*Devija taka* Fanfic by Mey4D, Iztulkota pirmā nodaļa Options

[Mey4D]

Pirmā nodaļa iztulkota! ^.^
Lūdzu komentējiet.

Brīdinu! Šis stāsts var saturēt nomācošas un personu aizskarošas scēnas vai izteicienus
You have been warned! >=)
Vārdi iekavās ir oriģinālais angļu nosaukums dažādiem priekšmetiem, klasēm, burvestībām un vārdiem, kurus latviešu valodas dēļ nācās pārtulkot

Latviešu valodā iespējami stāsta papildinājumi un pārveidojumi!


Devija taka

Jaunais noziedznieks


I. Šausmīgais notikums.

Kādu rīt`, Morokas grauztos...
No zemākā stāva, nervus stindzinoša vīrieša balss sauca: "Celies augšā, lai velns tevi parauj!"
Miegainās acis nevērās vaļā, lai gan zināja kas tādā gadījumā notiks.
Vēlviens sauciens: "Devij Mammon, Celies tak augšā!"
"Esmu piecēlies.." vājā balsī atbilēja pusdzīvais puisis ar garajiem baltajiem matiem, gulēdams uz salauztas un čīkstošās gultas. Palagi bij netīri..visticamāk ka tos neviens ilgu laiku nebij mazgājis, grīdas netīras, putekļi uz katra istabā stāvošā priekšmeta, pat uz palodzes esošā kaktusa..Pēc sauciena pusdzīvais jauneklis nodomāja pie sevis, "Tu slimais nelieti, tagad tak ir tik agrs.."
No apakšstāva bij dzirdami soļi, tie palika arvien skaļāki un skaļāki. Tie tuvojās, to varēja noprast čīkstošo pakāpienu dēļ. Jaunekļa sirds sāka pukstēt straujāk, viņš zināja kas notiks ja viņš laicīgi nepiecelsies, pirms ienāks šefs. Bet viņš nevarēja.. Uztraukuma un baiļu dēļ viņa sirds sāka pukstēt vēl ātrāk, likās ka tā spiediena dēļ uzsprāgs kuru katru brīdi. Pār pieri pilēja auksti sviedri..adrenalīns steidzās caur viņa asisnsvadiem..
Soļi apstājās, aiz aizslēgtajām durvīm bij dzirdams skaļš šļakatu troksnis. Jauneklis nodomāja ka šefs paklupa uz kāpnēm, nesdams spaini ar ūdeni, bet nebija nedz dārdziena kad spainis nokristu uz kāpnem, nedz skaņa, kas līdzinātos, it kā kāds noripinātu kartupeļu maisu pa kāpnēm... Jauneklis palika sēdam savā netīrajā gultā, nedaudz nobijies... durvju atslēga pagriezās, durvis pavērās..
...
***
Sveiki, mani sauc Devijs(Devi), vīrs, kurš savos bērna gados izvēlējās šausmīgu un grēku pilnu dzīvi..
Protams, nekad neesmu gribējis to tā dzīvot, bet man nebija citas izvēles. Mans tēvs - Meifords Van Mammons IV bija varens un spēcīgs Bruņinieku Lords(Lord Knight), viņa labo darbu dēļ viņu pazina visa Midgarda, klīda baumas ka viņš ir Lokija reinkarnācija - Viņš bija Ģildes "Arcane" vadonis. Maniem vecākiem, mātei un tēvam piederēja pils - Svētā Ēna(Holy Shadow). Mana tēva draugi - viņa padotie, bij interesanti un smieklīgi ļaudis, sapulcējušies lai sekotu Meiforda pavēlēm no visas Midgardas. Viņi man iemācīja valdīt zobenu un vairogu, dažas burvestības tā starpā. Tie bij lieliski laiki un es apzvērēju, ka kādu dienu stāšos sava tēva vietā un nesīšu "Arcane"`a vārdu tālāk pasaulei, bet kā jau visi sapņi, arī šis sabruka kā kāršu namiņš... Kādu dien pilī iebruka cita ģilde un atņēma manam tēvam troni. Visa mana ģimene, tēva ģilde un viņš pats tika nogalināti, pils līdz pusei tika nopostīta, neviens neizdzīvoja - tā teica senie ieraksti. Pusi līķu tā arī neatrada, to skaitā arī mana tēva - Meiforda. Visi todien gāja bojā, arī es, bet kad mani atrada, mans ķermenis nebij tik traki sadragāts un mani vēl spēja glābt. Viss kas man no tās dienas ir palicis, ir šīs rētas uz rokām, kājām un pārejā ķermeņa. To man izstāstīja divpadsmit gadu vecumā un ar to es arī sadzīvoju visus šos gadus, es, vienīgais Mammonu dinastijas izdzīvojušais - Devijs Van Mammons.
Kopš divpadsmit gadu vecuma dzīvoju pie sava aizbildņa - Hipnoksa Mjolnira. Kad man bij septiņpadsmit, atgadījās šis...
***
Nedaudz nobijies, jauneklis izkāpa no salauztās gultas, aukstie sviedri turpināja tecēt. Ģērbies netīrā apakškreklā(Undershirt) ar kādu dīvainu kvadrātu, kurā attēlots spoka zīmējums, uz tā. Sāka pamazām virzīties pusatverto durvju virzienā, pa netīro un skabargaino dēļu grīdu. Pielika savu trīcošo roku pie durvīm un ar blīķšķi tās zibenīgi atvēra, tās atsitās pret sienu, ar rokturi izdauzīja nelielu caurumu sienā.
"Kas te..." Viņš pie sevis nodomāja - "asinis, uz pakāpieniem, un šļakatas uz sienām, greistiem.." Viņš izskatījās izmisis, "Kur ir Hip.." Tieši pirms viņš paspēja pabeigt savu domu, no ielas atskanēja sievietes kliedziens - "Viņš ir miris, viņš ir miris!" Vēl kāda bals no ielas - "Nabaga Hips, kas gan viņam to būtu nodarījis..." Jauneklis - Devijs pieskrēja pie savas istabas loga un redzēja sava aizbildņa izpostīto līķi. Krusta veida brūces uz vēdera.. Devijs nodomāja "It kā viņam būtu iecirtis pūķis." Vēl vairāk cilvēku sanāca, pat priesteri(Priest), tie mēģinaja viņu atdzīvināt, bet bij jau par vēlu, neviena burvestība viņam vairs nevarētu līdzēt.. daži cilvēki paskatījās uz logu pa kuru uz notiekošo noskatījās Devijs.
Atgājis no loga viņš pie sevīm čukstēja "Viņš ir miris" un atkārtoja to vairākas reizes, pa brīžam noberot asaras un iesmejoties, līdz beigās viņš histēriski sāka smieties pilnā rīklē. Ārpusē stāvošie nodomāja: "Kas par briesmoni..." Pamazām ļaudis izklīda un aiznesa Hipnoksa līķi.
"Kas tas?" Kāds baltās mūka drēbēs tērpts vīrs nodomāja pie sevīm, garām ejot pamanīja brūnu traipu smiltīs, smiekliem līdzīgas skaņas bij dzirdamas mājā blakus tam esošajā mājā. "Kas tur notiek?" Viņs paskatījās augšup.
Devijs tik sparīgi smējās ka knapi varēja elpot, viņu pārņēma prieks, ka beidzot viņā mokām ir pienācis gals.
No apakšējā stāva atspīdēja spilgta gaisma, kā saule gaišā dienas laikā. Knapi spēdams runāt Devijs kliedzot jautāja "Kas tā par gaismu? Izslēdzat to!"
Gaisma sāka dzist, un varēja redzēt kāda cilveka formu. Devija priekšā pavērās grimase - gaiši pelēki, mati, vietām pat balti, zaļgani pelēkas acis un pabāla, ovāla seja. Baltās pavērtās drēbes lika noprast, ka tas ir mūks(Monk) - vaļēja veste, mūka bikses un sandeles(Sandals), Devijs tādus šad-tad bij redzējis ejot garām mājām.
Devis izkliedza ar sāpošu kaklu: "Kas tu esi?"
Mūks pieklājīgā balsī atbildēja: "Mans vārds šobrīd nav tik svarīgs, lūdzu, pastāsti kas te notika?" Mūks to jautāja jo apakšējā stāvā bij baisa nekārtība, it kā viesulis būtu plosījies un saplēsis visu savā ceļā. Viņš nedaudz pasmaidīja un klusi nobubinaja "Šis puisis man kādu atgādina.. hehe"
Devijs nedaudz sašutis jautāja: "Ko tu ar to domā?" viņš dzirdēja
Mūks uz viņu paskatījās, izvilka kabatas lakatiņu un pameta to Devijam, "Turi, vīrietim nevaidzētu raudāt", pie sevīm nodomāja - "un smieties?" "Jebkurā gadījumā, reiz es pazinu kādu vīru, viņš bij dižens un populārs...", Mūks savilka plaukstu dūrē un nodomāja, "Kā es šo apskaužu" "...un tev ir tādas pat acis kā bij viņam!" Viņš pasmaidīja.
"Par ko tu runā? Tev te nemaz nevaidzētu atrasties!" Devijs atkal nobļāvās.
"Laikam tev taisnība, bet intereses mākts es tomēr gribēju šo vietu izpētīt, bez tam, es jutu nedaudz līdzīgu auru tai, kāda bij tam vīram par kuru nupat izstāstīju! He he" Mūks atbildēja un pie sevīm nodomaja "Hmm, bet tik līdzīgs, mati ar tādi, seja mazliet līdzīga, acis un vēl aura, varbūt es nekļūdos?" Mūks jautāja "Tavs uzvārds nav Van Mammons, gadījuma pēc? Devijs Van Mammons?, Hm?"
Devijs vēl vairāk sašutis: "K-ko? Kā tu zini kā mani sauc?"
Mūks sāka smieties "Vo vellos`, haha, kas to būtu domajis ka es tevi te sastapšu? Tu tak esi Meiforda dēls - Devijs, haha!"
Devijs steigšus atcirta ar jautājumu, " Kā tu zini manu vārdu, un manu tēvu?"
Mūks pie sevīm nomurmināja, "Tas puika, vēl uzdrošinās ar mani tādā tonī runāt? Ha! Pilnīgi atsities savā tēvā."
Devijs: "Nu? Es gaidu."
Mūks pie sevīm atkal nodomāja: "Sīkaļa..lai gan tēvu nav redzējis 5 gadus, uzvedās tieši tā pat.. Ha!" Pievērsās Devijam un ar lauztu smaidu atbildēja uz Devija sen uzdoto jautājumu - "Mani sauc Sakenomijs(Sakenomi)."


II. Sakenomijs

Devijs: "S-Sakenomijs?" Ar nelielu izbrīnu, "Es tevi ar atceros! Tu bieži nāci apciemot manu tēvu un to dien, kad uzbruka Svētai Ēnai, viņš tev iedeva kādu zobenu.." Nedaudz šaubīgi - "Vai kautko līdzīgu zobenam.."
Sake(saīsinājums): "Jā, todien tavs tēvs man prasīja lai es to paņemu un paslēpju, tu tobrīd stāvēji viņam blakus un jautāji kas tas tāds, hehe" Viņš pie sevis pasmējās, "Pēctam tava māte tevi sagrāba aiz rokas un aizvilka prom, haha!"
Devijs: "Kas tas bija par priekšmetu?" Ziņkārīgi.
Sake: "Kad laiks pienāks tad es tev atklāšu kas tas bija, bet pagaidām pacieties." Kā zibens, viņam prātā iešāvās doma, "Kāpēc es visu laik` aizmirstu?" Noklepojās un paskatījās uz Devija joprojām izbrīnīto sejas izteiksmi, "Devij, pasaki man, no kurienes uzradās tas sakkats(Sakkat)?"
Devijs izskatās vēl izbrīnītāks: "Kāds sakkats? Ne man ne tēvocim tāda nebij!"
Sake nomurmina pie sevīm, "Tātad ne tavs, ne viņa..", skaļā balsī otrreiz jautāja "Kas te notika?"
Devijs nokāra galvu un klusītēm teica: "Kāds nogalināja Hipnoksu, viņa līķis bij saplēsts un gulēja tur laukā, kur tas brūnais pleķis uz zemes..."
Sake pārtrauca: "Skaidrs.."
Devijs: "Kādēļ tev tas tik ļoti interesēja?"
Sake: "Jo, šis sakkats...ir MSS zīme.."
Devijs piecēlās kājās, "Kā zīme?"
Sake: "MSS - Melno Sakkat` Slepkavu ģildes zīme.. Par viņiem klīst nostāsti, ka tie nezin žēlastības, nogalinātu pat savu māti, ja būtu nepieciešams, tie ir visbīstamākie slepkavas Midgardā."
Kamēr Sake stāstīja, Devijs pie sevis nodomāja: "Slepkava.. hm" pasmaidīja.
Sake turpina: "Klīst runas ka to mītne ir Morrokas tadžmahals, pils Morrokas centrā, bet zinot to ka tur dzīvo bagātākais cilvēks Midgardā, tā varētu arī izrādīties patiesība..Starp tiem ir ne tikai slepkavas, bet arī Atriebēji(Paladinam pretējā klase), Tumšie Burvji un citi.."
Devijs viņu pārtrauc, "Zini, es gribētu kļūt par slepkavu" ar smaidu uz sejas.
Sake palecās, "Tu ko? Galīgi prātu izkūkojis? Tavs tēvs tak bij Bruņinieku Lords, bet tu... " Pie sevīm nodomāja: "Ak šī jaunatne.."
Devijs: "Es zinu to ka slepkavu ģilde ir paslēpta kalnos, pāris kilometru uz Austrumiem no šejienes."
Sake: "Nu nezinu gan.."
Devijs pārtrauca: "Jā, ir gan, Hipnokss to reiz izstāstīja saviem kolēģiem.. es noklausījos.."
Sake: "Iespējams, viņš tomēr bija viens no labākajiem, bet, tik vienkārši to kādam pateikt..."
"Sakenomij, vai palīdzēsi man tikt līdz turienei?" - Devijs savilcis abas plaukstas dūrēs izteica.
"Tu esi tiešām , traks!" Sake atcirta.
Devijs: "Zinot to ka tu kalpoji manam tēvam.."
Sake pārtrauca: "Jā, jā, es tak sapratu, labi, līdzēšu kā varēšu, bet pirms tam tev jāparunā ar kādu zagļu ģildes biedru, pretējā gadījumā slepkavu ģildi tev neredzēt, nedz atrast."
Devijs pasmaidīja: "Burvīgi!"
"Hei, tikai nepārproti, labi? Es tev palīdzu tikai tava tēva dēļ." Sake nopūtās, "Un starp citu, mums tev jāpiemeklē drēbes un ekipējums, šitāds tak neiesi pie slepkavām, hehe"
"Aha!" Devijs priecīgs, kā bērns.

Abi iziet no mājas, Devijs priecīgs aizcērt durvis. "Beidzot es pametu šo vietu uz neatgreizšanos. Beidzot!" Devijs pie sevīm nodomā, viņam pār vaigu notek prieka asara.
Sake noraugās uz Deviju, "Tik līdzīgi.."
Devijs: "Kurp mēs dodamies?"
"Mēs dodamies uz Dienvidiem. un tad uz Austrumiem." Sake atbildēja.
"Kāpēc ne slīpi?" - Devijs
"Jo atrasties blakus pilij ir bīstami, ir bijuši gadījumi, kad pils sargi nogalina garāmgājējus bez brīdinājuma." Sake atteica. "Tā nu paveicies ka tava māja ir tieši Ziemeļ-Rietumu virzienā no pils un vietas kurp mēs dodamies."
Devijs nolieca un pakkratīja galvu, sakot "Labi."
Sake: "Starp citu, mums tev jādabūn kāds ekipējums, kur tu tāds pliks liksies, hehe." Pasmējās. Paskatījās uz Devija drēbēm jautāja, "Starp citu, tas ir jauns stils vai kas?"
Devijs: "Kas tad?"
Sake: "Valkāt apakškreklus ar tādiem zīmējumiem?"
Devijs: "Ah tas, nezinu, to man iedeva kāds Hipnoksa draugs, vārdā Aurijs. Kamēr man tas mugurā šķiet ka jūtos vieglāks."
Sake: "Ah tā, jebkurā gadījuma tev nepiestāv.. hehe"
Abi sāka smieties, pēkšņi no šķērsielas iznāca trīs melni bruņinieki(Knight), tērpti melnās bruņās, ar acs veida embēmu uz krūtīm un Zealotusa(Zealotus) maskām, kas nozīmēja tumsas kalpi.
Sake stingrā balsī izteica: "Ko jūs gribat?"
Visi trīs pavirzīja savus ieročus pret viņiem un pa vienam teica.
Pirmais, pavirzījis katanu(Katana) pret abiem: "Mēs? Neko vairāk kā tikai jūsu mantas, haha"
Otrais, pavirzījis smagi modificētu šķēpu(Pike): "Mēs to varam nokārtot divos veidos, otrais būs ...asiņains, hehe"
Trešais, pavirzījis abu virzienā Gaebolgu(Gaebolg), leģendāru pūķu slepkavas šķēpu, kas spēj caursist pūķa zvīņas bez mazākās piepūles: "Nu, kas tad būs, jūsu dzīvības, vai mantas? hehe"
Visi trīs sāka smieties.
Sake uz tiem ļauni pasmaidīja, "Dzīvības... es jumsīšu dzīvības!" Viņš pacēla savu labo roku bruņinieku virzienā un pie sevīm murmināja: "Izsaucu Garu Lodes!(Summon Spirit Spheres)"
Uzpūta stiprāks vējš, gaisā bija jūtami enerģijas viļņi, apkārt Sakenomijam izveidojās un sāka riņķot piecas balti zilas lodes. Tās uzsprāka, zeme kur Sakenomijs stāvēja saplaisāja. Zibenim līdzīga aura apņēma Sakenomija ķermeni, gaisā bij jūtama nepārspējami liela enerģijas plūsma. Sake pasmaidīja...un izkliedza...: "ASURA!"
Zibens ātrumā pieskrēja pie trim pretim stāvošajiem bruņiniekiem, uzsmaidīja un ar vienu vienīgu sitienu, ar dūri pret zemi, sitienu tik stipru, ka pēc saskaršanās ar zemi tur palika milzīgs krāteris, ka vilnis atgrūda visus trīs bruņiniekus, katrs aizlidoja uz savu debess pusi, bet pirms tie saskārās ar zemi, Sake vēl uzspēja katram atsevišķi raidīt pēdējo sitienu. Pirmajam ar zobenu - pieskrēja un ar otru dūri iebelza pa muguru, otrajam - ar labo kāju iespēra pa vēderu, trešajam - ar kreiso kāju pa ģīmi.. Vietā, kur tas notika izveidojās milzīgs putekļu mākonis, mākonim izklīstot sāka parādīties viena cilvēka forma - Sakenomija, pārējie trīs bruņinieki gulēja uz zemes nekustēdamies. Zeme bij saplaisājusi it visur Sakenomija tuvumā.
Sake atlaida dūres, pacēla abas rokas gaisā, salika tās aiz galvas un ļoti smagi nožāvājās, "Jā, un es cerēju ka tiem būs vismaz kaut nelielas cerības, liekas es pārcentos... hehe," pasmējās un parādīja Devijam dūri ar paceltu īkšķi, piežmiedza aci.
Devijs stāvēja neizkustējies ne no vietas, viņam acis bij izplestas milzīgas un žoklis līdz zemei nokāries, "Kas pie velna..." - nodomāja.


III. Ekipējums

"Uz ko tu tā skaties, tas vēl nebij it nekas, pagaidi vien līdz es dabūšu savu jauno ieroci no Fizzla(Fizzle)." Sake nosmējās.
Devijs izbrīnījies, "Tu laikam es tiešām stiprs, ka varēji tikt ar viņiem trijiem galā tik ātri..."
"Nē, man vēl tāls ceļš priekšā, nemaz tik stiprs ar neesmu, hehe" Sake paskatījās apkārt uz viņa izraisītajām plaisām uz zemes. "Labāk laižam prom, pirms kāds nav ieraudzījis ko mēs te izdarījām!" Sake nodomāja pie sevīm: "Paldies Eufam ka neviens to neredzēja" un smagi nopūtās.
Devijs atcirta: "Mēs izdarījām, Tu to izdarīji, neievelc mani nepatikšanās!" sarauca ģīmi.
Sake noskatījās uz Deviju, "Nu zini, pieveries..."
Viņi turpināja iet apkārt pilij, Devijam tas likās ļoti garš ceļš, jo viņš tik tālu no mājām vēl nav gājis - Hipnoksa dēļ. Pie katras tālāk esošās mājas stāvēja kāds pārdevējs un sāka arī parādīties ļaudis ceļotāji un pilsētnieki. Tikai neviens tā arī neapstājās ne pie vienas tirgoņa telts, ne jau naudas trūkuma dēļ, bet gan tirgotājiem(Merchant) šobrīd nebija nevienu interesējoša prece.
Devijs jautāja: "Kāpēc neviens tirgoņiem nepievērš uzmanību, it kā to nebūtu?"
No malas, "Laikam jau Orku skautu dēļ" kāds tirgotājs teica.
Sake jautāja: "Bet vai tad Tirgotāju karavānus neapsargā Midgardas armija? Jo pa ceļam šurp es redzēju veselu baru Midgardas kareivju pavadot karavānus.."
"Nu jā, pavada, bet tie nav nekāda pretestība Orku Lordam(Orc Lord), vismaz tādas baumas klīst, ka šis dodas līdzi katram skautu baram..." Tirgotājs atbildēja, "Un pagaidām nav neviena kas viņu spētu apturēt."
"Viņš varētu!" Devijs norādīja uz Sakenomiju.
Sake: "Tu ko, stulbs esi!?" nokliedzās.
No otras puses cits tirgotājs padzirdējis viņu sarunu: "Nē, tie nav orki, jaunākie avoti stāsta, ka tā ir Maija(Maya) ar savu skudru baru kas tos aplaupot.."
Kāda vīrišķīga balss abiem varoniem - Sakenomijam un Devijam no mugurpuses atbildēja: "Maija? Hah, sīka niecība vien ir."
Abi tirgotaji palika mēmi.
Varoņi lēnām pagriezās uz aizmuguri.
Visi prātoja kas tas par tipu..tikai Sakenomijs viņu pasveicināja kā draugu: "Hehei, sveiks Vāh(Waah)!" Pasmaidīja.
Vīrs, tērpies Augstā Priestera(High Priest) mantijā, ar sarkastiski skumju masku(Goblin Mask) uz sejas un diviem nelieliem radziņiem uz galvas(Spiky Band).
"Ilgi gan neesam tikusies, kā iet Vāh?" Sakenomijs prieka pilns redzot senu draugu apvaicājās.
"Jo~, tā neko," Vāhs atbildēja, ieraudzījis Deviju ar aukstu acu skatienu, ko varēja redzēt caur maskai, jautāja: "Kas tas par sīkaļu, atkal kāds bezpajumtnieks?"
"Neesmu nekāds bezpajumtnieks! Mani sauc Devijs Mammons, saprati?" Devijs sadusmojies atcirta Vāham.
Vāhs bez emocijām pagriezās pret Sakenomiju.
Sake: "Nu esi tak pret viņu mazliet labsirdīgāks, hehe."
Vāhs: "I nedomā, Starp citu, mūs Toreno(Thoreno) sauc. Tākā atvadies no šī sīkaļas un laižam."
Devijs piepūtis lielus vaigus dusmīgs noskatīās uz Vāhu, pievērsās Sakenomijam: "Kas ir Toreno? Vai tavs draugs?"
Sake: "Ne gluži draugs, vienkārši esmu lojāls viņam, jo kā nekā manas ģildes vadonis.."
Vāhs monotonā balsī: "Ejam!"
Sake: "Jā labi!" pievērsās Devijam: "Klau, zinu ka man vaidzēja tev palīdzēt vēl mazliet, bet man ir nelielas darīšanas, tākā tiec pats galā, es vēlāk tevi uzmeklēšu."
Devijs neatbildēja un nokāra galvu.
Sake: "Nu labi Vāh, ejam!" Un kā zibens viņa prātā iespērās doma: "Ah tā, viņam tak nav naudas." atkal pievērsās Devijam: "Ehh, piedod, amzliet piemirsu ka tev nav naudas.." Sake no savas bikšu kabatas izvilka nelielu maisiņu un iedeva to Devijam, "še, domāju ka sākumam pietiks, hehe"
Devijs neatvēra maisu un noskatījās kā Vāhs atver portālu. Sakenomijs gāja pa priekšu: "Līdz nākamai reizei!" viņš izsauca. Viņš iegāja portālā, viņam sekoja Vāhs, tas pat neatskatījās un portāls devija priekšā aizvērās.
Devijs atvēra Sakenomija iedoto maisu... : "Viens miljons????" Devijs bij sašauts ar milzīgām acīm ieraudzījis šo prāvo naudas summiņu, žoklis nokārās līdz zemei.
"Nu labi, paldies Sakenomij.." Devijs noliecis galvu pie sevīm nodomāja un turpināja iet tālāk uz priekšu, nemaz nenojaušot kurp īsti viņš dodas. Bij karsti, vējš ar bij ļoti nepatīkami svilinošs, pār blakus esošajām mājām varēja redzēt tadžmahala lielo kupolu, "Vai tiešām cilvēks ir spējīgs ko tādu uzbūvēt.." Pa ceļam pamanījis cilvēka formas ēnu, pacēla galvu un izsauca: "Hei!" Viņam pretim pavērās interesants skats, melnā uzvalkā tērpts vīrs ar rudiem matiem un cigareti zobos, desmit sieviešu pavadībā, Devijs ātri noreaģēja un neļāvās sieviešu valdzinājumam, kautgan daža laba dikti atbilda viņa ideālam, nosarkt gan viņš paspēja, un jautāja garām ejošajam vīram: "Sveiki!" pakasīja pakausi, "vai jūs man nepateiktu kā tikt līdz tuvākajam veikalam?"
Vīrs ar laipnu smaidu atbildēja: "Paskaties apkārt, vai ar šiem veikaliem nepietiek? Haha."
Devijs: "Ehh, nu, ne gluži, es meklēju ierocu veikalu.."
Vīrs melnajā: "... Nu zin, tādam kā tev ieroci dot..."
Viņu pārtrauca kāda no viņa pavadonēm: "Nemaz neizskatās tik slikti, šis jauneklis.."
Devijs nosarka, "Paldies, paldies.."
Kāda cita sieviete: "Paskaties tak uz viņa drēbēm!"
Vīrs melnajā sāka palikt nedaudz dusmīgs.
Trešā: "Alaira, tevi tiešām interesē tikai materiālās vērtībās!"
Ceturtā: "Drēbju veikals ir pavisam netālu, tikai pāris metru uz priekšu.."
Vīrs melnajā savilka plaukstu dūrē, varēja redzēt kā asinsvadi izspiežas gan uz pieres, gan kakla.
Piektā: "A manuprāt diezgan piemīlīgs puisēns.."
Devijs paskatījies uz vīru melnajās drēbēs sabijās.
Sestā pasmaidīja: "Kā tevi sauc puis`?"
Devijs atbildēja -
Ap melnajās drēbēs tērpto vīru sāka rasties tumša liesma..
Septītā un astotā: "Ak cik piemīlīgs.. Hi hi"
Devītā: "Ja tik mēs varētu šo ņemt līdzi uz pi..."
"PIETIEK VĀRĪTIES!" Vīrs melnajā nokliedzās, dūmi sāka kūpēt no viņa uzvalka. "Es nez! Ko var tarkšķēt!"
Pa vienai pavadones sāka atvainoties.
"Labi jau labi, kā gan es jums varētu nepiedot.. hehe" Vīrs melnajā piedeva, "Un tu puis`, tevi tātad Devijs, vārdā, eh?"
Devijs sašutis: "J-jā.."
"Nu luk, tā jau ir džentlmeņa saruna, mani sauc Autlavs, Zaķis Autlavs(Outlaw Bunnie)" Vīrs atbildēja.
Devijs: "Gods iepazīties!"
Autlavs: "Tas gods pieder man, klau, tu neesi šejienietis, vai ne?"
Devijs: "N-Esmu gan, vienkārši es maz staigāju pa pilsētu, tāpēc arī nezinu virzienus.."
Autlavs: "Ah tā, jebkurā gadījumā ej taisni un tad nogriezies pa labi(uz Austrumiem), paej kādu gabalinu uz priekšu un tur tu atradīsi otru Morrokas centru - Kafru, gidu un kaudzi veikalu."
Devijs: "Ah tā, liels paldies."
Autlavs: "Nav par ko, uz tikšanos!"
Devijs: "Aha!"
Autlava pavadones aizejot māja ar rokām un sūtīja gaisa skūpstus. Devijs, protams, atkal nosarka. Neilgu brīdi velāk, kad vīrs ar pavadonēm bij attālinājusies, bij dzirdams brēciens: "Beidziet ķiķināt!" kam sekoja varākas klusas atvainošanās.
"Veiksminieks!" Devijs nodomāja un savilka plaukstu dūrē, "Reiz man ar sekos sievietes, un ne tādiem barime vien!" Viņš turpināja iet uz priekšu līdz nonāca lidz līkumam, kura viņam vaidzēja nogriezties pa labi(no viņa debespušu virzieniem, tas būtu pa kreisi).
No kādas nelielas starpielas bij dzirdami čuksti: "De..j, De..j, na...š..p"
Devijs pagrieza galvu šīs šķērsielas virzienā, atskaneja kārtējais sauciens: "De..j, De..j, na...š..p" Viņš norija mutē sakrājušās siekalas un devās iekšā šķērsielā. Čuksti palika skaidrāki, tie teica: "Devij, Devij, nāc šurp" Devijs, protams pilnīgi nepieredzējis, padevās cukstiem un devās dziļāk šķērsielā. Tur viņu sagaidīja tumša figūra, "Fu, beidzot atnāci." vīrieša balsī tā teica. Šķērsielā caur kādu logu iespīdēja gaisma.
Devijs: "Ah, tas esi tu, vot tak neatpazinu!"
Vīrs: "Jā, cenšos, cenšos."
Devijs: "Prāvs laiciņš pagājis, ne Aurij? Ko tu gribēji, kādēļ sauci?"
Aurijs: "Jā gan. Man žēl kas notika ar Hipnoksu.."
Devijs: "Man gan ne.." pagrieza galvu uz sāniem.
Aurijs: "Nu jā, ņemot vērā viņā attieksmi pret tevi, tu esi stiprs ka tik ilgi izturēji."
Devijs: "Esmu, un uz ne to vien esmu spējīgs!"
Aurijs: "Jā, man prieks," noklepojās, "es tevi saucu, jo es vēlējos tev šo to iedot, gan noderēs tavos ceļojumos."
Devijs: "Kā tu zini ka es taisos ceļot?"
Aurijs: "Nu, kā lai saka, neesmu nekāds vakarējais, jo pats aizšīberēju no mājām kad biju sīcis, he he. Kur tik es nebiju pabijis, pat redzēju Igdrasilu(Yggdrasiel).." Uz neilgu brītiņu aizdomājās, atceroties pagātnes piedzīvojumus... "Jebkurā gadījumā, esmu jau vecs un ceļot vairs netaisos, tādēļ gribeju tev iedot šos te.."
Aurijs no tumša stūra izvilka maisu un atvēra to Devija priekšā. Nazis(Gladius) ar trīs iegravētiem taisnstūriem, no kuriem divos bij attēlotas skudras, Ķēžu bruņas(Chain Mail) ar taisnstūrī attēlotu Peko(Peco) - tuksnesī bieži sastopamu putnu un zābakus(Boots) ar taisnstūrī attēlotu Matīru(Matyr) - elles suni.
"Es domāju šie tev palīdzēs!" Aurijs lepni pateica.
Devijs ar lielām acīm noskatījās uz viņam priekšā izliktajām mantām, "Vai tiešām tu to visu man atdosi?"
Aurijs: "Kāpēc gan ne?" pasmaidīja, "Tu tak biji mana labākā drauga aizbildnis un man pašam bērnu nav..un zinot kas bij tavs tēvs, kādēļ gan neatdot to visu tev?"
Devijs: "Es to...nevaru pieņemt.."
Aurijs: "Beidz nu, ņem tik ciet, kamēr kāds vēl nav nozadzis, hehe."
Devijs: "Aurij, kā gan man tev pateikties..?"
Aurijs: "Vienkārši, apsoli, ka aizmirsīsi gan Hipnoksu, gan šorīt notikuso!"
Devijs: "Jau aizmirsts."
Aurijs: "Es tev ticu!" Uzlika Devijam roku uz pleca, "Lai veicas puis`, gan vēl drīz tiksimies!" ļauni pasmaidīja un izgaisa.
Devijs: "Hm? Kur viņš palika..?"
sakrāmējis visu atpakaļ maisā, to aizsējis, izgaja no šķērsielas un devās meklēt apģērba veikalu.
"Kur man tagad bij jāiet? Taisni uz priekšu vai pa kreisi..? Ugh..." Palika kasot galvu.


IV. Viesnīca

Nogriezies pareizaja virzienā, Devijs nonāca līdz Morrokas otrajam centram - tas bij pilns ar tirgotajiem un sargiem, solīto gidu viņš tā arī neredzēja.
Pagājis vēl pāris soļu uz prieksu centrā viņš ieraudzīja vīru, kas atšķīrās no tirgotājiem un sargiem, tad Devijs uzdrošinājās pajautāt: "Vai jus esat gids?"
"Ha ha, esmu gan, laipni lūgti Morrokā ceļotāj.." Gids paskatījās uz Deviju un nošļuka "Ah, bezpajumtnieks... burvīgi.."
Devijs: "Es neesmu bezpajumtnieks..." ātri padomāja, "Esmu ceļotājs, vienkārši man gadījās saķeršanās ar vilkiem! Tādēļ arī tādā paskatā, un pagājušas trīs dienas kopš pēdējo mazgājos!"
Gids pacēla uzaci, "Ah tā, nu labi, lai nu būtu.." nožāvājās.
Devijs: "Vai jūs man nepastāstītu kur atrast kādu labu apģērbu veikalu un iespejams viesnīcu?" Viņam ieročus vairs nevaidzēja, jo bij tie ko Aurijs iedeva.
"Ah labs apģērbu veikals ir atrodams tur, pie ta dīvainā vīreļa," gids norādīja ar pirkstu uz kādu smokinga tērptu tirgotāju., "un viesnīca.. vispār Morrokā to ir veselas divas, viena ir pilsētas Ziemeļ-Austrumu stūrī, otra tepat pa labi(uz Austrumiem)."
Devijs: "Paldies, te jums būs maza aldziņa par pūlēm!" pasmaidīja.
Gids: "Oh, nu..erm, paldies jaunskungs! Lai jums veicas."
Devijs: "Jums ar!" pamāja ar roku.
Gids pie sevīm nodomāja, "Ellē ratā, vaidzēja atvainoties, varbūt būtu vairāk iedevis.."
Devijs nu bij pienācis pie gida ieteiktā veikala.
Smokingā tērptais tirgotājs pacēla savu cepuri, "Ah, kļientz!" dīvainā akcenta izteica un pileca kājās. "Vaj lielizkaiz Malberto var jumz kā ļīdzēt, jaunzkungz?"
Devijs: "E-he," pakasīja pakausi, "es gribētu iegādāties kādas modīgas drēbes.."
Tirgotājs Malberto: "Ah, Ez zinu kaz jumz vajdzīgs!" Iegāja savā teltī, pēc brīža izleca ar veselu kaudzi drēbju. Mazliet pakrāmējās, uzmeta aci uz Deviju, vēl mazliet pakrāmējās un teica: "Pazkataz uz šito!"
Devijs ieraudzījis tumši brūnus šortus ar ādas uzceļiem un diezgan, pēc viņa domām, stilīgu baltu kreklu un šortu krāsas vesti ar ādas uzpleciem pie sevim nodomāja, "Jā, diezgan labi.."
Malberto: "Ez jav redzu žo špīdumu jūzu acīz! Uzmērat!"
Devijs paņēma drēbes, iegāja teltī. Pēc mirkļa iznāca juanajās drēbēs..
"Bravo, bravo!" Malberot applaudēja, "Jūz izskatatiež miļjoņu vērtz!"
Devijs: "Paldies, galvenais ka viss der ideāli. Cik tas maksās?"
Malberto: "Nū, žodien man atlaidez, tākā.. būz kādi 150 tūkstoši, apr visu kopā."
Devijs: "Izklausās godīgi, ņemu!"
Malberto: "Lai Odinz jūz zvētī!"
Attālinoties no veikala, kur tikko iegādājās drēbes, viņš sāka iet pretim gida norādītajai viesnīcai.
""Saulrieta Krusts", nudien dīvains nosaukums viesnīcai.." Devijs pie sevīm nodomāja, pavēra durvis un igāja.
"Labdien, laipni lūgti "Saulrieta Krustā"" aiz letes stāvošā, zilacainā blondīne - istabene sveicinaja inācēju - Deviju.
"No iekšas tā izskatās lielāka nekā no āras.." Devijs aizdomājās.
"Kungs?" istabene pārtrauca Devija domu.
Devijs: "Ah jā, atvainojos, es vēlos noirēt labāko nummuru kas jums ir!"
Istabene: "Ehh, diemžel labākais nummurs šobrīd ir.."
"Ir jau labi, kāda sagadīšanāš ka es jau aizeju!" no otrā stāva bij dzirdama vīrieša balss. "Lai jau jauneklim tiek, hehe." Balss sāka pamazām tuvoties, bij dzirdama dzelžu klaudzoņa.
Pa kāpnēm lejup lēnām kāpa kāds pagarš vīrs, tērpts zelta krustneša(Crusader) bruņās. Blondi mati atspīdēja dienas gaismā un mutē šim bij puķe(Romantic Flower). Krustnesis paskatījās uz Deviju, pēctam uzmeta acis istabenei. Viņa nosarka, "Ser Darrak(Dharrak).."
"Es vēlos izrakstīties.." Darraks pasmaidīja istabenei, viņas seja palika vēl sārtāka.
Zibenīgi nolika rēķinu uz galda, "Te būs," un pagriezās ar muguru pret krustnesi.
Krustnesis Darraks nosmējās un parakstīja rēķinu, nolika uz galda paprāvu summiņu naudas, varēja būt ap simt tūkstosiem Zeniju(Zeny, RO valūta).
Devijs uzmeta ašu skatienu un novirzījās.
"Te būs," Darraks teica "Hei Serra" viņs pasauca istabeni, viņa pagriezās un šis aizsūtīja viņai gaisa skūpstu.
Istabene, vārdā Serra salika rokas krustām, ar plaukstām sev uz plciem un pilieca galvu.
Darraks pavēra viesnīcas durvis un piedauzīgā balsī pateica: "Attā Serra"
Istabene nošļuka zem letes auz kauna.
Durvis aizvērās.
Devijs pie sevīm domāja: "Nu gan dod vaļā.. es ar tā gribu!" savilka plaukstas dūrēs. "Vēl pie tam, šis bagāts... veseli simt tūkstoši.." Devijs paliecās un paskatījās uz čeku, viņam likās ka tur ir rakstīts 100`000, bet īstenībā bij rakstīts 10`000`000. Katra monēta bij 10`000 Z vērta.. Devijs palika mēms.
*Ārpus viesnīcas*
"Nu gan nedienas... tik daudz izmetu par nieka 2 dienām... VĀH!" Darraks nokāris galvu pie sevīm murmināja: "Un maka ar vairs nekā nav palicis.. laiakm atkal no Fizzla būs jāaizņemas.."
*Viesnīcā*
Devijs: "Erm, Serras jaunkundz, jums viss kārtībā?"
Istabene piecēlās no lets apakšas un čukstot teica: "Jā... ir...ugh... Tas nelietis," un tad nokliedzās "un tā vienmēr!"
Devijs atkapās.
Istabene pagriezās pret Deviju ar platu smaidu: "Jūs vēlējāties labāko nummuru?"
"E-eh, jā.." Devijs stostījās.
"Parakstiet šo un istaba ir jūsu" Istabene laipni smaidīja to sakot.
"P-paldies.." Devijs nostostījās un uzkāpa augšup.
Ienācis istabā, viņa priekšā pavērās karaliska izskata telpas, baroka stila arkas, visādi aksesuāri, gulta ar zelta palagiem... "Neko jau..." Devijs pie sevīm nodomāja.
Devijs nometa savu ekipejuma maisu uz grīdas, kura diemžēl bij sacaurumota, ne jau termīti, bet krītoši zobeni, cirvji, naži un kas vēl ne, novilka drēbes - nometa tās uz gultas un gāja uz vannas istabu nedaudz nomazgāties.
Pusstundu vēlāk, slapjš iznācis no vannas istabas, noslaucījās ar uz pleciem uzmesto dvieli, uzvilka pakakškreklu, pa virsu ķēžu bruņas un tām pa virsu vēl kreklu un vesti. Pēctam arī jaunos brūnos šortus un zābakus. Nazi aizbāza aiz jostas un mierīgā garā pastaigājoties pa istabu nodomāja: "Cik labi būtu šādi dzīvot.."
Darraks ārpus viesnīcas: "Kādēļ es atļāvos tā dzīvot? saķēris pieri sāka raudāt.


V. Spilgtā doma.

Stundu pēc Devija ierašanās viesnīcā..
"Nudien, tādas pusdienas es sen jau nebiju ēdis!" Devijs sēžot krēslā, pie galda, kasīja savu lielo, nu pat izaugušo vēderu. Atraugājās.
Morrokas laukumā Darraks, piegājis pie Kafras korporācijas darbinieces, "Labdien!"
Kāda no Kafra korporācijas darbiniecēm, ar gariem melniem matiem un emralda krāsas acīm atbildēja: "Labdien! Vai varam kā līdzēt?" Viņa pasmaidīja.
Darraks: "Jā, err.. es vēlos teleportāciju uz Pronteru."
Kafras darbiniece: "Jā, protams" viņa uzmaidīja krustnesim, "tas maksās 1`400 Zeniju."
Darrakam žoklis nokārās: "K-ko? 1`400... neticami, vakar vēl bij 1`200!"
Kafras darbiniece: "Diemžēl, pateicoties orku uzbrukumiem pilsēta ļoti cieš, tie apzog karavānus, jūs jau saprotat kā tas ir, tādēl arī cenas nākas pacelt..."
Darraks: "Bet tā ir zādzība!" Viņš paskatījās savā makā, kur bij palikuši tikai 1`300 Zeniju. Darraks taisnojās: "Nu, bet varbūt daiļā dāma man gribētu uztasīt atlaidīti?" pamirkšķināja acis.
Kafras darbiniece ar laipnu smaidu atteica: "Nekā nebija, 1`400 vai arī ejat kājām," palieca galvu uz labo pusi un turpināja smaidīt "ja?"
Darraks pagriezās un nolieca galvu, pie sevīm: "Nu kāpēc ar manīm tā notiek?" viņš šņukstēja. Uz zemes redzēja divas ēnas, pacēlis galvu - redzēja divus ļoti aizdomīgus tipus ejam viesnīcas virzienā, bet uzspējis ieslīkt depresijā nepievērsa īpašu uzmanību un sāka iet uz tirgotāju pusi.
Viesnīca.
Devijs nolicis nazi uz gultai blakus stāvošā galda sopīja. Izdzirdējis troksni un kliegšanu no apakšstāva - pamodās, izleca no gultas, savāca nazi - aizbāza to aiz jostas.
Apakšējā stāvā.
Vīrs gariem blondiem matiem ar rētu pār aci, sārtā ādas vestē un krokodila ādas biksēs, saķēris istabeni aiz matiem bļāva: "Nu, kas ir ko? Dabūji mūsu naudu?"
Otrs - īsiem melniem matiem, brūnā ādas vestē un parastās drēbju biksēs mierināja: "Brāl, nomierinies tak, neesam nekādi barbari tak."
Pirmais: "No ko tu kunksti, būtu paņēmis nazi un pielicis šai pie kakla.." nospļāvās.
Otrais, izvilcis nazi piegāja klāt istabenei un pielika to viņai pie kakla, "Nu nomierinies, mēs tev variāk pāri nedarīsim, bet naudiņa gan tev jāatdod, labi?" pasmaidīja. Istabene aiz bailēm lēja asaras un mēģināja pretoties, taču pirmais vīrs, tas kas šo turēja aiz matiem, viņu parāva un viņa nokrita uz zemes guļus. Otrs saķēra sievieti aiz kājām un piedraudēja skaļākā balsī: "Nomierinies tak, ja nebeigsi, apsolu ka pārgriezīšu tev rīkli!"
Sieviete nokliedzās.
Devijs atspēra vaļā durvis un noskrēja pa trepēm, "Kas te notiek?" viņš prasīja, ieraudzījis istabeni guļot uz grīdas, diviem vīriem viņu turot, pie sevīm ātri nodomāja: "Zagļi ko?..he" viņam prātā iešāvās lieliska doma.
Pirmais bļāva: "Ko tev vaig, nepatikšanas meklē vai?"
Otrais mierīgi paskaidroja: "Nomierinies puisīt, mums te ir tikai nelielas darīšanas, naudu savācam, redz?"
Devijs: "Ar kuru galu jūs domājat?"
Abi vīri: "Ko?"
Devijs: "Nu ja, tagad tak ir diena, kas gan kādu apzog skaidrā dienas laikā? Sveiki?!"
Abi vīri pie sevīm murmināja: "Nu jā.." - "Mums viadzēja" - "Tā boss prasīja.."
Devijs ļauni pasmaidīja un skaļi nosmējās. "Un, viņš jums nepateica?"
Abi vīri vienbalsīgi: "Ko tad?"
Devijs nopūtās: "Eh, tā jau domāju ka man vienam to pasākumu neuzticēs.."
Abi vīri samulsuši: "Ko neuzticēs???"
Devijs: "Nu tak pēc naudas sūtīja mani, laikam jūs atsūtīja gadījumā ja es netikšu galā.."
Pirmais: "Eh.. mums nekas nebij teikts par trešo.."
Otrais: "Es nemaz neatminos ka būtu tevi redzējis!"
Devijs: "Boss mani nolīga pavisam nesen, tākā, nav jau brīnums ka mani nepazīstat."
Otrais: "Ah tā, un ko tad tu te atnāci dienas laikā?"
Pirmais lepni pasmaidīja uz Deviju.
Devijs skaidroja: "Nu redz, auna piere, es gribēju mazliet atpūsties, nomazgāties un paēst, paņemt kautko no noīrētās istabas un naktī, kamēr dāma guļ - savākt visu naudu. Tik vienkārši"
Pirmais: "Bet bosam steidzīgi tā nauda vaidzīga.."
Otrais: "Aha."
Devijs: "Laba zādzība aizņem daudz laika, nevis te ielauzties, nobiedēt nabaga meiteni, apzagt un kamēr bēgsiet ar nozagto naudu - jūs noķers sargi."
Pirmais: "Gudrītis.."
Otrais: "Nu labi.. bet nu jau ir par vēlu.."
Devijs: "Un viss pateicoties jums idioti, visu sabojājāt!"
Abi nokāra galvas: "Atvainojamies."
Devijs: "Ko nu vairs.. labi" paķēra istabeni aiz rokas un aizvilka aiz letes. Čukstus: "Serra, vai ne?"
Istabene pakratīja galvu sakot jā.
"Klausies, cik tu šiem esi parādā?" Devijs prasīja.
Serra atbildēja: "Bet vai tad tu nezini?" Viņa trīcēja.
Devijs: "Es neatnācu šurp tevi apzagt, bet gribu palīdzēt!"
Serra: "Nu.. ja tu tā saki.. 500`000 Zeniju"
Devijs norija sakrājušās siekalas un ar izbrīnu skatījās istabenei acīs. "Labi, es viņiem iedošu tos 500`000 ko esmu parādā par istabu. Tas tomēr ir tavs parāds, ja reiz aizņēmies!"
Serra: "Jā labi..." sāka liet asaras.
Devijs piecēlās kājās un piegāja pie abiem vīriem, "500`000, vai ne?"
Abi vīri: "Nu err, jā."
Devijs: "Labi, te" parādīja maisu, kurā bij nauda, "ir 500`000 priekš bosa un vēl 350`000 kā atvainošanās bosam par viņa izšķiesto laiku, jo ar tādiem kā jūs es vairs negribu strādāt!"
Abi vīri: "Eh..." palika mēmi stāvot,
Devijs: "Es aizeju"
Otrais: "Eu, paga, tā tak nav viņas, bet gan tava nauda"
Devijs: "Kāda starpība, es vismaz cenšos dzīvot kā jebkurš.." pie sevīm: "Interesanti kā citi dzīvo?...", "nevis jūs. Es šos 500`000 biju parādā par istabu." Pievērsās aiz letes tupošajai istabenei: "Istaben` pieņem to kā dāvanu, hehe."
Abi vīri palika kā pielīmēti pie zemes stāvam un neteica ne vārda, taču abi nodomāja vienādi: "Sīkaļa, bet tāds "cilvēks", bosam šis obligāti jāredz!"
Devijs atvēra viesnīcas ārdurvis un izgāja laukā.
Abi vīri paskatījās viens uz otru un aizskrēja viņam pakaļ.


VI. Sēnes?

Abi vīri skrienot sauca: "Pagaidi puika, pagaidi!"
Devijs pie sevīm: "Nu gan būs.."
Panākuši Deviju, pirmais ar blondajiem matiem prasīja: "Cik sen tu jau strādā pie bosa?"
Otrais - ar melnajiem matiem: "Kā tu uzzināji par mūsu bosu?"
Devijs nodomāja: "Labi jautājumi, a kā es uzzināju.." noklepojās, "Nu zinat, strādāju tikai otro dienu un izdzirdēju par viņu no kāda zagļa vārdā Aurijs."
Otrais vīrs aizdomīgi paskatījās, kamēr pirmais teica: "Ah tā! He, nemaz nepamanījām tevi.." Otrais raidīja pirmajam kādu informāciju, rādot visādus simbolus.
Devijs pirmajam: "Ko tu dari?"
Otrais: "Ah, uhhh, neko! Klau, apciemosim bosu."
Pirmais: "Jā gan."
Devijs: "Nu bet es tak aizeju!"
Otrais: "Nu nekas, atvadīties tak vajag!"
Devijam nekas cits neatlika kā padoties, sargu apkārt nebija "Ja es mestos skriet, tie divi noteikti mani panāktu!" viņš nodomāja.
Viņi visi trīs gāja pa to pašu ceļu pa kuru Devijs nonāca līdz Morrokas centram, viņš nedrīkstēja prasīt kurp viņi šo ved, tādā gadījumā viss atklātos.
Kad viņi bij nonākuši līdz Devija bijušajām mājām, viņš jautāja: "Kā jūs abus sauc?"
Otrais - ar melnajiem matiem: "Mani Miks, to blondīni - Niks, mēs esam brāļi, ja vēl nepamanīji."
"Aha, pamanīju gan, mani sauc... Freds... prieks iepazīties." teica Devijs.
Miks: "Man ar prieks!"
Niks: "Man... gan ne."
"Nugan pieklājīgs.." Devijs nodomāja.
Nepamanījis kurp iet, viņi nonāca līdz lielai piramīdai.
Devijs izbrīnīts nodomāja: "Nemaz nezināju ka te ir piramīdas.."
"Esam klāt! Mūsu mājas" abi brāļi teica.
Devijs pie sevīm: "Mājas jums, man - kaps.."
Niks: "Ej pa priekšu sīkais."
Miks: "Neuztraucies, mēs tev sekosim." pasmaidīja.
Devijs: "Nu labi.."
Devijs iegāja piramidā caur tās grandiozo ieeju, priekšā bij labirints, brāļi sekoja. Piramīdā bij tumšs ka peklē, tikai ik pa 10 metriem bij pa kādai degošai lāpai, vietā kur tās bij varēja redzēt senus hireoglifus. Piramīdā bij vēss, ik pa laikam nogranda kāds troksnis, kam sekoja sikspārņu klaigas.
"Iegaumē ceļu sīkais, apmaldīsies!" teica Niks.
"Es zinu kur jāiet!" Devijs atbildēja, kautgan pirmo reiz vispār redzējis piramīdu.
Miks: "Apsveicu, tev izdevās mūs piemuļķot viesnīcā.."
Devijs satrūkās: "Kas nu būs?"
Miks turpināja: "bet tu nokļūdījies kad pateici vārdu Aurijs.. hehe"
Abi nosmejās par Deviju.
"Nu ko Fred, esam klāt!" Miks teica.
Devijs neatbildēja.
"FRED!" Miks nokliedzās Devijam pie auss.
Devijs saķēris ausi: "To ko, traks vai?"
Miks: "Tu no sākuma neatsaucies!"
Niks: "Tas nav viņa īstais vārds.. hehe"
Miks: "Nu i labi, lai nu paliek.. kap lejā!"
Devijs padevīgi nokāpa pa kāpnēm un nonāca garā koridorī, viņam sekoja abi brāļi, pavirzījuši dunčus pret Deviju.
Abi: "Ej, ej."
Nonākuši līdz plašākai zālei, ar trīs ejām, abi brāļi teica "Un tagad, pa labi."
Devijs piegāja pie durvīm, un lēnam, trīcosu roku, tās atvēra. Brāļi šo iegrūda iekšā un aizklapēja durvis ciet. Devijs savilka plaukstas dūrēs, izvilka aiz jostas aizbāzto nazi un varonīgi teica: "Lien laukā, parādies!"
No aizletes parādījās pazīstama figūra.
Devijs palika stāvam lielām acīm un pēc brīža teica: "Aurij?"
Figūra: "Devij? Ko tad tu te dari? He, tas nudien ir pārsteigums puis!"
Devijs: "Mani šurp atstiepa kautkādi vīri."
Aurijs: "Erm, vīri, to domā brāļi Niks un Miks?... Ai!" Aurijam no noraks izslīdēja vīna pudele.
No aizdurvīm bij dzirdama ķiķināšana.
Aurijs: "Ak mans labais vīns..."
Devijs: "Erm, tu esi viņu boss?"
Aurijs: "Jā, esmu zagļu ģildes vadonis."
Devijs apmulsis: "..ah tā.."
Aurijs pārtrauca: "Jau esi nolēmis kļūt par zagli? Hehe."
Devijs stostījās: "Nu..es.. j-jā!"
Aurijs: "Tā jau domāju, ka sekosi ģimenes ķēdei!" sasita palukstas kopā.
Devijs vēl apmulsušāks pie sevīm nodomāja: "Gimenes ķēdei? Kā tas ir jāsaprot, mans tēvs, vectēvs un visi pārējie bij Midgardas kalpi, bet es esmu pirmais zaglis..nē, varbūt pārklausījos.." Devijs Aurijam: "Erm, Ko tu teici?"
Aurijs: "Ko? Oh, ehh.. neko, neko." iestājās klusums, Aurijs kautko meklēja. Izvilka kādu lapiņu no sienā iebūvētas atvilknes. "Ah jā!" ... "Nu ko Devij, esi gatavs izpildīt savu zagļa uzdevumu?"
Devijs: "Uzdevumu?"
Aurijs: "Esi! Lieliski, tad klausies, vecajam Tonijam pieder sēņu veikaliņš, es gribu lai tu atnes man oranžās sēnes."
Devijs apmulsis: "Oranžās?.." Nodomāja: "Tad tādas arī eksistē..."
Aurijs: "Izdarīsi to?"
Devijs: "Nu, labi, tikai kur man atrast šo veco Toniju?"
Aurijs nosmējās: "Pats izdomā, hehe, bet nu ej!"
Devijs pagriezis Aurijam muguru tuvojās durvīm, viņš dzirdeja čukstus, pagrieza galvu pret leti, bet Aurijs jau bij pazudis..
Koridorī.
Niks: "Dzirdēji kas notika ar veco Hipnoksu?"
Miks: "Jā, baiss stāsts.."
Kāda sieviete, ar daiļiem, lokainiem, baltiem matiem, zaļām acīm, tērpusies pelēkā ādas jakā un pelēkā mantijā: "Es padzirdēju ka to izdarīja Krustu karalis.."
Miks: "Nīra(Near), viņš tak ir mīts, un nemaz neeksistē!"
Niks: "Nē nē, viņš eksistē, bet nav cilvēks, bet gan spoks!"
Nīra: "Viņš ir īsts.. pati esmu viņu redzējusi, bet...par to cik viņš ir cilvēks es bargi šaubos.."
Miks: "Aha.."
Durvis pavērās, iznāca Devijs. Trīs savādnieki noskatījās uz Deviju kamēr viņš iet garām. Abi brāļi bij mazliet nesapratnē un prātoja pie sevim: "Aurijs viņu palaida..?"
Nīra: "Hei puis, kas tu tāds?"
Devijs: "Erm.. Devijs."
"Ah tā, mani sauc Nīra" - sieviete teica.
"Priec.." pirms Devijs uzspēja pabeigt sakāmo..
Nīra: "Sēnes var atrast pie tā aizdomīgā vīreļa pie oāzes."
Devijs attapās: "Ah! Paldies!"
Nīra uzsmaidīja Devijam, kamēr abi brāļi ar dučiem rokās lavījās viņai aiz muguras.
Devijs nokliedzās: "Nīra, tev..."
Nīra zibenīgi paleca uz aizmuguri, ātri paķēra dunčus un ar abiem brāļu dunčiem rokās notupās uz zemes.
Devijs atkal palika mēms.
Nīra vēlreiz uzsmaidīja, Devijs paklanījās meistara priekšā un aizgāja.
Nīra brāļiem: "Kāpēc gan nepalīdzēt puikam?"
Abi brāļi: "Tu gove!"
Izgājis no piramīdas, jo paspēja iegaumēt ceļu, Devijs devās pretim esošās oāzes virzienā. Izskatījās ka tajā nogrimušas senas statujas, palmas auga apkārt nelielajam ūdens pleķītim, bet aiz oāzes, pie kāda ruīna uz plakana akmens stāvēja kāds mētelī ģērbts vīrs. Devijs apgāja oāzi un pienāca viņam klāt.
Devijs: "Sveiki, man teica ka pie jums var dabūt..."
Aizdomīgais vīrs: "Jā var, tagad klausies, es atbīdīšu šo akmeni, uz kura es šobrīd stāvu, zem tā ir caurule, kas ved uz vecā Tonija pagrabu, tur priekšā ir restes, tākā izmanto šo zāģi un tagad, lai veicas."
Aizdomīgais vīrs atbīdija akmeni un teica: "Starp citu, še tev šis." Iedeva Devijam tauriņa spārnu, "Bez tā tu netiksi atpakaļ."
Devijs iekāpa bedrē, kuru apslēpa šis plakanais akmens, pretim Devijam bij garš tunelis. Vienīgā tur esošā gaisma nāca no cauruma, pa kuru Devijs iekāpa, bet drīz vien to aizvēra. Devijs nu sāka rāpot uz priekšu pa šauro cauruli. Dažas minūtes vēlāk viņs priekšā ieraudzīja gaismu. Bij dzirdamas balsis.
Pirmā likās pazīstama, kautkur dzirdēta: "Nu Tonij, lūdzu, tev tiešām žēl 100 Zeniju?"
Otrā balss teica: "Tu maz zini cik daudz tas ir?"
Pirmā balss: "Nolāpīts Tonij!"
Otrā balss: "Pārdod savu zobenu!"

==========================Kļūme!=======================================
Kautkas ir izdzēsis turpinājumu, šovakar pārrakstīšu.

This post has been edited by Mey4D: Apr 25 2008, 22:32

[Hideki]

Kāds man varētu izskaidrot, kāpēc pie mums reizēm mēdz rakstīt fanfikus Angļu valodā, ar daudz kļūdām? Kur ir šāda pasākuma fīča un ko stāsts neglābjami zaudētu, ja būtu uzrakstīts latviešu valodā? Nekā personīga, tikai cilvēciska zinātkāre.

[Mey4D]

piedodiet? x_X
Es to rakstīju savai Ro servera ģildei(protams viņi latviešu valodu ņi-bum-bum), tākā nācās rakstīt angļu, varu jau iztulkot, protams.. bet uz to paies laiciņš..

[Mey4D]

Izdēsiet mani? x,X (šo postu)

This post has been edited by Mey4D: Apr 24 2008, 19:19

[Mey4D]

Update!
24. Aprīlis, 2008. gads
Pirmā nodaļa iztulkota.