Otakiešu dzeja. Options

[Koneko]

2.Zema balss tukšumā skan....
Tā vēsta par dzīvi kas kādreiz bijusi....
Piedodiet man....
Par to ko darīju,par to ko darīšu un daru.....
Par dzīvi ko dzīvoju un domām ko domāju....
Zema balss tukšumā skan...
Tā vēsta par salauztu dvēseli kas nebūtībā san... Piedodiet par lēmumu kuru pieņemšu..
Ceru, ka saprotat to...
Tu jūti, ka mute ciet azivērta...
Bet sirds kliedz to visu ko vēlies...
Zema balss tukšumā skan- tā vēsta par eņģeļiem kas raud...
Kad eņģeļi raudās tad viss reiz bus pateikts...
Kad eņģeļi raudās tad viss reiz būs piedots...
Kad eņģeļi raudās labs cilvēks jau nebūs....
Kad eņģeļi raudās ziema būs klāt..

Ļoti patīk ^^
Skaisti un izjusti

[Tenma]

gadījās pa ilgiem laikiem parakties veco dzejoļu krājumos, uzdūros šim. nolēmu iemest. iedvesma jau sen nav rādījusies

Ūdeņi (20.09.2005)

pie kājām sīks strautiņš man čalo
un saules atspulgu nes
viņš skumjas tik tālu prom skalo,
ka sajūtos dzīva es.

un ūdens tik dzidrs, ka es vēlos
ar sauju pasmelt un dzert...
jau atkal es sapinos melos:
es negribu sauli ķert -

ir pazemē ūdeņi klusi
un tumši, kas mani sauc:
te dzīvot es piekususi,
man saules gaismas par daudz

es pazemes avotā drūmā,
kur ūdens glāsmaini maigs
tad vēršos kā debesjumā
uz mūžiem man stāsies laiks

un atļaušu kājas sev glāstīt
tai straumei, kas neskarta plūst
bez vārdiem man stāstus tos stāstīt,
par saldsēriem sapņiem kas kļūst

[Sigfa]

Rīta kafija

Mosties, skaties, priecājies - jauna diena sākusies!
Atver acis, piecelies,
nozib mirklis - atminies,
šodien jābūt tur un visur,
nez kapēc tas mani attur.

Atkal jāuztur būs bravado,
vismaz fonā skan Gustavo,
stabs, stabs, māja, māja,
tā tak gluži mana nostāja!

Kā jau pierasts - darbi kavējās,
zinu, zinu, problēmas tās manējās.
Tik vien to kā slinkot man gribās,
pat rīmes meklēt izteicieniem ribās.

Diena cauri, slāj tik mājās,
ieej skaipā: "Kā tev klājās?
Nākšu ciemos, paķeršu tik zaceni!"
Ui, kā ievilkt gribas tev ar kaķeni.
Tikko atvilcies no darba pierīgā,
nē, vēl dažam vajag tevi ierindā!

Nevar saprast, raudāt gribas man vai smiet,
pafapo un miedz tik ciet.
Kad nez šitais vienreiz beigsies?
Apnicis ir man jau steigties!

This post has been edited by Sigfa: Jan 26 2010, 22:21

[Kikyou]

Borshchsh

Kamdēļ gan tev tai dienā
To uzmeklēt vajadzēja?
Kamdēļ gan manu sapni
šķēla patiesības tēja?

Lai parauj tevi skārds!
Kopš pirmā acumirkļa,
Es domāju, šis vārds
Ar eš un čē un eš.

Bet pienāca tā diena
Kad tu to uzmeklēji
Kā gadījās, kā nē -
bē,
ō,
er,
eš,
čē,
...un es...
Nevis eš.
Nevis eš un es, bet es...

Kamdēļ gan sirsnes balss
Skumjas ir tik spējas?
Kamdēļ gan tev tai dienā
To uzmeklēt vajadzēja?

[Shumins]

Veltījums Fīreram (In Memory of Our Loved Ones - R.I.P. 1945)



Fīrers

Pilns vēders kartupeļu pankūku
Un dziesma laukā nāk.
Atceros tos, kam nav paikas,
Tos, kurus Āfrikas svelme plēš.
Pieminu kritušos biedrus,
Kā arī varenās kaujas.
Šādos brīžos jūtos tik labi -
Šķiet pats Fīrers soļo man līdzi...

[Tigra2]

Lauku olas

Šodien bija skumja,
Ka lauku olas tik zaķim
Tomēr atnākot mājās
Sapratu, arī man!

Atplēsu vaļā paku,
Pārsitu olu pušu
Ieodu tās smaku
Un, jā, svaiga!

Uzmetu divas uz pannas
Cepu pēc profesor-šeptes.
Piemetu speķi.
Un klausos kā čurkst.
Gaidot paiku.

Un izcepot ņukāju iekšā
Un slavēju dabu svēto
Ka radījusi tā olas!

This post has been edited by Tigra2: Feb 19 2010, 01:43

[Arts]

Bumbieru spārdītājs.

Kā mazs zīdainis jūrā,
Ķepurojas pie neziņu buras.
Nesaprot ko dara un kur atrodas.

Dzīves dāvanas par sūdiem sauc,
Pēc kaut kā neizprotama kauc.
Citu rokās joprojām sten,
Nejēga citus dzen.

Bezsatura nāpslis pa mākoņiem plivinās,
Tādu pakārt aiz kājām, lai spirinās.
Nejēdz vienu darbu darīt, kad citu ķer,
Šitas nesanāk, gudro kāpēc dzīve per.

Nevajag mums te tādu krāmu,
Kas te taisa lieku drāmu.
Apburošs sākumā šķiti,
Kaitinošs. Še vēl pliķis!

Lecīgais ērms, dod mieru,
Uzbūvēšu vēlvienu sienu.
Ko tur sprēgā, ko Tu kasies.
Salasi pekeles un lasies!