Liesmās, Kaut, kas jauns un nedaudz nostaļģisks. Options

[Seila]

Zinu, ja zinu. Nav labi iesākt kaut ko jaunu, kamēr nav pabeigts vecais. Tomēr atļaušos ievietot, jo tas ir mans un White owl kopdarbs. Tas, gan nenozīmē, ka vecie darbi ir pamesti novārtā



Autors:Seila un Milēdija (White owl)
Reitings: PG-13(pagaidām)
Žanri: detektīvs, romantika
Šips: Brets, Denijs/Kristiāna, Anitra
Pasaule:The Persuaders (Viltnieki)
Atteikšanās: Es nekad neesmu gribējusi to, kas nepieder man, bet šī ir mana jaunība.
Piezīmes: nekur neatradu fanfiku par viņiem un tad sapratu, ka jāsāk rakstīt.
Piezīme2. : Attēli būs iespējams, ka vēlāk.


1.nodaļa.

Floridas gaiss kārtējo reizi bija pārkaitēts, tomēr viņi abi pastaigājās pa jūras piekrasti tērpušies savos ierastajos tērpos. Viens nevainojamā uzvalkā, bet otrs gaiši brūnā ādas jakā un parastās, zilās džinsu biksēs.
-Tātad tu vēl ar vien paliec pie tā, ka nauda valda pār visu, un, ka visu ir iespējams nopirkt?
-Nu neteiksim tā, tomēr tev mans draugs ir jāatzīst, ka lorda tituls nespēj vienmēr sniegt visu to, kas ir iekārots.
-Pieņemsim, ka tā, tomēr man nav ne tikai lorda tituls, bet arī pietiekami liela čupa naudas, kura- man jāsaka, ka nav mazāka par tavējo.
-Un, kas par to? Pārējo cilvēku priekšā mēs esam pilnīgi vienādi.
-Iespējams, ka tu, bet ne es īstens Lords, kurš spēj būt labs pavēlnieks.
-Ak jūsu augstība!!! Vai tagad man ir jākrīt jūsu priekšā ceļos un jālūdzas piedošana par to, ka esmu atļāvies izteikt savas personīgās domas par jūsu cienījamo augstību?!
-Denij, man nekad nav bijis nekas par to, ka tu mani sauc par Augstību, ņemot vērā, ka es patiešām esmu pietiekami augstdzimis, lai spētu pārspēt tevi jeb kurā gadījumā. Un otrkārt tu nekad neesi varējis noliegt to, ka es esmu spējīgāks par tevi jeb kurā ziņā.
-Ak jūsu cienījamā gaišība. Un kurās jomās tad jūsu cienījamā augstība ir spējīgāks par augstības padevīgo kalpu...?
Denija balsī skanēja neslēpta ironija, kuru viņš pat necentās maskēt zem kaut kādas maskas. Šo pāris gadu laikā kopš Brets Sinklers un Denijs Vailds bija iepazinušies, viņi spēja mierīgi runāt par jeb ko un nekad nemēdza viens uz otru apvainoties. Nu varbūt vienīgi reizēm, kad runa sāka iet par vienu un to pašu sievieti. Tomēr tas abiem donžuāniem mēdza gadīties tik reti, ka viņi jau sen vairs necentās šādiem sīkumiem pievērst uzmanību.
-Nu, piemēram, es esmu izskatīgāks, un vairāk patīku sievietēm. Redzi, viņām nevajag tikai naudu, bet arī titulam ir nozīme.
-Un titulam bez naudas arī nav īpaši lielas nozīmes....
-Mans dārgais draugs! Tu pats nesaproti, ko runā. Tituls vienmēr nāk kopā ar naudu. Līdz ar to šī problēma atkrīt pati no sevis. Tu savā Amerikā pirms tam nekad neko nebiji dzirdējis par lordiem. Tāpēc neiesaku tev pārāk aizrauties ar nosodīšanu. Labāk pasaki, cik daudz gadu mēs jau esam pazīstami un nekad neesam viens otram griezuši ceļu šādos jautājumos?
Denijs aizdomājās un Brets uzvaroši pasmaidīja. Tā viņš arī bija domājis, ka šāda veida frāze kā vienmēr aizbāzīs šī iedomīgā amerikāņa muti. Tomēr viņš bija kļūdījies. Ne jau Breta teiktais lika Denijam apklust, bet gan divas apburošas, jaunas meitenes bikini peldkostīmos, kuras viņš bija pamanījis skrienam krosu gar jūras piekrasti.
- Labi, es piekrītu, ka naudai nav liela nozīme...- Viņš, domādams pilnībā par kaut ko citu, atbildēja.- Tomēr es tev piedāvāju derības. Vai redzi tās divas lellītes, kuras skrien gar jūras krastu? Ko tu teiktu, ja, teiksim. divu dienu laikā mums katram būtu jāsavaldzina viena no viņām. Vienam ar titulu un naudu, bet otram tikai ar naudu?
Godīgi sakot, kaut ko tādu Brets bija gaidījis, tomēr ne jau tagad un te uz vietas, kaut gan kā vienmēr donžuāna talants un azarts ņēma savu.
-Kāpēc gan ne? Man pēc trim dienām tāpat jādodas uz Londonu iepirkt šādas tādas lietas un pie viena nokārtot jautājumus par nodokļiem. Tāpēc man nebūtu nekādu iebildumu izklaidēties pāris dienas ar jaukiem un simpātiskiem zaķiem. Uz ko deram?
Denijs aizdomājās. Derēt uz naudu bija bezjēdzīgi, galu galā viņiem abiem tās bija pilnībā pietiekami.
-Uz pusdienām divām personām, pēc uzvarētāja vēlmēm.
-Ceru, ka nevēlies pusdienot uz mēness. Neteikšu, ka man tāda ideja nepatiktu, bet nevēlos, lai tu lolotu liekas cerības par to, ka uzvarēsi mans draugs.
-Man nav nekā cita, ko tev atbildēt, kā tikai to, ka ja tu uzvarēsi, tad ceru, ka man nenāksies mēģināt dabūt pusdienas pie Anglijas karalienes.
Denijs pilnā nopietnībā atbildēja, pārvērsdams soļošanu par vieglu skrējienu un ātri vien novirzījās no ieplānotā ceļa, lēnā skrējienā pietuvodamies abām meitenēm. Brets savukārt neatpalika no sava drauga tikai pa ceļam apstājās un smagi nopūties noņēma kaklasaiti, kuru uzmanīgi ielika uzvalka kabatā un atpogāja pāris apkaklītes pogas. Tā bija daudz vieglāk un ērtāk skriet. Pie sevis gan viņš vēl nodomāja par to, ka Denijs savā ādas jakā pavisam drīz aizelsīsies, tomēr šoreiz nolēma būt džentlmenis un neko neteikt. Vai varbūt, ka viņš cerēja lieliski pavadīt laiku ar abām meitenēm uzreiz un bez Denija Vailda klātbūtnes? Jebkurā gadījumā Denijs bija pirmais, kuram izdevās pietuvoties abām meitenēm un aplūkot viņas kārtīgāk. Viena no viņām bija būtne ar gariem matiem, bet neliela auguma ar ļoti mīļu un jauku sejiņu. Viņa šķita esam pārāk jauna un nenopietna. Otra, īsiem matiem un pagara auguma nebija pēc sejas tik glīta, toties šķita esam pietiekami nopietna.
-Kurp mēs tā skrienam, jaukās meitenes?
Denijs pacentās uzsākt sarunu un uzreiz arī saprata, ka ir iesācis visu no nepareizās puses. Abas meitenes, palūkojušās uz viņu, neatbildēja nevienu vārdu un turpināja skrējienu uz priekšu un pat nedomāja pievērst uzmanību vīrietim, kurš tikko bija centies ar viņām abām iepazīties. Viņas šķita esam iegrimušas savās problēmās un nemaz neinteresējās par to, kas ar viņām tik ļoti vēlējās iepazīties. Pa to pašu laiku arī Bretam bija izdevies panākt visu trijotni un, tā kā viņš negrasījās atstāt abas meitenes Denija rīcībā un neviens arī negrasījās padoties, tad tagad viņi visi skrēja pa piekrasti kopīgi. Jāatzīst, gan, ka Brets bija daudz prātīgāks un pamanījis, ka Denijam nav izdevies uzsākt sarunu ar meitenēm, negrasījās tieši tāpat izgāzties, bet gan izlēma nedaudz nogaidīt, kamēr meitenes pašas viņiem pievērsīs savu uzmanību. Ilgi gaidīt nevajadzēja, jo viena no viņām beidzot apstājās un dusmīgi palūkojās uz abiem vīriešiem.
-Nu ko jums vajag? Mēs nevēlamies ne ar vienu iepazīties. Mums pašām savu problēmu ir pāri galvai, bet jūs abi.- Viņa uzmeta novērtējošu skatienu Bretam un pat uzsmaidīja viņam, pie tam nepievērsdama ne mazāko uzmanību Denijam. – Jūs abi esat laikam nolēmuši radīt mums vēl liekas problēmas ar savu uzmācību. Mēs neesam vieglas uzvedības meitenes un neceriet, ka jums izdosies kaut ko panākt.
Šī garā tirāde lika abiem vīriešiem apstāties un uz sekundi uzmanīgi palūkoties meitenē. “Nē, viņa nav manā gaumē, pārāk lecīga” , Denijs nodomāja un pievērsās otrai meitenei, kura bija apstājusies pāris soļus pēc draudzenes un tagad uzmanīgi pētīja abus vīriešus. “Viņa ir tieši manā gaumē atšķirībā no tās otras. Viņai nav rakstura. Toties šim eņģelītim pateikšu, ka esmu Lords un viņa uzreiz būs pie manām kājām”, nosprieda Brets, arī kritiski nopētīdams abas meitenes. Viņš arī bija tas, kurš šoreiz apņēmās uzsākt sarunu.
-Jaunkundz, mums nebija ne mazākā ļaunuma nolūkos uz to brīdi, kad izlēmām iepazīties ar divām tik apburošām meitenēm un es kā Lords varu jums teikt, ka neviens matiņš nenokritīs no jūsu daiļajām galviņām tikai tāpēc, ka mēs ar jums izlēmām iepazīties. Un, lai jūs neturētu ļaunu prātu, mēs labprāt jūs vēlētos uzaicināt uz vakariņām sveču gaismā, viesnīcā “Alentro”
-Ja mums nav citas iespējas kā tikt no jums vaļā...- otra meitene pienāca tuvāk un apstājās pāris soļu attālumā no abiem vīriešiem.- tad mēs pieņem jūsu piedāvājumu un lūdzam jūs atstāt mūs pagaidām vienas.

[GM]

Atļaušaos tev, Seila, pajautāt: kas tev liek domāt, ka šajā forumā kāds vispār VĒLAS lasīt tavus literāros sacerējumus, kuri, būsim ka nu mēs reālisti, nepretendē uz KKF literatūras balvu?
Nav tā, ka tie būtu tematiski saistīti ar foruma aplūkoto jomu un nav arī tā, ka tas ir kas tik diži augstvērtīgs, ka to nekādā gadījumā nedrīkstētu laist garam. Protams, protams: "nepatīk - nelasi!!!" vienmēr paliek kā visai uzticama atmazka, taču I'm just wondering...

[Bitter_me]

A kapeec gan nav cilveeku, kas gribeetu lasiiit? vai sheit pastaav kaads noteikums, ka nedriikst buut fanfics?? Un atljaushos pajautaat vai sheit apgrozaas, kaadi izcili literatuuras kritikji, kas speej noveerteet shii darba literaaro veertiibu??? Hm?

[Ragana]

Um... Kas ir "Viltnieki"?

[anti]

Um... Kas ir "Viltnieki"?

http://imdb.com/title/tt0066701/

pa latvijas tv laida, kad man bija kādi, šķiet, 9 gadi; tā ka varētu būt, ka tu tādu īsti neatceries.

[GM]

Un atljaushos pajautaat vai sheit apgrozaas, kaadi izcili literatuuras kritikji, kas speej noveerteet shii darba literaaro veertiibu??? Hm?

Mēs varbūt nespējam novērtēt literāro vērtību, toties mēs spējam pamanīt tās esamību/neesamību.

This post has been edited by GM: Jan 28 2007, 14:49

[Shumins]

Mēs varbūt nespējam novērtēt literāro vērtību, toties mēs spējam pamanīt tās esamību/neesamību.

Seila piedaavaa iespeeju ietaupiit mums "1Ls", ko savaadaak naaktos izmest par "1Ls" romaanu. Lasot shos TXT par lordiem, tituliem & meitenju valdziinaashanas stuff. Tieshi praataa uzausa atminjas, ka liidziigs kaut kas kur jau ir lasiits. Un tad atcereejos taas necilaas leetaas graamatas no shtruntiiga papiira, kuras bija pildiitaas ar daudz sviesta - analogas shim staastinjam
Taaka jaapriecaajaas par ekonomiju gjimenes budzjetaa

Tikai ja "...divas lellītes, kuras skrien gar jūras krastu..." neieradiisies uz "Alentro", izdomaajot, ka vinjaam uzmaacaas kaarteejie jaakji staastot pasakaas...Tad pusdienas pie karalienes izpaliks.
Un laicik smiekliigi nebuutu, meiteneem tituli un augstdzimtiiba patiik - pashas var kljuut par princesi & stuff.
Redzees kaa buus taalaak. Domaajams Lord onkulis uzvarees pieraadot sen visiem zinaamo patiesiibu.
Laigan iipashi nefanoju par Anglju kultuuru, labaak patiik Vaacu "von" (Johannes von Müller) un citi liidziigi, necieshu Angljus. Vardarbiigi un iedomiigi snobi, bez jebkaadas kultuuras izpratnes.



This post has been edited by Shumins: Jan 28 2007, 16:03

[Seila]

Ar cerību (Vāju), ka GM tiks novests līdz baltām pelītēm un sajuks prātā


2. nodaļa.
-Kristi, ko tu domā par viņiem abiem?
Anitra stāvēja pie spoguļa un sukāja matus. Patiesībā viņa izrādījās, ka nav nemaz tik neglīta kā sākumā varēja šķist. Pāris vasaras raibumi uz sejas radīja pat tādu kā pikantumu. Un īsie, kastaņbrūnie mati, brīžiem sāka mirdzēt sarkanīgos toņos. Meitenei mugurā bija melna kokteiļkleita, kura izbeidzās pus plaukstas platumā virs ceļiem. Kājās meitene bija uzvilkusi melnas laiviņas.
-Tu domā tos divus krastmalā? – Kristiāna iznāca ārā no vannas istabas susinādama dvielī miklos matus.- Nu neko īpašu. Viņi ir tādi, nu tādi dīvaini. Es nebrīnīšos, ja izrādīsies, ka viens no viņiem ir saķēries otrā.- Meitene pasmaidīja ieraudzījusi draudzenes sejā sašutumu.- Nu beidz, nebozies. Tas, ka tavs pēdējais draugs izrādījās piu vēl neko nenozīmē. Starp citu, kāpēc tu esi tā uzcirtusies?
-Nu iespējams tāpēc, ka pulkstenis drīz būs astoņi un man kaut kā negribētos atkal uzklausīt tā Amerikāņa pārmetumus par to, ka sievietes visas interesē tikai spogulis.- Anitra godīgi atbildēja mēģinādama iebakstīt auss ļipiņā garos, melnos auskarus. Viņai nepatika, kad draudzene mēdza atgādināt par viņas bijušajiem un tādos brīžos, viņa mēdza palikt neiecietīga pret jeb kuru izteicienu, kaut gan krastmalā viņa pat bija pasmaidījusi par trāpīgo sieviešu raksturojumu, jo atcerējās cik ilgi Kristiāna mēdza gatavoties randiņiem.
-Tu patiešām domā uz turieni doties? Tev kāda skrūve atgājusi vaļā?- Kristiāna bija pilnībā pārliecināta par to, ka draudzene joko.- Tu tak labi zini, ka mēs piekritām iet uz to tikšanos tikai tāpēc, ka bija nepieciešams no viņiem atbrīvoties. Bet tas nenozīmē, ka mums patiešām ir jādodas uz to tikšanos.
-Un tu grasies visu vakaru nosēdēt viesnīcas numuriņā tikai tāpēc, ka viņi norunāja tikšanos tieši tās viesnīcas restorānā, kura mēs esam apmetušās? Anitru nemaz nebija tik viegli par kaut ko pārliecināt. It sevišķi tajos brīžos, kad meitene jutās diezgan aizkaitināta.
-Nu, nē. Kāpēc, mums būtu jāsēž numurā. Mēs varam aizšaut uz kādu naktsklubu. Tu tikai pagaidi mirklīti. Es ātri saģērbšos un būšu atpakaļ.
Kristiāna pacentās draudzeni nomierināt un veikli ielavījās atpakaļ vannas istabā turēdama rokās kādu tīstoklīti.
-Droši! Pa to laiku, kamēr princese taisīsies, es varu uzrakstīt veselu romānu.- Nomurmināja Anitra, zinot, ka Kristiānai sataisīties pat vienkāršai dienai ir samērā grūti un ilgi...
-Nē, šoreiz tik tiešām ātri... Es gribu tevi aizvest uz kādu klubu, kuru man ieteica kāds paziņa.
-To es gribu redzēt...-Visus 10 gadus draudzības, Anitra nekad nebija redzējusi, ka Kristiāna tik tiešām sataisītos 15 minūšu laikā.
Anitra ieskatījās spogulī un pielaboja meikapu, kad pēkšņi spoguļa atspulgā parādījās Kristiāna tērpusies skaistā, gaiši zilā kokteiļkleitiņā un izskatījās, ka kleita būtu pieskaņota viņas acu krāsai. Garie, blondie mati bija sataisīti zirgastē.
-Tu... tu izskaties satriecoši! Pat neticas, ka tas viss tev aizņēma tikai 15 minūtes.- Anitra apstulbusi sacīja un paskatījās uz viņu pašu, nevis uz spoguli.
-Paldies,- Kristiāna nosarka –Tu arī labi izskaties! Ja mēs tik tiešām ietu satikties ar tiem vīriešiem, kurus satikām pludmalē, tad viņi būtu gar zemi, bet...- Pēkšņi viņa apklusa, jo manīja Anitras sejā skumjas.
-Draudzenīt, kas tev notikās? Kāpēc tu slēp savu apburošo smaidu?- Izskatījās ka Anitra taisās raudāt.
-Nē, Kristiān, es tikai...-viņa pēkšņi aprāva savu sakāmo, jo neviļus bija pamanījusi, ka pulkstenis rāda jau pus deviņi.
-Labāk dosimies prom, pirms viņi mūs nav satikuši.
-Pag, es paņemšu savu somiņu, un dodamies.
Kristiāna paķēra uz gultas nomesto balto somiņu, saņēma Anitru aiz rokas un ātri devās prom no viesnīcas numura..

***
Pulkstenis rādīja bez piecām minūtēm deviņi, kad viesnīcas restorānā ienāca abi mums jau pazīstamie vīrieši. Abi bija tērpušies melnos, pieguļošos smokingos. Nevilcinādamies ne mirkli Berts piegāja pie zāles pārziņa un laipni pasmaidīja.
-Mums ir rezervēts galdiņš uz deviņiem. Četrām personām.
Zāles pārzinis pagriezās uz viņa pusi un vispirms uzmanīgi nopētīja viesi pirms dot atbildi.
-Jā, Lorda kungs. Uz Breta Sinklera un Denija Vailda vārda?
-Tieši tā ser un būtu jauki, ja, kad šeit ieradīsies divas dāmas. Viņām vajadzētu būt...- Denijs ieskatījās pulkstenī- ...pēc kādām piecām minūtēm. Jūs būtu tik laipns un pavadītu viņas līdz mūsu galdiņam.
-Tieši tā.
Brets apstiprināja drauga teikto un viņi abi oficianta pavadībā devās pie galdiņa. Apsēdušies pie tā abi vīrieši uzmanīgi izpētīja ēdienkartes.
-Es piedāvātu pagaidīt dāmas un, lai viņas izvēlas. Bet pagaidām piedāvāju vienkārši iedzert viņas gaidot.
-Denij, tu esi pārliecināts, ka viņas atnāks?
Brets izklausījās ne pārāk pārliecināts par to, ka viss izdosies kā ir bijis ieplānots. Tajā brīdī pie galda pienāca oficiants ar jautājumu par to, vai viņi kaut ko vēlas pasūtīt. Sekundīti apdomājies Denijs izdarīja savu pasūtījumu.
- Tulamoru ar divām olīvām.
-Un jums Ser?
Oficiants paklanījās un jautājoši palūkojās uz Bretu.
-To pašu tikai ar vienu olīvu.
-Ir patīkami zināt, ka kādam vēl ir tāda pati gaume kā man.
Denijs atzinīgi novērtēja Breta izvēli. Kamēr oficiants pie bāra gaidīja pasūtītos dzērienus, lai atnestu tos abiem džentlmeņiem.
Pēc brīža viņu priekšā jau atradās divas kristāla glāzes ar pasūtījumu.
- Piedāvāju tostu. –Deijs pacēla savu glāzi. – par daiļajām dāmām, kuras drīz ieradīsies.
-Man ir labāks tosts. Piedāvāju iedzert par to, lai mūsu derībās uzvar stiprākais.
Brets negrasījās atpalikt. Viņi saskandināja glāzes un nedaudz iedzēra... Tā pagāja divas stundas. Abi bija jau krietni iereibuši un jāatzīst, ka diezgan aizkaitināti.
-Ja tu nebūtu ar meitenēm tik rupji izrunājies...
-Un, ja tu nebūtu tēlojis svētuma iemiesojumu kāds patiesībā nemaz neesi...
-Tu tagad vainosi mani?
-Tu redzi kādu citu ko vainot?
-Nē, jo sievietes nevaino?
-Nu redzi.
-Man šķiet, ka viņas neatnāks.
-Nu tad beidzot sāki arī saprast. Pirms stundas tu teici kaut ko pavisam citu.
-Denij, pirms stundas es teicu, ka sievietēm ir pieklājīgi nokavēt, bet tagad ir skaidrs, ka viņas nekavē. Vainu abas ir iekūlušās kaut kādās nepatikšanās. Vai arī pirmo reizi dzīvē mēs esam vienkārši, smuki un eleganti pasūtīti.
-Lieliski. Lieliski, Lorda kungs. Tikai vai jums ir plāns par to ko iesākt tālāk? Kaut kā neredzu, ka otrdienas dienā, vienpadsmitos vakarā- restorāns būtu tik pilns ar brīvām dāmām, ka mums spīdētu ar kādu iepazīties.
Brets nopētīja draugu ar nicinošu skatienu. Un tad beidzot atļāvās atbildēt.
- Protams, ka Restorāns nav pilns ar dāmām, pie tam viņš šodien divpadsmitos slēdzas ciet. Tāpēc piedāvāju pārvākties uz viesnīcas bāru un iemalkot vēl pa kādai glāzītei un no rīta doties citu meiteņu meklējumos, jo manos plānos neietilpst zaudēt šīs apburošās derības, bet sakarā ar to, ka abas meitenes ir pazudušas, mēs nevaram piedēvēt uzvaru nevienam. Loģiski?
-Loģiski...
Denijs nopūtās un piecēlās kājās. Viņam daudz labāk būtu paticis, ja Breta loģika kādreiz sāktu klibot un bija pilnīgi pārliecināts, ka Brets par viņu domā tieši tāpat.
Vēl pēc piecām minūtēm viņi abi kopā izsoļoja ārā no restorāna un iegāja pa pretējām durvīm iekšā bārā...

***
-Saulīt, tev nešķiet, ka mums būtu laiks atgriezties viesnīcā? Es domāju, ka tie puiši, jau sen būs aizgājuši. Viņi tak negaidītu mūs līdz vieniem naktī.
-Labi noķer taksi. Man arī tā kā gribētos tikt no šejienes prom. Tie divi puiši pie bāra mūs jau kādas trīs stundas no vietas vēro.
Saruna risinājās kādā no Floridas vietējiem naktsklubiem, kuru meitenēm bija ieteicis viens no viesnīcas apkalpotājiem. Uz šejieni bieži vien mēdza nākt tūristi, kuri gribēja vienkārši izklaidēties vai labi atpūsties.
Anitra uzmeta žiglu skatienu bāram un piešiem, kuri pie tā sēdēja. Tie patiešām visu laiku nenovērsa skatienus, bet pamanījuši, ka meitene lūkojas uz viņu pusi, žigli novērsās. Anitra pievērsās Kristiānai, kura viņas uzmanību bija pievērsusi šim interesantajam faktam.
-Viņi, gan izskatās diezgan nepatīkami, bet varbūt, ka mums vajadzētu iepazīties. Galu galā neesam tak mūķenes. -Viņa nedroši ieminējās uzmanīgi lūkodamās apkārt.
-Tu traka neesi! Mūsu stāvoklī, kad ir jābaidās pašām no savas ēnas, mēs nevaram atļauties iepazīties ar kuru katru. Tieši tāpēc tak mēs neaizgājām uz tikšanos ar tiem diviem, kaut, gan viņi bija daudz simpātiskāki nekā šie.
-Bet Kristī...
-Ko Kristī?! Man šķiet, ka tu tikko gribēji atgriezties viesnīcā. Tā kā to mēs arī darīsim. Un vispār man brīžiem sāk šķist, ka nevis tu, bet es mūsu kompānijā esmu tā prātīgākā, kaut gan parasti gudrākā esi tu. Toties, kad sāc iedzert no tava prātīguma vairs nekas nepaliek pāri.
Draudzene pamatīgi uzpsihoja un saķērusi Anitru aiz elkoņa sāka vilkt ārā no naktskluba. Pie ieejas viņa beidzot apstājās un meitene dusmīgi uzlūkoja Kristiānu.
-Starp citu šie puiši pie bāra izskatījās daudz labāk nekā tie ko mēs satikām pludmalē. Šie vismaz neizrunātos tā par sievietēm kā atļāvās tas...tas...stulbenis...
Meitene pabeidza teikumu un uz mirklīti aprāvās. Iespējams, ka izdzerto kokteilīšu skaits darīja savu tomēr atceroties par tumšmataino vīrieti, viņai pār muguru pārskrēja sīkas skudriņas. “Iespējams, ka viņš nebija diez ko džentlmenisks, bet mēs abas jau arī nebijām nekādas labās. Tik centīgi mēģinājām viņus atšūt. Un tomēr jāatzīst, ka viņš bija pat ļoti neko. Citā laikā labprāt iepazītos un paflirtētu. Vai, pat pamēģinātu kaut ko sabīdīt. Bet tagad es nezinu pat viņa vārdu. “ Meitene skumji nodomāja tomēr prata noklusēt, lai skaļi neizteiktu savas domas un ar to nenokaitinātu Kristiānu vēl vairāk.
-Par ko tu aizdomājies?- Kristiāna beidzot pamanīja, ka draudzene klusē un pacentās atslābināt saspringto atmosfēru. – Nu klausies. Labi, ja tu tik ļoti vēlies ar kādu iepazīties tad mēs varam doties uz viesnīcas bāru. Es saprotu, ka tev ir skumji pēc šķiršanās ar Frenku, bet viesnīcā vismaz būs apsardze un vajadzības gadījumā mūs aizstāvēs. Mēs būsim vismaz relatīvā drošībā.
Viņa centās runāt pietiekami apzinīgi, bet Anitras pēkšņā garastāvokļa maiņa meiteni kā vienmēr izsita no sliedēm.
-Tu man labāk paskaidro kā mēs noķersim taksi šajā diennakts stundā!? Mēs atrodamies Floridā...Ja tu neesi aizmirsusi.- Anitra nebija par draudzeni pārliecināta. Vismaz ne šoreiz. Viņa pagriezās, lai dotos atpakaļ uz klubu. Vajadzēja iedzert vēl kādu kokteili un uz doto brīdi tas meitenei šķita esam visprātīgākais ko varēja izdarīt. Tomēr tajā brīdī Kristiāna sagrāba draudzenes roku tik spēcīgi, ka viņa nekur nevarēja paiet. Pēc viņas sejas varēja pateikt, ka meitene vēlas doties atpakaļ uz viesnīcu un klubā vairs nedomā atgriezties.
-Nu, ja nevarēs noķert taksi, tad iesim ar kājām. – Viņa pilnīgi apzinoties sekas, nopietni paziņoja. – Galu galā te nemaz nav tik tālu kur iet. Tikai pāris šķērsielas.
Un meitene pašpārliecināti devās uz priekšu būdama pilnīgi pārliecināta, ka Anitrai nav citas izejas kā vien doties kopā ar viņu. Savukārt nelaimīgā Anitra sapratusi, ka viņai nav citas izejas tikai skumji nopūtās un paklausīgi sekoja draudzenei.