Kāpēc otakieši klausās sūdīgu japāņu mūziku? Options

[GM]

Šim topikam pamatā ir diskusija, kas aizsākās skaipā, apspriežot ar cienījamo foruma veterānu Sērfiju ALK jaunās favorīt-forumietes Kikyou last.fm profilu. Tas uzskatāmi ilustrē fenomenu, ko esmu novērojis, tā kā kopīgas pazīšanās ir likušas man pārāk daudz laika pavadīt japāņu multenīšu mīļotāju sabiedrībā. Proti – mažoritāte anime frīku, kuri deklarē sevi kā japāņu kultūras entuziastus, vienlaikus klausās apšaubāmas kvalitātes japāņu mūziku. Lielākoties japošku roku un šķībacaino popu.

Sūdīga (vai vispār neesoša) muzikālā gaume, protams, nav nekas jauns, jo sevišķi, ja runājam par twitter paaudzi. Tomēr, ja japanofīlijas pamatā ir aizraušanās tieši ar japāņu kultūru un mākslu, vai loģiskāk nebūtu klausīties tādu japāņu mūziku, kas atspoguļo tieši šai tautai raksturīgās kultūrvēsturiskās muzikālās īpatnības?

Jrock/jpops pēc būtības ir tipisks modernās Japānas jauniešu kultūrvides blakusprodukts, kas, gluži kā paši jaunieši, nepaguris emulē rietumu banālākās un idiotiskākās popkultūras tendences, savērpjot tās tik weird veidos, cik weird tas var padoties tikai un vienīgi japāņiem. Šo mūzikas novirzienu saistība ar otakiešu kaismīgi mīlēto japāņu kultūru ir visai nosacīta – ja vien jūs negrasāties šīs valsts jauniešu dzīves skatījuma bezpriģelu nodēvēt par kulturāli nozīmīgu valstij, ar vienu no visunikālākajām kultūrvidēm in the history of mankind.

Ko tur liegties, Japānas mūzika ir plaša un daudzveidīga – gan tīrs, šķīsts etniskais folks, gan klasiskā un arīdzan populārā mūzika, kurā jūtami, bet ne dominējoši jaušamas rietumu, jo sevišķi Amerikas influences (bet kurā 21. gadsimta mūzikas žanrā gan to nav?). Pat, ja jūs neinteresē salām vēsturiski unikālie mūzikas paveidi, vienmēr pastāv iespēja pievērsties rietumnieciskajiem žanriem, kurus caurvij tautiskie motīvi. Te ir no kā izvēlēties: komponisti-klasiķi, kas kuplā skaitā parādījās pēc Japānas impērijas sabrukuma un tam sekojušās neredzētās artistiskās brīvības viļņa; 50’o gadu džeza buma pēcteči, vai (tā kā esat pieraduši pie anime saundtrekiem) kaut kas no valsts milzīgā kino fonda muzikālajām pērlēm.

Tad kāpēc jūs klausāties sūdīgu japāņu mūziku? Vai tāpēc, ka jrock/jpop ir populāri, viegli uztverami žanri, kas neliek jūsu smadzenītēm izkust putrā? Vai varbūt tāpēc, ka interese par japāņu kultūru ir tikai frāze, ar kuru mētājaties, jo to prasa identificēšanās ar lecošās saules zemes producētajām multenēm?