs esam nobijušies?
LINDIR: Nē, to gan nē.
LURCS: Nu tad nečinksti elfiņ un dodamies tālāk.
LINDIR: (Smaga nopūta, dzirdams kā dodas uz priekšu, skaļš troksnis un...) Saruman tevi pa kreisi! Ko tas nozīmē? Kurš ir nolicis spaini tieši uz kāpnēm?
LURCS: Cik noprotu tad kāds vienkārši netīšām...
LINDIR: Netīšām? Netīšām? Kāda velna pēc es vispār piekritu piedalīties šajā nolādētajā šovā.!!!
LURCS: Ja nemaldos tad tāpēc, lai varētu būt tuvāk savam dārgajam princim...Vai ne tā Menestrel?
LINDIR: Jā, Jā noteiktiem, jau skrienu! Varbūt palīdzēsi man piecelties? Tu orks nelaimīgais.
LURCS: Vispār es esmu drīzāk laimīgs nekā nelaimīgs un ( pasniedzot roku) cik reižu man jāatkārto, ka neesmu orks, bet gan urukhajs?
LINDIR: (pieceļoties) Atvaino es neizturēju un uzsprāgu.
LURCS: (samierinoši) Nekas tā gadās...
LINDIR: Tad kāpjam tālāk?
LURCS: Tikai šoreiz pa priekšu kāpšu es citādi atkal kāds spainis...
LINDIR: Baidies, ka es varētu sabojāt savu frizūru?
LURCS: Nē baidos, ka tu salauzīsi spaini...
Abi klusēdami dodas lejup.
LINDIR: Man šķiet, ka tur priekšā spīd kāda gaismiņa.
LURCS: Nu tad aizej un apskaties no kurienes tā spīd.
LINDIR: Es? Kāpēc uzreiz es?
LURCS: Elementāri...Tāpēc, ka es tur ar savu redzi nekādu gaismu neredzu!.
LINDIR: Nu labi, labi!
Pēc piecpadsmit minūtēm...
LINDIR: Nu cik tas kuģis var būt liels?
LURCS: Nerunā...Skaties tur priekšā ir kāpnes!
LINDIR: Cik smieklīgi...Un uz viņām gribi teikt, ka atkal ir spainis?
LURCS: Nē es gribu teikt, ka pa viņām var uzkāpt augšā!
LIMNDIR: Nu tad kāp! Es iešu no mugurpuses...
LURCS: (Paraustījis plecus dodas augšup pa kāpnēm, bet jau pēc īsa brītiņa ir dzirdams troksnis un lamāšanās)
LINDIR: (izsmējīgi) vai patiešām spainis?
LURCS: Nē šoreiz katls....
Beidzot pēc ilgiem pūliņiem viņiem tomēr izdodas uzkāpt atpakaļ augšā uz klāja un abi attopas nelielā telpiņā.
ĒOVINA: Es jūs jau gaidīju! Nevarējāt ātrāk?
LINDIR: (lietišķi) Problēmas?
ĒOVINA: Nē nekādu problēmu tikai mēs pēc piecām minūtēm ietrieksimies aisbergā.
LURCS: Un to tu sauc par nav problēmu?
ĒOVINA: Nē to es saucu, par to, ka vīriešu nekad nav tuvumā, tad kad viņus vajag...
LINDIR: (vēl lietišķāk) vai esi izpētījusi kā kuģi var pagriezt?
ĒOVINA: aptuveni, bet vēl neesmu pilnībā par to pārliecināta.
LINDIR: Nu tad tūlīt pārliecināsimies.
Telpiņas vidū parādās Tīra.
TĪRA: Ceru, ka tiksiet galā?
LURCS: Opā, kaķis. Man garšo kaķi!
TĪRA: Pamēģini tikai man pieskarties es emu vadītāja.
LINDIR: es ļoti atvainojos sava drauga vietā, bet vai jūs lūdzu nebūtu tik laipna un nepateiktu kā šo kuģi vadīt?
TĪRA: (Aizvainoti) Nebūtu viss meklējiet paši...! (pazūd)
LINDIR: Lurcs, tu nevarēji noklusēt par to kaķu ēšanu?
LURCS: Nē nevarēju, ja man pa vēderu danco desmit izsalkuši velni...
LINDIR: Labi ar tevi viss skaidrs...Ēo rādi kā tu domā, ka ir iespējams novadīt šo kuģi?
ĒOVINA: Vairs jau nekā...
LINDIR: Ko tu ar to gribi teikt?
ĒOVINA: es gribu teikt...
Viņas balss pazūd skaļā brīkšķī. Kuģis saduras ar aisbergu. Atskan pārbijies Ēovinas kliedziens un ir redzams kā nomirgo zaļš portāls. Visi pazūd no kuģa atlūzām, kuras mierīgi peld ūdenī.

[Seila]

Operatoru telpā

Liāna sēž pie milzīga datora. Atveras durvis un pa tām graciozā gaitā ienāk Tīra.
TĪRA: Viņi tak to kuģi tomēr nogremdēja...
LIĀNA: (filozofiski) Labi, ka tas nebija “Titāniks”
TĪRA: Tu tak nebiji domājusi viņiem glābšanai dot Titānisku?
LIĀNA: tāda doma vispār bija.
TĪRA: labi, ka tu viņu neizpildīji.
Ieskrien Ērika.
LIĀNA: Nu lūk arī alkoholiķe parādījās. Tev kauna vispār nav? Tu vismaz pateici viņiem, ka esi pasaules čempione pokerā? Lai nabaga cilvēki nepārdzīvo tik ļoti, ka bija atstāti gandrīz vai bez biksēm...
ĒRIKA: Lī, nu cik ilgi tu man to vēl pieminēsi?
LIĀNA: Visu mūžu...
TĪRA: Eri, kas mums ir ar otro komandu?
ĒRIKA: (jautri) otrā komanda noslīcinājās.
LIĀNA: ko?
ĒRIKA: To ko dzirdēji! Viņi noleca no klints.
TĪRA: kad?
ĒRIKA: Tikko...
TĪRA: Un tu nepieskatīji? (pazūd)
ĒRIKA: (Parausta plecus...) Neko nezinu...es neatbildu par portāliem...


3.komandas konkurss.

Spaiks, Strups, Legolas un Bafija parādās kapsētas vidū. Neviens vēl nav paspējis bilst nevienu vārdu, kā no zemes sāk kāpt ārā miroņi...
BAFIJA: Hei! Man solīja, ka es varēšu atpūsties no darba...!
SPAIKS: un man solīja, ka es nesatikšu jaunus radiniekus...!
Legolas un Strups godīgi noklusē. Bafija un Spaiks metas cīņā ar no zemes ārā lienošajiem miroņiem, bet Strups ar Legolasu tajā laikā...:
LEGOLAS: Kā tu domā vai viņi prot kāpt pa kokiem?
STRUPS: nezinu...
LEGOLAS: varbūt pārbaudām?
STRUPS: es neesmu nekāds puišelis, lai rāpotu pa kokiem...
LEGOLAS: (izbrīnīti) A tu proti ar miroņiem cīnīties?
STRUPS: Protams ir tak elementāra burvestība...
LEGOLAS: A tev burvju nūjiņa ir?
STRUPS: Nē...
LEGOLAS: Nu tad kāp kokā...
STRUPS: Nekāpšu es nekādā kokā!
LEGOLAS: Kā vēlies...! (viegli pieķeras pie zara un uzrāpjas kokā.)
STRUPS: (klusu pie sevis) un par ko man tāda sodība? ( pacēlis mantijas stūrus mēģina uzkāpt kokā)
LEGOLAS: (neiztur) Nu tu tur vēl ilgi? (pastiepj roku un palīdz strupam tikt augšā)
Pa to pašu laiku lejā Bafija ar Spaiku:
BAFIJA: Es teicu novāc rokas no manis, tu pretīgais sapuvušais...(nepaspēj pabeigt frāzi kā viņai no mugurpuses iegāž pa galvu ar akmeni)
SPAIKS: Bafij, uzmanies!
Tomēr ir par vēlu. Bafija pazūd un kopā ar viņu pazūd arī visi dzīvie miroņi. Spaiks viens pats paliek apjucis kapsētas vidū.
LEGOLAS: (nokāpjot no koka) Kas pie velna tas bija?
STRUPS: (pievienojoties) Mani drīzāk interesē, kā viņa uzdrīkstējās.
SPAIKS: Es viņu nogalināšu...!!!
LEGOLAS: Vispirms viņu vajag atrast, lai nogalinātu. Tomēr man nez kāpēc šķiet, ka mēs viņu dabūsim rokā, ja sāksim meklēt jauko blondīnīti...Bafiju, ja nemaldos.
STRUPS: jeb kurā gadījumā es domāju, ka mums derētu mēģināt izkļūt ārā no šīs nolādētās vietas un tad izdomāt ko darīt.
LEGOLAS: (domīgi) Lai kā to negribētos, bet es šoreiz piekritīšu profesoram.
SPAIKS: Nesaprotu, kas jums te nepatīk...zārki... kapličas...Hmmm...Krusti (iesper vienam) Jā ja nebūtu krustu tad te būtu tīrā paradīze.
STRUPS: Paradīze priekš, miroņiem.
SPAIKS: Tevi kaut kas neapmierina? Varu nokārtot, ka tev te ir kā paradīzē...
LEGOLAS: ( Dodoties uz vārtu pusi) Ja jūs tur vēl ilgi apmainīsieties ar laipnībām, tad man nāksies doties meklēt viņas vienam pašam!
SPAIKS: ( ar nožēlu balsī) Atliksim to uz vēlāku laiku.
STRUPS: Kad vien un kur vēlies...
Abi saskatās un dodas uz vārtu pusi. Pie pašiem vārtiem jau trijatā iziet ārā no kapsētas un dodas uz priekšu pa naksnīgo pilsētu.
Pēc kāda brīža soļošanas.
LEGOLAS: Vai jums neliekas, ka te ir aizdomīgi kluss?
STRUPS: (drūmi) Nē zini, neliekas gan...
SPAIKS: Ja mēs būtu Sanideilā, tad es teiktu, ka kaut kas nav kārtībā, bet tā kā es nezinu, kur mēs atrodamies, tad nevaru arī neko teikt...
LEGOLAS: Loģiski...
STRUPS: Nekā loģiska es tur neredzu...!!! Mēs esam velns viņu zina kur!!! Un tu vēl, saki, ka tas ir loģiski! Tā ir tipiska elfu loģika....
Spaiks pagriežas un grib kaut ko teikt, bet nepaspēj...
LEGOLAS: paskatieties, tur priekšā, kaut kas mirgo...
STRUPS: (filozofiski) Gaisma tuneļa galā...
SPAIKS: Vecīt, vari man ticēt gaisma tuneļa galā tā neizskatās.
LEGOLAS: Negribu jūs biedēt, bet tas izskatās pēc vilciena.
STRUPS: Kādas muļķības? Vilciens nevar braukt bez sliedēm...!
SPAIKS: Tu esi pārliecināts?
STRUPS: Protam...m...mmms....
Legolas palec malā pats bet Strupu, Spaiks parāvis aiz melnās mantijas burtiski novelk malā. Garām viņiem aiztraucas vilciens, kurš nez kāpēc ir pilns ar skeletiem...
STRUPS: Kas tas bija?
SPAIKS: (Mierīgi) Vai tu kādreiz esi kaut ko dzirdējis par spoku vilcienu?
STRUPS: Jā...!
SPAIKS: Tad vari iepazīties tas bija spoku vilciena mazdēls. Tam visam ir arī labā puse...
STRUPS: (Indīgi) Un kāda tad tā būtu?
SPAIKS: (vēl mierīgāk) Tagad es zinu kur mēs atrodamies...
LEGOLAS: Burvīgi Spaik tās ir ļoti labas ziņas, vai vari pastāstīt arī mums?
SPAIKS: Īsumā varu. Tātad pasaulē ir viena pilsēta, kurai neviens vārdu nezin, bet kurā katru gadu uz vienu nakti savācas visi pasaules neradījumi. Tikai noteikums ir viens viņiem ir jābūt vai nu te nomirušiem, vai arī ar īpašiem ielūgumiem.
LEGOLAS: (Nobāl)...Tu gribi teikt, ka...
SPAIKS: es gribu teikt, ka mēs esam pilsētā tieši tajā naktī, kad nokļūt tur ir katra neradījuma sapnis.
STRUPS: Spaik, neaizraujies! Mums ir jāatrod meitenes...!
SPAIKS: Man šķiet, ka es varu iedomāties, kur viņas ir!
Spaiks taisnā ceļā dodas uz priekšu un jau pēc kādiem pārdesmit metriem apstājas pie nelielām, necilām durtiņām...
SPAIKS: es esmu par to tik daudz dzirdējis! Nespēju noticēt, ka nu es to visu ieraudzīšu patiesībā...!
Tomēr ieiet iekšā pa durvīm viņam neizdodas. No zem ozola esošā soliņa puses atskan balss...
BALSS: Baidos Spaik, ka ielūgumu priekš jums mums neizdevās sadabūt...
Mūsu konkursanti pagriežas un ierauga uz soliņa omulīgi iekārtojušās Bafiju un Ēriku, bet starp viņām pudeli vīna...
ĒRIKA: Nu ko jāatzīst, ka ar sadarbošanās konkursu jūs esat tikuši galā...Varam doties prom no šejienes...!!!
Visa kompānija pazūd.



This post has been edited by Seila: Oct 28 2006, 18:27

[Seila]

Pēc konkursiem 1. daļa

Pēc dažām minūtēm visi parādās pie mājas. Nedaudz apjukuši un daļa pie tam vēl slapji.
ĒRIKA: ( Monotoni) : Aragorns-9 punkti, Arvena-8 punkti, Spaiks- 4 pumkti, Harijs-10 punkti, Strups- 2 punkti, Drako- 7 punkti, Lurcs- 1 punkts, Boromirs- 0 punktu Faramirs- 9 punkti, Eovina- 5 punkti, Legolas –3 punkti, Lindir –7 punkti, Bafija- 6 punkti.
LIĀNA: Līdz ar to uz izbalsojamo krēsla šodien nokļūst Boromirs, Lurcs un Strups. Novēlu jums labi pavadīt laiku. (Abas meitenes pazūd)
BOROMIRS: Hei tas nav taisnīgi! Kāpēc man ir nulle punktu?!!
ARAGORNS: Elementāri vecīt, tu vienkārši esi miris...
BOROMIRS: Neuzdrīksties man to atgādināt!
ARAGORNS: (nevainīgā balsī) Ko atgādināt?
BOROMIRS: Tu ļoti labi zini ko!
Pa sarunas laiku pārējie klusējot saskatījušies ieiet iekšā mājā.
LINDIR: Iešu laikam uz virtuvi...
FARAMIRS: un neaizmirsti kaut ko pagatavot!
EOVINA: Fara, kaunies...!
FARAMIRS: Ko es? Es jau neko! Es tikai tā ieminējos.
LINDIR: Neuztraucies Eo, viss kārtībā.
DRAKO: es laikam iešu palīgā Lindiram.
HARIJS: Nu vai zini Malfojs un gatavojošs? Tas mani ir jāredz! Dodas kopā ar Lindiru un Drako uz virtuvi.
BAFIJA: Es laikam došos atgulties.
SPAIKS: Mūsu istabā ir viena lieka gulta. (piemiedz bafijai ar aci)
BAFIJA: Varbūt, ka tu man tad parādītu kur atrodas tava istaba...
SPAIKS: Noteikti!
STRUPS: Nekā nebūs es parādīšu!
SPAIKS: Tevi aizmirsa pajautāt!
BAFIJA: Zēni tikai nestrīdaties. (Dodas augšup)
SPAIKS: (klusu) Neiedomājies sist kanti manai meitenei!
STRUPS: baigi man vajag sist kanti kaut kāda vampīrģīmja meitenei...
SPAIKS: Ko tu teici? (atņirdz zobus)
STRUPS: Es teicu, ka ja vajadzēs, tad viņa pati ar mani kopā aizies.
HARIJS: (no virtuves) Profesor, jums tak patīk vīrieši.
STRUPS: Poter, aizver muti!
HARIJS: Vai tad es ko ne tādu pateicu?
ARVENA: (Nopūšas un iziet ārā)
BOROMIRS: (apsēžas uz dīvāna) Oho...Ko tik nenākas uzzināt...!
EOVINA: (maigi bet uzstājīgi pavelk viņu nost no dīvāna) Ejam...Mīļais augšā. Šeit mums nav ko darīt!
BOROMIRS: Kā nav ko darīt? Te ir teātris!
EOVINA: Nav te nekāda teātra. Ejam augšā!
BOROMIRS: Neiešu!
EOVINA: Nu ja tev nevajag mantinieku, tad neej...
BOROMIRS: Mantinieku? Kāpēc tu to uzreiz neteici? (pieceļas un skriešus dodas augšup.)
SPAIKS: Tev un patīk vīrieši? Nav brīnums, ka tu vēl ar vien esi viens.
STRUPS: Vampīr nelien ne savās darīšanās. Tinies labāk pie savas sirdsdāmas.
SPAIKS: Ja tu esi aizmirsis, tad vampīriem nav sirds...Mēs esam dzīvi miroņi.
STRUPS: ja tu tūlīt pat neaizvāksies, tad būsi miris mironis...!
SPAIKS: To mēs vēl redzēsim! (uzskrien augšā pa kāpnēm)