Tauriņa Valdzinājumā (bijušais Itkā), totally ignored eh? Options

[Tragedy]

patiik.. gribeetos zinaat, ko taa meiteniite taadu izdariijusi, ka vinas teevs vinu taaa ieniist...

[rebel]

ehhh.nu te ir pilns ar raxtniekiem. kaa man patiik lasiit..uzraxti weel,lai,kameer man weel ir nedawdz laika, wareetu uzzinaat wairaak. ljoti saistoshs un interesants staasts.

[Kikio]

Lūdzu, lūdzu, turpini! Tā gribas zināt, kas būs tālāk! Lūūūūdzu!!!

[Karamele]

Es iekāpu karietē un npskumusi raudzījos pa logu...Kariete piebrauca pie Pils. Mēs bijām klāt. Domām jaucoties pa galvu mani ievadīja zālē un pateica lai darot ko gribu. To es arī darīju proti sēdēju ne par vienu nelikdamies ne zinis. Pēkšņi pie manis pienāca kāds slaids izskatīgs jauneklis ar tumšiem matiem un starojoši zilām acīm. Viņš pasmaidīja un jautāja man dzidrā balsī
''Vai drīkstu lūgt šo skaisto, jauno lēdiju uz deju?''
Es biju itin pārsteigta...Dejot man patik un arī šim jauneklim likās nebija ne vainas. Taču sen pagroimušais spītnieces gars atdzīvojās un es viltīgi atteicu
''Aicināt jau drīkstat bet ne viens neteica ka atbildēšu apstiprinoši''
Es pacēlu savas acis un viltīgi uz viņu paskatījos un nodomāju
Muļķītis...es vis neesmu tāda pamuļķa lellīte.
Tad puisis acīm redzami apmulsis no šādas atbildes teica
''tad lūdzu jūs vēlreiz! Vai veltīsiet man vienu deju?''
Es turpināju urbties viņā ar savu stindzinošāko skatienu kādu vien varēju izspiest un atbildēju
''Varēt varat bet mana atbilde ir nē...''
man par brīnumu puisis turpināja smaidīt un jautāja
''Nu lūdzu! Vienu deju un es jūs atlaidīšu!''
Es turpināju atbildēt noliedzoši taču nu manā balsī bija manāma viegla panika tādēļ es nolēmu piecelties un aiziet prom uz Dāmu istabu cerams tur man viņš nesekos.

ļoti jauki ka jums patīk tas ko es rakstu. Šoreiz uzrakstīju tik maz jo mani nodzia no datora jo bija atnākuši ciemiņi

[kahi]

nu man beidzot saak patikt... cerams, naakamreiz Tev nebuus atnaakushi cieminji, un Tu vareesi uzraxtiit vairaak!!!

[Karamele]

Sooo happy u like it!

[I]Es atspiedos pret vēso sienu un nodomāju
''Beidzot manā dzīvē sāk ieviesties jautrība bet es...ko es daru...paslēpjos no tās''
Tad es uzmanīgi pavēru durvis lai tur ieraudzītu tukšumu...Lekas ka visi bija izgājuši skatīties salūtu, mani tas neinteresēja jo parasti es teicu ka tie ir pārāk skaļi. Drīzāk es labprāt būtu atgriezusies savā istabā un turpinājsi lasīt kādu dāmu detektīvromānu...mīlu tos. Tā nu es nulle nedaudz pārspīlēti pie sienas piespiedusies izlavījos laukā. sapurinājos un devos pie galda kur sāku niekoties ap smalkmaizītēm ar pūdercukuru, kad biju pietiekami noirdnājusies ar balto, smalko pūderi ar kuru bja apkais;itas maiz;ites, devos uz kāpnēm kas bija apjoztas ar visvisdažādāko rožu šķirņu ziediņiem. Tur bija ļoti skaisti. Zāles sienas un griestus rotāja Dažādi apgleznojumi...Apgriezusies vinreiz rinķī es viegli kā dejā nokāpu no kāpnēm un beidzot pēc šiem gadiem apjautu šo neaprakstāmi skaisto brīvību...dari ko vēlies, kaut vai uz nelielu brīdi..taču brīvi, kā lidojot. Zāles labajā stūrī stāvēja ļotilielas klavieres melnā krāsa. Tās bija nopulētas un spīdēja kā vizuļojoša ūdens virsma. Es pie tām apsēdos un atvēru. tik sen tās nebija spēlētas... Es iesāku lirisku Sonatīni kamēr pārgāju uz dimdinoši skaļu Ballādi. Nospēlējusi pēdējo taustiņu un atlaisdama pedāli es palūkojos uz zāli... tās vidū stāvēja tas pats puisis kas bija meiteni vajājis līdz pat dāmu isabai. Tas stāvēja un rimti aplaudēja par manu klavierspēli...Es ievilku elpu un un aiskrējku ka divi deviņi, laukā skaļajā salūtā kas gandrīz jau bija beidzies. palūdzu mātei vai nevaram jau iet, un viņa piekrita. kad biju8 atpakaļ savā istabā es paķēru grāmatu un tanī lūkojos kādas 10 minūtes līdz beidzot aptvēru ka grāmatu turu ačgārni. somas es vēlējos novērst no šīs jāsaka ērmotās balles...Es aizcirtu grāmatu un ielidināju to stūrī. No brīnišķīgās sajutas kas mani apņēma ballē nu nebija ne miņas...

[AmnE]

Baigi forshi, man baigi pattik, bet dereetu nedaudz garaaki gabalinji!

[Karamele]

p[aldies ka jums patīk... Man reizēm galīgi nav laika rakstīt taču ideja ir galvā un metos pie datora atstājot aizmuguras nepabeigtu mājasdarbu kaudzi...pēc tam esc gan to nožēloju...Taču stāsts ir jāturpina, tā nu reiz tas ir. Mēģināšu rakstīt garākus gabalīņus...

[Sushi]

Heh, beidzot es arii izlasiiju! Shitais staastinjsh patiik arii man! Tieshaam labs. Nezin kapeec, bet saistaas ar Annu no zaljajiem jumtiem (kkad pa tv bija anime). Toties no otras puses- taa karaliski. Bet galvenais- talants ir rokaa!

[Karamele]

Sushi drīz ši stāsta galvenā varone vairs nejutīsies tik karaliski taču priecājos a tev patīk

Atskanēja kluss klauvējiens pie durvīm un kāds pabāza galvu pa tām...tā izrādījās Alise...
''Jo sliktāk tev pašai maita!!!''
Es iekliedzos un pielēcu sēdus uz gultas un dusmu pārņemta sviedu viņai ar visu kas gadījās pa rokai lai izlādētu visas savas dusmas, skumjas un vēl pāris nieku. Alise sāka kliegt taču to visu vēl noslāpēja plīstoša porcelāna troksnis un papīra lapu čaukstēšana. Viss beidzās cik ātri sācies es stāvēju uz ceļiem savā gulta un visapkārt mētājās porcelāa lauskas, norauti grāmatu vāki un pa gaisu lidoja greznu spilvenu pūkas...Alise elpoja lēni un smagi viņa momentāli izskrēja no isabas. Es atslīgu gultā un sāku nožēlot savas izdarības. Tūlīt atnāks ma'te un sāks lasīt morāli un tā tālāk un tā joprojām...Man galvā pazibēja doma tik neticama cik vie iespējama smadzenēs raisījās arī jautājumi kā piemēram: Kas tad mani šeit saista? Kam mani vajag? Uz visiem atbilde bija skaidra - jā... Es norāvu no gultas visus palagus un pārvalkus. Sejā mirdzēja lepns un viltīgs smīns. Es sasēju palagus krietnā virtenē kas izrādījās ļoti gara. Izmetu laukā arī visus spilvenus un segas. Palagu virvi piesēju pie viena no gultas baldahīna stabiem

Viss jau saprotams...Katrīna izdomājusi bēgt.... vajag tač kaut kādu spilgtāku pavērsienu

[Kazuki]

a ko tik maz? vareeji jau nu pacensties uzrakstiit nedaudz garaaku to tekstu...

[edg]

Man gan labaak patiik iisi gabalinji. Vieglaak sanjemties izlasiit.

[Kazuki]

nu jaa uubergaros nav sevishkji patiikami lasiit, bet nu man tomeer shoreiz gribeegaas taas 2as rindkopas nevis tikai vienu >.<
nu veel es vareetu nepuksteet ja tos iisos tekstinjus raksta, bet biki biezhaak.

[Sushi]

Aii, ir jau labi. Es piekriitu Edg, jo man pashai arii taa ir..

[murasaki]

wouch, iespaidiigi. tieshaam ljoti saistohi.