Ūdens un maize., Mani teksti. :D Options

[Shatako]

Šis stāsts ir par Elizbeti un viņas šausmīgajiem, priecīgajiem piedzīvojumiem.
Elizabete dzīvoja mazā, bet omolīgā mājiņā kas atradās kalna galā.Visapkārt gija meži un upes.Viņa dzīvoja ar savu vecmāmiņu, jo māti tēvs noslepkavoja domājot ka viņa ir neuzticīga un pēc tam izdarija pašnāvību.
Elizabete bija diezgan vientuļa, bet tomēr viņai bija kāda draudzene Hana.Hana bija japāniete.Elizabetei bija jāšķērso lieli meži un mazi strautiņi lai tiktu uz skolu. Elizabete domāja ka viņas vecāki gājuši bojā auto-avārijā...
Bija rīts Elizabete piecēlās, nomazgājās un pamodināja vecomāti. Viņa teica: "Celies vecmāmuļ!" Vecmāmiņa ātri vien bija aukšā.Viņa pagatavoja Elizabetei brokastīs ceptu olu ar sulu un iedeva 1 laimes cepumiņu. Elizabete atplēsa cepumu un tur bija rakstīts, ka notikšot liela nelaime.Meitene sabijās un aizskrēja pie sava melnā kaķa Mo!Meitene teica:"Ak, Mo..Tikai ne atkal.."Jo dienā kad nomira viņas vecāki viņai bija tieši tāds pats pareģojums cepumā.Meitene paēda, sakravāja skolas somu un devās uz skolu. Ceļā uz skolu satika savu draudzeni Hanu. Hana teica:"Hai, Eliza"(Eliza bija viņas iesauka) Eliza atcirta:"Sveika mīļā, Hana!" un uzklupa tai virsū, un cieši samīļoja.Hana teica:"Ko tad tu šodien tādā priecīga?" Eliza:"Priecīga?! Nezinu gan.. Šodien laimes cepumā bija teikts..teikts..Ka notikšot liela nelaime"(viņa sāka raudāt) Hana:"Neraudi!"
Meitenes ierodas skolā.Uz Elizas galda bija liela,smaržīga,sarkana roze.Hana teica:"Paskaties uz sava galda!"
Eliza aiz pārsteiguma sāka raudāt.Viņa pacēla rozi un ieraudzija zīmīti tur bija rakstīts..Drīz būs. Teksts bija rakstīts ar asinīm.Meitene pārbijās.Paskatijās un rozes ērkšķis bija asiņains.
Stundas beidzās meitene devās uz mājām.Viņa ienāca mājās pa durvīm un iebļāvās:"Vecmamm, es esmu mājās!". Ienāca virtuvē un sāka spiekt no visas sirds, jo tur ieraudzīja....

This post has been edited by Shatako: Apr 21 2007, 14:54