Full Version: Izgliitiibas siteema
Nu, diskuteejot par valsts iekaartaam un tamliidziigi, last guru izteicaas, ka vinjsh labraat paveestiishot par saviem uzskatiem sakaraa ar izgliitiibas siteemu. Nu, kas tad ir jaamaina pashreizeejaa izgliitiibas sisteemaa? Pasludinu diskusiju par atklaatu.
QUOTE
Nu, kas tad ir jaamaina pashreizeejaa izgliitiibas sisteemaa?
Ko tur mainīt? Kuras citas valsts izglītības sistēma atļauj, principā neko nedarot, dabūt visus vajadzīgos papīrus?
Sigfa, tu domā pirmsskolas, skolas, tehnisko, augstākās izglītības vai visu kopumā?
QUOTE(GameMaster @ Oct 29 2005, 17:08)
QUOTE
Nu, kas tad ir jaamaina pashreizeejaa izgliitiibas sisteemaa?
Ko tur mainīt? Kuras citas valsts izglītības sistēma atļauj, principā neko nedarot, dabūt visus vajadzīgos papīrus?
gandriiz vai jaapiekriit.
to ko iemaacaas taa pat iemaacaas aarpus skolu programmaam, bet tas kas tajaas iekljauts noder kaa vispaareejaas muljkjiibas smadzenju piesaarmnjoshanai...bet, eh, tas aju tik maans domas....
ja sobrid vel viens topiks ar nebeidzamam iespejam diskutet ir tiesi tas kas vajadzigs. ja ari kads saks raxtit par izglitibu tad beigu beigs nonaks pavisam kur citur.
protams ka izglitibas sistemu vajadzetu mainit un pielagot musdienu prasibam un vajadzbam, bet lai tas notiktu ir jaizaug jaunie skololotajiem un izglitibas sistema jabuve pilnigi no jauna, tiri praktiski kurs un kap[ec to vispar daris? saubos vai tas tuvakaja lika vispar tiks darits. domajams ka izglitibas ministrijai jau ta pietiek problemu ar to ka mainija cittautiesu skolu programu, parejot no vienas valodas uz otru. un tada jezga sakas ap to visu. tad bail pat padomat kas notiks ja tiks mainits visa sistema!
protams ka izglitibas sistemu vajadzetu mainit un pielagot musdienu prasibam un vajadzbam, bet lai tas notiktu ir jaizaug jaunie skololotajiem un izglitibas sistema jabuve pilnigi no jauna, tiri praktiski kurs un kap[ec to vispar daris? saubos vai tas tuvakaja lika vispar tiks darits. domajams ka izglitibas ministrijai jau ta pietiek problemu ar to ka mainija cittautiesu skolu programu, parejot no vienas valodas uz otru. un tada jezga sakas ap to visu. tad bail pat padomat kas notiks ja tiks mainits visa sistema!
QUOTE(Taka @ Oct 29 2005, 17:13)
Sigfa, tu domā pirmsskolas, skolas, tehnisko, augstākās izglītības vai visu kopumā?
Visu kopaa, galvenokaart izdalot vidusskolu kaa svariigaako (manupraat, visaas skolaas buutu jaapiedaavaa specializeeties) un pamatskolu kaa vispaarizgliitojoshu.
QUOTE(Sigfa @ Oct 29 2005, 17:35)
Visu kopaa, galvenokaart izdalot vidusskolu kaa svariigaako (manupraat, visaas skolaas buutu jaapiedaavaa specializeeties) un pamatskolu kaa vispaarizgliitojoshu.
janemaldos tad specjalizetas viduskolas ,jeb tautas valoda tehnikumi tacu pastav tur tu ar specjalizejies pavarmaksla, automehanika un t.t.
ja pareizi sapratu - bija domaats specializaaciju kaa generic ruli, nevis mazaakai daljai.
QUOTE(Church @ Oct 29 2005, 17:45)
ja pareizi sapratu - bija domaats specializaaciju kaa generic ruli, nevis mazaakai daljai.
tieshi taa. Tas tikai viedoklis. Es faktiski gaidu last guru postu, es jau juutu zemi triicam zem kaajaam.
Ja jau runā par izglītību, tad gribētos zināt kā jūs skataties uz to, ka nākam gad no 1.septembra būs jauns mācību priekšmets ''Latvijas Vēsture''
Protams 12.klasi tas neskars, bet pārējos diez vai iepriecinās, ka mēneša atestācijā būs papildus aile ar ''jauku atzīmi''
Protams 12.klasi tas neskars, bet pārējos diez vai iepriecinās, ka mēneša atestācijā būs papildus aile ar ''jauku atzīmi''
QUOTE
Ja jau runā par izglītību, tad gribētos zināt kā jūs skataties uz to, ka nākam gad no 1.septembra būs jauns mācību priekšmets ''Latvijas Vēsture''
Protams 12.klasi tas neskars, bet pārējos diez vai iepriecinās, ka mēneša atestācijā būs papildus aile ar ''jauku atzīmi''
Protams 12.klasi tas neskars, bet pārējos diez vai iepriecinās, ka mēneša atestācijā būs papildus aile ar ''jauku atzīmi''
Kas vainas Latvijas vēsturei? Neesam jau no tām tautām, kam par savu vēstur' jākaunās. Savas tautas vēsture jāzin un jāciena.
Cita lieta, protams, ja nav vēlmes to mācīties, ka principā ir nožēlojami. Skatoties uz kopējo vēstures kursu, kas ietver, manuprāt, ļoti daudz bezjēdzīgas lietas, savas tautas izcelsme un gājums cauri gadsimtiem ir daudz noderīgāks par to vai tu zini piemēram Mikēnu kultūras attīstību.
Es vēl aizvien nesaprotu, kāpēc būtu jāmāca kaudze nevajadzīgu lietu. Vēsturē - kaut vai to aizvēsturi. Nu kuram viņa ir vajadzīga? Ja kāds domā iet par vēsturnieku tad lai arī ņemas. Principā katrā mācību priekšmetā ir kaudze nevajadzīgu lietu. Diez ko mūsu "gudrie" ministri grib panākt ar to, ka uzspiež minoritātēm mācīties latviešu valodu. Mums tak vēl labāk - mazāka konkurence būs. Kam ar galvu viss kārtībā, tad zinās ka jāmācās. A par to Latvijas vēsturi - labprāt atbalstu, ja no parastā kursa izņems visādu marazmu. Nu piemēram, kāda vella pēc mums būtu jāzina par kautkādām franču revolūcijām? Vai tad franču skolās māca par Latviajs revolūcijām? Dikti šaubos. Respektīvi - kāda velna pēc jāmācās tad vēsturē tas, kas nekādīgi neskar Latviju? NU protams jābūt izņēmumiem, kuri būtu jāzina (piem. kas un kad atklāja Ameriku), bet nu tās revolūcijas un cita draza, kas mūs neskāra, domāju, mums arī nav jāzina. Kas gribēs uzzināt kautko, tas atradīs veidu kā to izdarīt.
veesturi nemaisa maaciities 1) lai celtu vispaareejo erudiiciju, 2) lai kaut nedaudz samazinaatu velosipeeda izgudroshanas gadiijumus un kaut nedaudz retaak atkaartotu kaarteejo reizi pagaatnes kljuudas. ir dazhi/reti, kas no vinjaam tomeer maacaas ;>
so - kaada vaiina veesturei kaa vispaareejosham priekshmetam? taapat veesturnieki maacaas to n-reizes padziljinaataak/vairaak. prichem rantot, jeb vienkaarshi slinkums bik vairaak lasiit / maaciities? ;>
so - kaada vaiina veesturei kaa vispaareejosham priekshmetam? taapat veesturnieki maacaas to n-reizes padziljinaataak/vairaak. prichem rantot, jeb vienkaarshi slinkums bik vairaak lasiit / maaciities? ;>
QUOTE(Dero @ Oct 29 2005, 18:04)
Ja jau runā par izglītību, tad gribētos zināt kā jūs skataties uz to, ka nākam gad no 1.septembra būs jauns mācību priekšmets ''Latvijas Vēsture''
Protams 12.klasi tas neskars, bet pārējos diez vai iepriecinās, ka mēneša atestācijā būs papildus aile ar ''jauku atzīmi''
Protams 12.klasi tas neskars, bet pārējos diez vai iepriecinās, ka mēneša atestācijā būs papildus aile ar ''jauku atzīmi''
kad es vēl mācijos skolā, man jautāja, vai es, ka topošais vēsturnieks, to atblastu, un yup, i do. Tāpēc, ka nevar macīties LV vēsturi, kopā ar pārējās pasaules vēstrui. Mes knapi izlīdām no feodālisma, kad pārējā pasaule jau bangoja revolūcijās.
Kaut arī LV vēsture ir super-mega-giga-uber boring, tomēr to ir jāzina. Jāvairo patriotismu,heh heh.
Un galvenais, ar ko jāsāk, mainot izglītības sistēmu - jāmaina skolotāju paaudze. Jāpadara skolotāja darbu par prestižu.
Mana drudzene no Somijas jau divus gadus mēģina iestāties universitātē Pedagoģijā - un nevar, jo skolotājiem esot briesmīgs konkursss, lielas prasības utt.
Mums par skolotāju grib kļūt tikai pašnāvnieki, heh heh. Ar labo gribu izglītot nekur netixi. Tās algas ir vienkārši mizerablas. Stimula izlgītot jauno paaudzi - nekāda. Tādēļ mums strādā vecas čožas ar komunistiskām tieksmēm, kas lielāko stundas daļu peļ mūsu "buržuāziskovaldību".
[OFFTOPIC]
chibi - toposhais veesturnieks jeb veestures pasniedzeeja? ;>
if later -
Mahou Sensei Negima un Sensei no Ojikan ;D
chibi - toposhais veesturnieks jeb veestures pasniedzeeja? ;>
if later -
Mahou Sensei Negima un Sensei no Ojikan ;D
QUOTE(GameMaster @ Oct 29 2005, 17:09)
Kas vainas Latvijas vēsturei? Neesam jau no tām tautām, kam par savu vēstur' jākaunās. Savas tautas vēsture jāzin un jāciena.
Neesam gan un kaunēties arī nevajadzētu. Taču cik man zināms Latvijas jeb precīzāk latviešu vēsturi māca jau šobrīd, taču integrēti visas pasaules vēsturē un pie tam ne tikai vēstures stundās vien. Tas cik kvlitātīvi to veic ir cits jautājums. Neuzskatu, ka atņemot stundas citiem priekšmetiem un izdalot latviešu vēturi no tās laukā mēs gūsim milzīgu labumu (patriotisma uzplūdus un padziīnātas zināšanas). Protams, pašreizējais savas valsts un tautas vēstures zināšanu līmenis šobrīd, maigi izskaoties,
ir krimināls. Taču vai situāciju var uzlabot ieviešot jaunu priekšmetu? Nezinu...varbūt. Katrā gadījumā diskutējams jautājums.
QUOTE(Ray @ Oct 29 2005, 17:16)
Es vēl aizvien nesaprotu, kāpēc būtu jāmāca kaudze nevajadzīgu lietu. Vēsturē - kaut vai to aizvēsturi. Nu kuram viņa ir vajadzīga? Ja kāds domā iet par vēsturnieku tad lai arī ņemas. Principā katrā mācību priekšmetā ir kaudze nevajadzīgu lietu.
Piekrītu. Taču šo lietu nedrīkst sasteigt. Ņemt un ātri pārveidot mācāmo vielu nav gruti, taču ja tiks pieļautas kļūdas tas atsauksies uz veselu paaudzi, sak, it kā nevajadzīgas lietas izņēmām no programmas, bet nu savajadzējās.
QUOTE(Ray @ Oct 29 2005, 17:16)
Diez ko mūsu "gudrie" ministri grib panākt ar to, ka uzspiež minoritātēm mācīties latviešu valodu. Mums tak vēl labāk - mazāka konkurence būs. Kam ar galvu viss kārtībā, tad zinās ka jāmācās.
Nemaz tik traki nav dalījums 60 un 40 procentos nav krimināls un man nav skaidrs kāpēc 15 gadus pēc Latvijas Republikas atjaunošanas valsts skolās mācībām būtu jānotiek citā nevis valsts valodā? Privātājās lai ir, bet ne valsts.
QUOTE(Ray @ Oct 29 2005, 17:16)
A par to Latvijas vēsturi - labprāt atbalstu, ja no parastā kursa izņems visādu marazmu. Nu piemēram, kāda vella pēc mums būtu jāzina par kautkādām franču revolūcijām? Vai tad franču skolās māca par Latviajs revolūcijām? Dikti šaubos. Respektīvi - kāda velna pēc jāmācās tad vēsturē tas, kas nekādīgi neskar Latviju? NU protams jābūt izņēmumiem, kuri būtu jāzina (piem. kas un kad atklāja Ameriku), bet nu tās revolūcijas un cita draza, kas mūs neskāra, domāju, mums arī nav jāzina. Kas gribēs uzzināt kautko, tas atradīs veidu kā to izdarīt.
Būtu nākamās paaudzes labāk mācījušās no Franču revolūcijas būtu mazāk asinpirts nākamajos divos gadsimtos. Lielajai franču revolūcijai obligāti jāpaliek programmā, jo tā spilgti ilustrē to kā cīņa par mums tagad pašām par sevi saprotamām vērtībām, kā brīvība, brālība un vienlīdzība, pārvēršas par asinspirti un kur viens revolucionārs gāž otru. Pareizi Dantons teica, ka revolūcija apēd savus bērnus.
Bez tam šai revolūcijai bija plašas atbalsis visā Eiropā (tai skaitā tajā teritorijā, ko mēs pašlaik saucam par Latviju) un pasaulē.
Šis viens piemērs pierāda, ka veicot reformas ar izglītības saturu ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Mēs protams varam neformāli papļāpāt tas ir slikti, bet to vajadzētu labāk, taču te vajag nopietnus speciālistus, kas šo darbu spētu veikt atbilstoši mūsdienu vajadzībām.
QUOTE(Church @ Oct 29 2005, 18:45)
[OFFTOPIC]
chibi - toposhais veesturnieks jeb veestures pasniedzeeja? ;>
chibi - toposhais veesturnieks jeb veestures pasniedzeeja? ;>
par skolotāju kļūtu tikai tad, ja man par to atbilstoši maxātu.
un vēl viena lieta, aizmirsu piebilst: jāmācās tādas 'muļķības", kā aizvēsture tā paša iemesla dēļ, kāpēc mācamies matemātiku vai ekonomiku - lai celtu savu IQ. Paaugstinātu inteliģences līmeni. Vienkārši trenētu prātu.
Manuprāt, Latvijas vēsture ir jāmācās kopā ar pārējās pasaules vēsturi, jo tā vislabāk var saprast, kā notikumi vienā pasaules vietā spēj ietekmēt citu pasaules vietu.
QUOTE(+Chibi+ @ Oct 29 2005, 17:52)
...
un vēl viena lieta, aizmirsu piebilst: jāmācās tādas 'muļķības", kā aizvēsture tā paša iemesla dēļ, kāpēc mācamies matemātiku vai ekonomiku - lai celtu savu IQ. Paaugstinātu inteliģences līmeni. Vienkārši trenētu prātu.
un vēl viena lieta, aizmirsu piebilst: jāmācās tādas 'muļķības", kā aizvēsture tā paša iemesla dēļ, kāpēc mācamies matemātiku vai ekonomiku - lai celtu savu IQ. Paaugstinātu inteliģences līmeni. Vienkārši trenētu prātu.
rupji sakot - palielinaas zinaashanu/informaacijas bagaazha, balstoties uz kuru var adekvaataak pienjemt leemumus dziivee/darbaa/politikaa.
No manis gaida kaut ko grandiozu. Nu tad arii dabuujiet 
Saakumam es iemetiishu vienu ienteresantu postu vienaa listee, tad veelaak piedaliishos diskusijaa.
Diskusija tika atveerta ar sho izteicienu:
Tad veelaak paraadiijaas shis briinishkjiigs meils. Jaa, tas ir garsh, bet ir veerts izlasiit.
Saakumam es iemetiishu vienu ienteresantu postu vienaa listee, tad veelaak piedaliishos diskusijaa.
Diskusija tika atveerta ar sho izteicienu:
QUOTE(pat bahn)
THere is one reason why I look for college degree's. They show that you have the stick-to-it-ness to make it through 4 years of tedium. If you can take 4 years of crap, you might be able to take the crap needed to do what we do.
Tad veelaak paraadiijaas shis briinishkjiigs meils. Jaa, tas ir garsh, bet ir veerts izlasiit.
QUOTE(Patrick Welsh)
Not only do I question the value of most college degrees (regardless of how their value is perceived by potential employers), I question the entire current educational system. Let's face it, we care more about what cars we drive than we do about what our education system REALLY does to our children. The whole Western educational enterprise is a bankrupt farce.
Let me explain.
I was raised by successful academics, by people who worship higher education. It was presumed that I would excel academically, and I did. The pressure put upon me began very early. It was tremendous and constant. All of the affection and approval I received was conditional upon my performance. Any decent child psychologist can tell you how toxic this is to a child's emotional development, and how epidemic this kind of pressure is in Western culture. We have record rates of child suicide, not only among college-age kids, but among kids in high-school, junior high, even grade school. We are pressure-cooking our children. We are breaking their backs with text books, and breaking their minds, hearts and spirits with relentless homework and testing.
I emerged from my own performance-oriented, conformance-oriented education with a framed piece of paper, a set of knowledge entirely unfit for every career I investigated, and considerable emotional damage. I had no courage, no confidence in my ability to succeed in the world, no confidence in myself. To me the world was not an exciting place of learning opportunity, adventure, and challenge. It was a mystifying, terrifying, foreign minefield. I had ADHD. I was depressed, anxious, and neurotic. Sound familiar to anyone?
The only useful skill I could transfer was my writing ability. Everything else I know about love, work, business, the real world, the streets, spirituality, health, my true self -- I have learned since I left college. And I have learned those things, not because someone required me to, but because I needed to learn them myself in order to survive or thrive.
When I got out of college, I associated learning, especially reading and study, with fear, shame, and inadequacy. I had difficulty with the simple physical act of reading. In the interests of my education, love of learning had been blasted out of me.
Many years after college, I began to rediscover some courage, some genuine confidence in myself and my ability to learn, and a true agenda for myself and my career, independent of external expectations. Only then did I really begin to "think independently."
Independent thinking is much more than a reflexive set of rhetorical and logical skills. Real "independent thinking," the genuine ability to "think for yourself," can only be predicated upon profound self-regard, courage, and self-confidence. It is a frame for the entire body-mind. If we merely help our children to become self-confident autodidacts, they will take care of the rest of their learning themselves, just as we did (if we admit it to ourselves).
Our education system provides, as far as I can tell, the opposite of true learning. We thrust our children like trick ponies through one flaming hoop after another. We sit them at desks with their hands folded for years, fitting flush, in preparation for sitting for years professionally in cubicles, fitting flush. We don't educate them. We train them to perform, to conform. As we tell them that we are "teaching them how to think," we instead teach them how to take orders, and how to validate themselves using external phenomena. Instead of teaching them how to collaborate to solve complex problems, we teach them to compete against the rest of the world.
We use a strict, formal, factory-style system to cram them full of largely useless information, forcing them to "learn" big chunks of it within arbitrary deadlines. We test them, test them, test them, and test them some more. We tell them that this knowledge is what they need to thrive, succeed, and enjoy their adult lives, when we never really ever believed that ourselves. We do this to them for between 12 and 16 years of their early lives.
We do not produce courageous, autodidactic entrepreneurs this way. We produce small machines that interlock into larger machines. We systematically break their spirits. It's profoundly dehumanizing. It's abhorrent and shameful.
I'll be damned if that is what my daughter will go through.
Speaking as a parent, here are most of the things I want an educational system to provide for my child, in rough priority order:
-- Reinforcement of her love of her self, her unconditional, positive self-regard
-- Reinforcement of the notions that knowledge is empowering, and that learning is a delightful adventure
-- Cultivation of her confidence in her ability to learn, her inherent autodidactic skill
-- Confidence that if she pursues her interests and gifts courageously, the world will reward her
-- A sense that her learning, her thriving, are largely her responsibility
-- Reinforcement that the things that she loves and that interest her are exactly the things she ought to pursue
-- Skills for collaborating and participating non-competitively
-- Knowledge about the entire span of jobs and careers and business opportunities in the world
-- A sense of the connectedness and sacredness of everyone and everything
Everything else I trust that my child will learn for herself, just as I did (long after college!). Notice the absence of any set curriculum, any testing, any externally-imposed body of knowledge. I don't believe any of that works worth a damn.
If a child is interested in poetry, expose him to a wealth of it. If a child is interested in Math, expose her to a wealth of it. That's all you need to do. Keep them healthy and safe, follow their lead, encourage their curiosity, and otherwise -- stay the hell out of their way!
Anyone interested in how well such an educational approach works in practice may be interested in the Sudbury Valley education model. Sudbury schools are popping up in progressive communities across the U.S. and Canada. They largely do not have the disciplinary problems, security problems, or psychological problems of traditional schools. Their graduates go on to excel in college and in careers. Often, multiple careers. Be prepared to leave your prejudices at the door:
http://www.sudval.org/
If my daughter ever attends college, I want it to be her idea, I want her to be burning with desire to go learn about something in particular that already interests her. I want her to pay for a substantial portion of her college education herself, to value it properly. And I want her to attend a college where she will be treated with respect as a peer. I want her to understand that she is paying her professors' salaries, and she is entitled to their respect.
I would like her to attend a school that values learning and knowledge over performance, prestige, and rote conformity. And graduate school? The healthiest graduate school experience is one where you can test out of the first couple of years of it when you get there, having already learned much of the material yourself.
But before she heads off to college, I will point out to my daughter that my own college degree mainly stole from me several year that I would have better spent travelling, playing guitar, surfing, skiing, hiking in the wilderness, meditating on a mountaintop. Anything but sitting still for hours indoors, having pointless material pounded into my head.
--Patrick Wilson-Welsh (B.A., English with Honors, UNC, Phi Beta Kappa)
Let me explain.
I was raised by successful academics, by people who worship higher education. It was presumed that I would excel academically, and I did. The pressure put upon me began very early. It was tremendous and constant. All of the affection and approval I received was conditional upon my performance. Any decent child psychologist can tell you how toxic this is to a child's emotional development, and how epidemic this kind of pressure is in Western culture. We have record rates of child suicide, not only among college-age kids, but among kids in high-school, junior high, even grade school. We are pressure-cooking our children. We are breaking their backs with text books, and breaking their minds, hearts and spirits with relentless homework and testing.
I emerged from my own performance-oriented, conformance-oriented education with a framed piece of paper, a set of knowledge entirely unfit for every career I investigated, and considerable emotional damage. I had no courage, no confidence in my ability to succeed in the world, no confidence in myself. To me the world was not an exciting place of learning opportunity, adventure, and challenge. It was a mystifying, terrifying, foreign minefield. I had ADHD. I was depressed, anxious, and neurotic. Sound familiar to anyone?
The only useful skill I could transfer was my writing ability. Everything else I know about love, work, business, the real world, the streets, spirituality, health, my true self -- I have learned since I left college. And I have learned those things, not because someone required me to, but because I needed to learn them myself in order to survive or thrive.
When I got out of college, I associated learning, especially reading and study, with fear, shame, and inadequacy. I had difficulty with the simple physical act of reading. In the interests of my education, love of learning had been blasted out of me.
Many years after college, I began to rediscover some courage, some genuine confidence in myself and my ability to learn, and a true agenda for myself and my career, independent of external expectations. Only then did I really begin to "think independently."
Independent thinking is much more than a reflexive set of rhetorical and logical skills. Real "independent thinking," the genuine ability to "think for yourself," can only be predicated upon profound self-regard, courage, and self-confidence. It is a frame for the entire body-mind. If we merely help our children to become self-confident autodidacts, they will take care of the rest of their learning themselves, just as we did (if we admit it to ourselves).
Our education system provides, as far as I can tell, the opposite of true learning. We thrust our children like trick ponies through one flaming hoop after another. We sit them at desks with their hands folded for years, fitting flush, in preparation for sitting for years professionally in cubicles, fitting flush. We don't educate them. We train them to perform, to conform. As we tell them that we are "teaching them how to think," we instead teach them how to take orders, and how to validate themselves using external phenomena. Instead of teaching them how to collaborate to solve complex problems, we teach them to compete against the rest of the world.
We use a strict, formal, factory-style system to cram them full of largely useless information, forcing them to "learn" big chunks of it within arbitrary deadlines. We test them, test them, test them, and test them some more. We tell them that this knowledge is what they need to thrive, succeed, and enjoy their adult lives, when we never really ever believed that ourselves. We do this to them for between 12 and 16 years of their early lives.
We do not produce courageous, autodidactic entrepreneurs this way. We produce small machines that interlock into larger machines. We systematically break their spirits. It's profoundly dehumanizing. It's abhorrent and shameful.
I'll be damned if that is what my daughter will go through.
Speaking as a parent, here are most of the things I want an educational system to provide for my child, in rough priority order:
-- Reinforcement of her love of her self, her unconditional, positive self-regard
-- Reinforcement of the notions that knowledge is empowering, and that learning is a delightful adventure
-- Cultivation of her confidence in her ability to learn, her inherent autodidactic skill
-- Confidence that if she pursues her interests and gifts courageously, the world will reward her
-- A sense that her learning, her thriving, are largely her responsibility
-- Reinforcement that the things that she loves and that interest her are exactly the things she ought to pursue
-- Skills for collaborating and participating non-competitively
-- Knowledge about the entire span of jobs and careers and business opportunities in the world
-- A sense of the connectedness and sacredness of everyone and everything
Everything else I trust that my child will learn for herself, just as I did (long after college!). Notice the absence of any set curriculum, any testing, any externally-imposed body of knowledge. I don't believe any of that works worth a damn.
If a child is interested in poetry, expose him to a wealth of it. If a child is interested in Math, expose her to a wealth of it. That's all you need to do. Keep them healthy and safe, follow their lead, encourage their curiosity, and otherwise -- stay the hell out of their way!
Anyone interested in how well such an educational approach works in practice may be interested in the Sudbury Valley education model. Sudbury schools are popping up in progressive communities across the U.S. and Canada. They largely do not have the disciplinary problems, security problems, or psychological problems of traditional schools. Their graduates go on to excel in college and in careers. Often, multiple careers. Be prepared to leave your prejudices at the door:
http://www.sudval.org/
If my daughter ever attends college, I want it to be her idea, I want her to be burning with desire to go learn about something in particular that already interests her. I want her to pay for a substantial portion of her college education herself, to value it properly. And I want her to attend a college where she will be treated with respect as a peer. I want her to understand that she is paying her professors' salaries, and she is entitled to their respect.
I would like her to attend a school that values learning and knowledge over performance, prestige, and rote conformity. And graduate school? The healthiest graduate school experience is one where you can test out of the first couple of years of it when you get there, having already learned much of the material yourself.
But before she heads off to college, I will point out to my daughter that my own college degree mainly stole from me several year that I would have better spent travelling, playing guitar, surfing, skiing, hiking in the wilderness, meditating on a mountaintop. Anything but sitting still for hours indoors, having pointless material pounded into my head.
--Patrick Wilson-Welsh (B.A., English with Honors, UNC, Phi Beta Kappa)
QUOTE(lastguru)
Perhaps, just like there is an alternative operating system (OS), there should be an alternative educating system (ES). The one that does not force for many many years long to squeeze different-shaped people into one standard-shaped template, teaching them to obey rather than think [independently].
One of the worst tragedies in the current system is that absolute most teachers just can't teach! Perhaps, it is their education fault completed by the system. There is nothing more exciting that teaching...
It IS possible to teach children differently. You can teach them anything. Anything at all! Every child is equal starting his life in this world, what differs is inspiration got from family, from peers and from school. You can teach any subject, be it math, chemistry, history or poetry so that children will love it, so that they will catch every teacher's word, and work hard not because they are forced, but because they are interested (motivated)
One of the worst tragedies in the current system is that absolute most teachers just can't teach! Perhaps, it is their education fault completed by the system. There is nothing more exciting that teaching...
It IS possible to teach children differently. You can teach them anything. Anything at all! Every child is equal starting his life in this world, what differs is inspiration got from family, from peers and from school. You can teach any subject, be it math, chemistry, history or poetry so that children will love it, so that they will catch every teacher's word, and work hard not because they are forced, but because they are interested (motivated)
hrm. _reti_ interesantas domas by Patrick Welsh. no shaadas puses, vismaz tik skaidri / detalizeeti / pamatoti nekad nebiju apskatiijis izgliitiibas sisteemu. all cudos to him.
P.S. cik gadiijies dzirdeet/lasiit - domaaju, ka pressure maaciities japaanaa ir daudz lielaaka. taapat arii suicide rates beernu viduu iemeslu, kaa failed exams utml deelj.
P.S. cik gadiijies dzirdeet/lasiit - domaaju, ka pressure maaciities japaanaa ir daudz lielaaka. taapat arii suicide rates beernu viduu iemeslu, kaa failed exams utml deelj.
Neko jaunu Mr. Welsh nav pateicis. Sen zināmas lietas, kas raksturīgas mūsu izglītības sistēmai un kā izrādās arī "pūstošajiem kapitālistiem".
It kā lielai daļai varu piekrist, tikai nekur nemanīja paša Velša ieguldījumu pilnvērtīgā meitas izglītošanā. Mums ļoti patīk pārnest visu atbildību uz skolotājiem, skolu, un izglītība sistēmu kopumā, bet kur paliek vecāku pienākumi un atbildība pret savu bērnu? Vai tikai skolā bērnam ir jāiemāca "independent thinking"?
]Parāk šaurs un vienkāršots skatījums. Ja arī skolās tiktu realizētas šādas apmācības programmas, tad vismaz Latvijā bērniem pēc tam rastos grūtības, jo sabiedrība kopumā pašlaik nefunkcionē pēc šādiem principiem. Ne jau tikai bērni jāaudzina un jāizglīto, bet arī to vecāki.
It kā lielai daļai varu piekrist, tikai nekur nemanīja paša Velša ieguldījumu pilnvērtīgā meitas izglītošanā. Mums ļoti patīk pārnest visu atbildību uz skolotājiem, skolu, un izglītība sistēmu kopumā, bet kur paliek vecāku pienākumi un atbildība pret savu bērnu? Vai tikai skolā bērnam ir jāiemāca "independent thinking"?
]Parāk šaurs un vienkāršots skatījums. Ja arī skolās tiktu realizētas šādas apmācības programmas, tad vismaz Latvijā bērniem pēc tam rastos grūtības, jo sabiedrība kopumā pašlaik nefunkcionē pēc šādiem principiem. Ne jau tikai bērni jāaudzina un jāizglīto, bet arī to vecāki.
hmm, Patric Welsh tieshaam neko jaunu nav pateicis, bet jaasaka, ka vinjsh ir pateicis, to kas ir jaapasaka, un diezgan speeciigi. Man gan pasham kaa skolniekam vinja teikto izveerteet buutu tik subjektiivi un pat neiespaajami cik vien var. Lai vai kaa, sen taadu viedokli nebiju dzirdeejis.
Nezinu kā citiem, bet priekš manis Welsha šī vēstule ienesa daudz jaunu domu izglītības sistēmas uzlabošanas koncepcijas apdomāšanas gaitā, galvenokārt tāpēc, ka tur tiek apkopotas un prioretizētas tās lietas, kas izgītības sitēmai ir jāveic - tās mērķi.
Tas, kas tur nav, ir problēmas, kas neļauj šos mērķus sasniegt tik viegli kā to gribētos - cilvēciskais faktors. Kā piemērs - bērnam, kurš vēl nav izgājis cauri izglītības sistēmu ir nedefinēts un visticamāk nepareizs un nepamatots domāšanas veids un tāpēc viņš nevar patstāvīgi pieņemt lēmumus, ko mācīties un ko nē. Bērnam vēl nav nedz zināšanu, nedz pieredzes, lai novērtētu to, kāda informācija ir svarīga, kāda profesija viņam ir piemērota, kā labāk attīstīt viņa smadzenes. Tāpēc izglītības sitēmas pirmās pakāpes uzdevumi būtu:
1. Attīstīt bērna smadzenes un dod efektīvus domāšanas šablonus (indukcija, dedukcija, ...), iemācīt operēt ar abstraktām koncepcijām un bāzēt secinājumus uz faktuālas bāzes
2. Dot pietiekošu faktuālu bāzi par pasaules uzbūvi un attīstību (šeit parādās vesture)
3. Dot vispusīgu pārskatu par to, kādas profesijas pastāv mūsdienu sabiedrībā un dot ieskatu par to, kāda informācija ir vairak svarīga katras konkrētās profesijas darbonim.
Mūsdienu sabiedrībā šo lomu pilda pamatskolas.
Otrajā izglītības sistēmas fāzē mēs jau zinam, ka augošais bērns jau nojauš, ko viņš grib gūt no dzīves, apzinās sev svarīgas zināšanas un prasmes, sak sajust atbildības sajūtu par savām darbībām. Šajā brīdī izglītības istēmai vissvarīgāk ir iemācīt kooperatīvās preblēmu risināšanas iemaņas un turpināt piegādāt skolēnam zināšanas, koncentrējoties uz vienu no dažiem lielajiem novirzieniem (piemēram ekzaktās zinātnes un sociālās zinātnes). Šaja izglītības posmā nedrīkst pārāk tieši koncentrēties uz kādu nozari vai specialitāti, jo tas apdraudēs bērna iespēju nomainīt specialitati talākās dzīves gaitā - zūd fleksibilitate darba tirgū. Tāpēc vēl joprojām svarīgākais ir:
1. Pamatzinašanas - zinašanas, kuras ir nepieciešamas, lai varētu tālāk patstāvīgi mācīties attiecīgajā nozarē, ja parādās tāda nepieciešamība;
2. Kur un ka atrast zināšanas attiecīgajā nozarē;
3. Problemrsināšanas paņemieni, ko pielieto šaja nozarē.
Mūsdienu sabiedrībā tās ir vidusskolas (arodskolas manuprāt ir jāslēdz - pārak zems līmenis specializācijai).
Trešajā izglītības līmenī sakas specializācija daudzajas nozarēs (fiziķi-optiķi, fiziķi-atomiķi, ķīmiki, programmētāji, ... ) un turpinās attiecīgās nozares vispārīgo zināšanu apguve. Atkal ir svarīgi ne pārāk iegrimt detaļās - ir svarīgi saprast, ka šajā ķīmiskās reakcijas fāzē mums ir jāatšķeļ tas konkrētais skābeklis, nevis, ka "un tagad pilinām iekšā sērskābi". Šajā posmā sāk stimulēt kreatīvo domāšanu analizējot un saistot jau esošas zināšana, iespējams, pat pielietojot vienas jomas zināšanas citās. Šajā brīdī cilveki jau pietiekoši specializejas, ka kļūst ticama situācija, kad divi vienādi gudri cilveki pavisam dažādi zin par līdzīgām lietām. Kļūst savrīga prezentācijas un diskusijas māksla.
Mūsdienās, tas ir bakalaura un maģistra līmenis.
Pēc šī posma parasti notiek sadalīšanās - lielākā daļa sabiedrības dodas darbā, iemācās specifiskā darba iemaņas un sāk pielietot savas zināšanas praksē, bet mazākā cilvēku daļa turpina savu akadēmisko izglītību un pēta zinātni veidojot jaunas zinašanas, uz kurām jau mācīsies nākošās paaudzes (doktorantūra).
Kā jūs varat noprast, es nedomāju, ka mūsdienu Latvijas izglītības sistēma ir pavisam nepareiza. Tieši otrādi - mana pieredze liecina, ka strukturālā ziņā mums varētu būt viena no labakajām izglītības sistēmām pasaulē. Taču ir iespējami arī uzlabojumi, gan satura ziņā (un es domāju par ievērojamu satura palielināšanu), gan informācijas sakomponējuma ziņā (lai no tā ir vairāk jēgas un sapratnes, nevis iezubrīšanas), gan skolotāju un skolnieku motivācijas izveides un uzturēšanas ziņā. Kādas izmaiņas būtu jāveic? Es nezinu. Taču es noteikti zinu, ka tās būtu jāveic ļoti uzmanīgi, lai nekaitētu esošajai sistēmai.
P.S. un nedomājiet, ka vairāk brīvās izvēles skolās ir labi. cilveki ir slinki un bērni ir divtik slinki
Tas, kas tur nav, ir problēmas, kas neļauj šos mērķus sasniegt tik viegli kā to gribētos - cilvēciskais faktors. Kā piemērs - bērnam, kurš vēl nav izgājis cauri izglītības sistēmu ir nedefinēts un visticamāk nepareizs un nepamatots domāšanas veids un tāpēc viņš nevar patstāvīgi pieņemt lēmumus, ko mācīties un ko nē. Bērnam vēl nav nedz zināšanu, nedz pieredzes, lai novērtētu to, kāda informācija ir svarīga, kāda profesija viņam ir piemērota, kā labāk attīstīt viņa smadzenes. Tāpēc izglītības sitēmas pirmās pakāpes uzdevumi būtu:
1. Attīstīt bērna smadzenes un dod efektīvus domāšanas šablonus (indukcija, dedukcija, ...), iemācīt operēt ar abstraktām koncepcijām un bāzēt secinājumus uz faktuālas bāzes
2. Dot pietiekošu faktuālu bāzi par pasaules uzbūvi un attīstību (šeit parādās vesture)
3. Dot vispusīgu pārskatu par to, kādas profesijas pastāv mūsdienu sabiedrībā un dot ieskatu par to, kāda informācija ir vairak svarīga katras konkrētās profesijas darbonim.
Mūsdienu sabiedrībā šo lomu pilda pamatskolas.
Otrajā izglītības sistēmas fāzē mēs jau zinam, ka augošais bērns jau nojauš, ko viņš grib gūt no dzīves, apzinās sev svarīgas zināšanas un prasmes, sak sajust atbildības sajūtu par savām darbībām. Šajā brīdī izglītības istēmai vissvarīgāk ir iemācīt kooperatīvās preblēmu risināšanas iemaņas un turpināt piegādāt skolēnam zināšanas, koncentrējoties uz vienu no dažiem lielajiem novirzieniem (piemēram ekzaktās zinātnes un sociālās zinātnes). Šaja izglītības posmā nedrīkst pārāk tieši koncentrēties uz kādu nozari vai specialitāti, jo tas apdraudēs bērna iespēju nomainīt specialitati talākās dzīves gaitā - zūd fleksibilitate darba tirgū. Tāpēc vēl joprojām svarīgākais ir:
1. Pamatzinašanas - zinašanas, kuras ir nepieciešamas, lai varētu tālāk patstāvīgi mācīties attiecīgajā nozarē, ja parādās tāda nepieciešamība;
2. Kur un ka atrast zināšanas attiecīgajā nozarē;
3. Problemrsināšanas paņemieni, ko pielieto šaja nozarē.
Mūsdienu sabiedrībā tās ir vidusskolas (arodskolas manuprāt ir jāslēdz - pārak zems līmenis specializācijai).
Trešajā izglītības līmenī sakas specializācija daudzajas nozarēs (fiziķi-optiķi, fiziķi-atomiķi, ķīmiki, programmētāji, ... ) un turpinās attiecīgās nozares vispārīgo zināšanu apguve. Atkal ir svarīgi ne pārāk iegrimt detaļās - ir svarīgi saprast, ka šajā ķīmiskās reakcijas fāzē mums ir jāatšķeļ tas konkrētais skābeklis, nevis, ka "un tagad pilinām iekšā sērskābi". Šajā posmā sāk stimulēt kreatīvo domāšanu analizējot un saistot jau esošas zināšana, iespējams, pat pielietojot vienas jomas zināšanas citās. Šajā brīdī cilveki jau pietiekoši specializejas, ka kļūst ticama situācija, kad divi vienādi gudri cilveki pavisam dažādi zin par līdzīgām lietām. Kļūst savrīga prezentācijas un diskusijas māksla.
Mūsdienās, tas ir bakalaura un maģistra līmenis.
Pēc šī posma parasti notiek sadalīšanās - lielākā daļa sabiedrības dodas darbā, iemācās specifiskā darba iemaņas un sāk pielietot savas zināšanas praksē, bet mazākā cilvēku daļa turpina savu akadēmisko izglītību un pēta zinātni veidojot jaunas zinašanas, uz kurām jau mācīsies nākošās paaudzes (doktorantūra).
Kā jūs varat noprast, es nedomāju, ka mūsdienu Latvijas izglītības sistēma ir pavisam nepareiza. Tieši otrādi - mana pieredze liecina, ka strukturālā ziņā mums varētu būt viena no labakajām izglītības sistēmām pasaulē. Taču ir iespējami arī uzlabojumi, gan satura ziņā (un es domāju par ievērojamu satura palielināšanu), gan informācijas sakomponējuma ziņā (lai no tā ir vairāk jēgas un sapratnes, nevis iezubrīšanas), gan skolotāju un skolnieku motivācijas izveides un uzturēšanas ziņā. Kādas izmaiņas būtu jāveic? Es nezinu. Taču es noteikti zinu, ka tās būtu jāveic ļoti uzmanīgi, lai nekaitētu esošajai sistēmai.
P.S. un nedomājiet, ka vairāk brīvās izvēles skolās ir labi. cilveki ir slinki un bērni ir divtik slinki
Labs konstruktīvus ierosinājums saturošs teksts, it kā par jābūtību, taču nav nemaz tik nereāli, ja mēģina īstenot dzīvē.
No savas puses vēlos pievienot ierosinājumu, kas diezgan plašu atsaucību neizpelnījās, kad to ierosināja izglītības ministrs Vītols, taču manuprāt tā ir nepieciešamība. Proti, pagarināt mācību gadu vismaz par vienu mēnesi. Lai kā man pašam savulaik patika garās 3 mēnešu brīvdienas, no vielas kvalitatīvas apguves viedokļa tas ir neracionāli. Visupirms, jau esošajos mācību gada mēnešos (es runāju par pamatskolu un vidusskolu) stundu grafiks ir diezgan blīvs un pārlieku lielu slodzi radošs, ja ņem vērā, ka gandrīz katrs skolēns darbojas arī dāžādās ārpusskolas aktivitātēs. Bieži vien mājasdarbi tiek pildīti pavirši, starpbrīžos vai netiek pildīti vispār mēģinot steigā kaut ko norakstīt (mans variants). Klāt nāk nogurums, neizgulēšanās, līdz ar to skolēnam ir pagrūti uztvert visu to, kas viņam tiek mācīts Pagarinot mācību gadu varētu samazināt stundu skaitu dienā un atslogot kā skolēnus tā pasniedzējus, vienlaikus panākot to, ka gada laikā apgūtais pa brīvlaiku vienkārši nepazūd, jo trīs mēneši bez sistemātiska darba ir zemē nomests laiks (ja runājam par izglītību, nevis piepelnīšanos).
No savas puses vēlos pievienot ierosinājumu, kas diezgan plašu atsaucību neizpelnījās, kad to ierosināja izglītības ministrs Vītols, taču manuprāt tā ir nepieciešamība. Proti, pagarināt mācību gadu vismaz par vienu mēnesi. Lai kā man pašam savulaik patika garās 3 mēnešu brīvdienas, no vielas kvalitatīvas apguves viedokļa tas ir neracionāli. Visupirms, jau esošajos mācību gada mēnešos (es runāju par pamatskolu un vidusskolu) stundu grafiks ir diezgan blīvs un pārlieku lielu slodzi radošs, ja ņem vērā, ka gandrīz katrs skolēns darbojas arī dāžādās ārpusskolas aktivitātēs. Bieži vien mājasdarbi tiek pildīti pavirši, starpbrīžos vai netiek pildīti vispār mēģinot steigā kaut ko norakstīt (mans variants). Klāt nāk nogurums, neizgulēšanās, līdz ar to skolēnam ir pagrūti uztvert visu to, kas viņam tiek mācīts Pagarinot mācību gadu varētu samazināt stundu skaitu dienā un atslogot kā skolēnus tā pasniedzējus, vienlaikus panākot to, ka gada laikā apgūtais pa brīvlaiku vienkārši nepazūd, jo trīs mēneši bez sistemātiska darba ir zemē nomests laiks (ja runājam par izglītību, nevis piepelnīšanos).
hmm... vispaar jau tik liels briivlaiks spoilo beerneljus... darbaa vinjiem 3 meeneshus atpuusties neviens nedos...
QUOTE(Niks @ Oct 29 2005, 18:56)
Manuprāt, Latvijas vēsture ir jāmācās kopā ar pārējās pasaules vēsturi, jo tā vislabāk var saprast, kā notikumi vienā pasaules vietā spēj ietekmēt citu pasaules vietu.
Latvijas vēsturi ļoti maz ietekmē pasaules notikumi, tikai 20.gs, tādēļ mācīties tās atsevisķi, manuprāt, ir pareizākā izvēle. Apspriedos ar biedriem vēsturniekiem *cough* istabasbiedrenēm *cough*, un visi par atdalīšanu. Latviajs vēsture nudien ir īpašāka. Garliacīgāka, hah hah. Drusciņ. 20.gs vēsturi gna var mācīties kopā.
Un par brīvlaikiem.. Franči arī mūs apskauž par tiem 3 mēnešiem, taču viņiem absolūti nav mājasdarbu un slodze ir uz pusi mazāka.
Skat, mūsu paši japāņi knapi 2 nedēļas brīvas dabū..
nujaa, un parasti visi saka ka japaanju izgliitiibas sisteema ir labaakaa pasaulee... ar divaam nedeeljaam briivlaika... tas par kaut ko liecina
QUOTE(lastguru @ Oct 29 2005, 22:25)
nujaa, un parasti visi saka ka japaanju izgliitiibas sisteema ir labaakaa pasaulee... ar divaam nedeeljaam briivlaika... tas par kaut ko liecina
hhuh? tas ir fakts? interesanti ..
vieniigais bish diivaini, ka neradaas animi skatoties iespaids, ka vasaras briivdienas tik iisas ..
QUOTE(Church @ Oct 29 2005, 23:42)
QUOTE(lastguru @ Oct 29 2005, 22:25)
nujaa, un parasti visi saka ka japaanju izgliitiibas sisteema ir labaakaa pasaulee... ar divaam nedeeljaam briivlaika... tas par kaut ko liecina
hhuh? tas ir fakts? interesanti ..
vieniigais bish diivaini, ka neradaas animi skatoties iespaids, ka vasaras briivdienas tik iisas ..
hmm... aatri uzserchojot izskataas ka Chibi muus dezinformee... japaanaa vasaras briivlaiks ir apmeeram pusotrs meenesis
Tiešām atvainojos, ja dezinformēju, iespējams, tas ir atkarīgs no skolas. Es lasīju par 2 nedēļām [garākais].
QUOTE(Shumins @ Oct 29 2005, 23:05)
Bet man liekas, ka tas jau kaut kur Eiropaa tiek praktizeets...Briivdienas tikai 2 mēneneši...Atceros, ka kur lasiiju...Man liekas, ka taa bija taa pati Vacija...
"jaja ich will ja nix sagen, aber wusstet ihr dass in rus. die sommerferien 3 monate lang sind? jaja das is schon ne feine sache so 3 monate zu relaxen "
"jaja ich will ja nix sagen, aber wusstet ihr dass in rus. die sommerferien 3 monate lang sind? jaja das is schon ne feine sache so 3 monate zu relaxen "
Ja pareizi atceros, Vācijā vasaras brīvlaiks ir tikai viens mēnesis, toties pēdējā skolas dienā notiek uber festi. Visi dzer alkoholu kopā ar velns zin ko (pats gandrīz uzrāvos uz ruma un kolas, kuru man pasniedza vienkārši kā kolu), pīpē zālīti, etc, turklāt skolas administrācija pati jau ir sākusi svinēt, bet skolniekus neviens nepieskata.
QUOTE(Shumins @ Oct 30 2005, 00:41)
A varbuut vinjiem tas sadaliits par Bundeslandiem 
Es biju NRW (Nordrhein-Westfalen).
Japana varbut ir tikai 1.5 menesi brivlaiks bet pa vidu vieniem ir daudz svetki un stundu grafiks nav blivs videji 4 stundas. Man skiet to jus esat pamanijusi skatoties animi un lasot mangu. Kur vel gada laika skola organize ekskursiju uz nedelu.(Parasti manga/anime vini brauc uz to salu ka sauca pareizi aizmirsu jau, Onikawa vai kas tads slinkums skatities ka pareizi to sauca..)
QUOTE(Shumins @ Oct 30 2005, 01:06)
Okinawa...Tur taisiija zobenu, lai Kill Bill...
Tur radās arī Karate do.
P.S. Okinava, jo latviešu alfabētā nav burta w.
Pa, pa, kā tur bij'... Tie kas zin - dara, tie kas nezin - māca.
Vismaz iekš LV tas ir patiesi, jo zinātājs par tādu algu nemācītu.
Vismaz iekš LV tas ir patiesi, jo zinātājs par tādu algu nemācītu.
QUOTE(bypass @ Oct 30 2005, 01:23)
Vismaz iekš LV tas ir patiesi, jo zinātājs par tādu algu nemācītu.
Māca, turklāt ļoti labi (vismaz manā skolā).
vai ir jeega paarspiileeti piesieties pareizrakstiibai? iznjemot variantus, kad kljuudas ir paaraak biezhi / paarspiileetas protams ;>
pats arii biezhi lietoju anglju/japaanju/krievu vaardus gan ikdienas sarunaa, gan postojot sheit, gan citos komunikaaciju veidos. rakstiit 100% korekti man buutu slinkums / nepiecieshamiiba sekot liidz pareizrakstiibai, sekot lai neielauzhas sveshvaardi / ar darba specifiku spectermini .. tas viss vairaak / mazaak bojaatu garastaavokli. afterall, this forum was meant to be fun, aight? ;> Kaa nekaa - visi, kas veeleejaas, saprata, kas domaats zem Okinawa. un kljuudas nebija katraa vaardaa. Pietiekoshi eerti lasaams. Chill out. Chingachguks i teicis. Hau. ;>
pats arii biezhi lietoju anglju/japaanju/krievu vaardus gan ikdienas sarunaa, gan postojot sheit, gan citos komunikaaciju veidos. rakstiit 100% korekti man buutu slinkums / nepiecieshamiiba sekot liidz pareizrakstiibai, sekot lai neielauzhas sveshvaardi / ar darba specifiku spectermini .. tas viss vairaak / mazaak bojaatu garastaavokli. afterall, this forum was meant to be fun, aight? ;> Kaa nekaa - visi, kas veeleejaas, saprata, kas domaats zem Okinawa. un kljuudas nebija katraa vaardaa. Pietiekoshi eerti lasaams. Chill out. Chingachguks i teicis. Hau. ;>
QUOTE(Niks @ Oct 30 2005, 01:08)
QUOTE(Shumins @ Oct 30 2005, 01:06)
Okinawa...Tur taisiija zobenu, lai Kill Bill...
Tur radās arī Karate do.
P.S. Okinava, jo latviešu alfabētā nav burta w.
vai tad tagad nav tā dīvainā mode raxtīt visu ar "w"? Varbūt Shuminam arī tas vīruss piemeties...
Es nezinu vai to ir jau te rakstījuši...
Kā man bija teikuši profesori, Latvijas izglītības sistēmu sabojāja tad, kad izveidoja priekšmetu izvēli skolās, ko mācīties ko nē. Tā kā daudzi atteicās/neizvēlējās matemātiku, fiziku, ķīmiju (jo tie nebija obligāti), tagad ir ekonomikas pagrimums. Valstij nav ar ko maksāt algu. Lai attīstītos ekonomika vajadzīgi estētisko (vai kaut kāds tur vārds bija...) zinātņu inženieriem, kas virza uz priekšu visu attīstību (Tie daži kas ir brauc uz ārzemēm strādāt). Tagad ieej jebkurā veikalā, kur pārdod kādu aparatūru. Kas tur ir? NEKĀ tur nav, izņemot brahlo un citus atkritumus no Ķīnas.
Tagad daudzi gribēja iestāties mācīties DITf fakultātē un mācīties par datoriem, bet tas nebija iespējams, jo viduskolā nebija mācījušies matemātiku un nelika eksāmenu, ko vajag lai iestātos augstskolā.
Vispār daudzi iet uz žurnālistiem u.c. tml. virzieniem mācīties, kur rodas milzīgs konkurss (1/90 vietām). Tagad ko, visi būs žurnālisti un ņems intervijas viens no otra? Latvijai no tā nebūs nekāda peļņa. Vēl mazliet un nepaliks neviena policista, kas uzturētu kārtību, jo nav ar ko maksāt algu. Latvija virzās uz nāves pusi.
Bet kas man personīgi visvairāk nepatīk ir tas, ka ja jau ir priekšmetu izvēle skolās, tad kāpēc nevar neizvēlēties Literatūru un Vēstusi. Citi var nemācīties fiziku, ķīmiju. Bet, ja es izvēlējos šos priekšmetus, man tāpat bija jācieš literatūra un vēsture, jo tie ir obligāti priekšmeti jebkurā gadījumā. Vai ir/bija kaut kādas skolas, kur varēja literatūru/vēsturi nemācīties?
Kā man bija teikuši profesori, Latvijas izglītības sistēmu sabojāja tad, kad izveidoja priekšmetu izvēli skolās, ko mācīties ko nē. Tā kā daudzi atteicās/neizvēlējās matemātiku, fiziku, ķīmiju (jo tie nebija obligāti), tagad ir ekonomikas pagrimums. Valstij nav ar ko maksāt algu. Lai attīstītos ekonomika vajadzīgi estētisko (vai kaut kāds tur vārds bija...) zinātņu inženieriem, kas virza uz priekšu visu attīstību (Tie daži kas ir brauc uz ārzemēm strādāt). Tagad ieej jebkurā veikalā, kur pārdod kādu aparatūru. Kas tur ir? NEKĀ tur nav, izņemot brahlo un citus atkritumus no Ķīnas.
Tagad daudzi gribēja iestāties mācīties DITf fakultātē un mācīties par datoriem, bet tas nebija iespējams, jo viduskolā nebija mācījušies matemātiku un nelika eksāmenu, ko vajag lai iestātos augstskolā.
Vispār daudzi iet uz žurnālistiem u.c. tml. virzieniem mācīties, kur rodas milzīgs konkurss (1/90 vietām). Tagad ko, visi būs žurnālisti un ņems intervijas viens no otra? Latvijai no tā nebūs nekāda peļņa. Vēl mazliet un nepaliks neviena policista, kas uzturētu kārtību, jo nav ar ko maksāt algu. Latvija virzās uz nāves pusi.
Bet kas man personīgi visvairāk nepatīk ir tas, ka ja jau ir priekšmetu izvēle skolās, tad kāpēc nevar neizvēlēties Literatūru un Vēstusi. Citi var nemācīties fiziku, ķīmiju. Bet, ja es izvēlējos šos priekšmetus, man tāpat bija jācieš literatūra un vēsture, jo tie ir obligāti priekšmeti jebkurā gadījumā. Vai ir/bija kaut kādas skolas, kur varēja literatūru/vēsturi nemācīties?
Nezināju, ka no matemātikas var atteikties.. Vismaz tad, kad es mācījos, visi priekšmeti bija obilgāti, tikai atkarībā no specializācijas [profila], to bija viarāk vai mazāk. Eksāmenu matemātikā varēju likt tāpat kā eksakto zinātņu profils, kaut arī viņiem tās matemātikas 4x vairāk bija! *cough cough* Vēstrues profils matemātikā dabūja labākus līmeņus kā paši matemātiķi.. XP
Cik es zinu, tad notiekts eksakto zinātņu kurss tāpat ir izejams.. Problēma ir tāda - cilvēki neizvēlas notiektus eksāmenus, kas ir viņu pašu stulbuma dēļ - ja zini, ka gribi būt datoriķis, tad come on, uzzini, kādus eksāmenus tev stājoties vajadzēs! Liec kaut vai visus pieejamos eksāmenus, neviens to neliedz!
Cik es zinu, tad notiekts eksakto zinātņu kurss tāpat ir izejams.. Problēma ir tāda - cilvēki neizvēlas notiektus eksāmenus, kas ir viņu pašu stulbuma dēļ - ja zini, ka gribi būt datoriķis, tad come on, uzzini, kādus eksāmenus tev stājoties vajadzēs! Liec kaut vai visus pieejamos eksāmenus, neviens to neliedz!
es lai vareetu maaciities kjiimiju biologjiju un fiziku kaa taadu dabuuju nomainiit skolu, jo ieprieksheejajaa tie skaitijaas kaa fakultatiivi, kuri bija jaapguust vakaros peec nebeidzamaam graamatvediibas politikas veestures un ekonomikas stundaam...
tas gan ir stulbi! 
Es biju pārliecināta, ka tādas mulķībs nepastāv..
Bet ziniet, piemēram Vācijā savas nāktones izvēle ir jāizdara jau pamatskolas vidū, ap 6o klasi. T.i. jau 14 gadu vecumā jānolemj, vai tālāk mācīsies arodskolā, augstskolā, koledžā vēl velnsviņzinkur. Manuprāt, tas ir briesmīgāk nekā pie mums. no ko 14 gados var zināt! Es savos 20 nezinu, ko es gribu!
Es biju pārliecināta, ka tādas mulķībs nepastāv..Bet ziniet, piemēram Vācijā savas nāktones izvēle ir jāizdara jau pamatskolas vidū, ap 6o klasi. T.i. jau 14 gadu vecumā jānolemj, vai tālāk mācīsies arodskolā, augstskolā, koledžā vēl velnsviņzinkur. Manuprāt, tas ir briesmīgāk nekā pie mums. no ko 14 gados var zināt! Es savos 20 nezinu, ko es gribu!
kas tiem vaacieshiem praataa? es veel tagad domaaju ko dariit..
daudzi veel 12 klasee to nav izdomaajushi. a tur ja beerns sagribees kjuut kautvai par policistu vai ko tad peec tam vairs atkaapties nevarees.... brrr...
daudzi veel 12 klasee to nav izdomaajushi. a tur ja beerns sagribees kjuut kautvai par policistu vai ko tad peec tam vairs atkaapties nevarees.... brrr...
Ok, ja tā nav tasinība, tad vainojiet manu vācu valodas skolotāju, kas man rādīja vācu izglītības sistēmu. Viņiem tur viss notiek pa stage'iem un patiešām ir tā - ja sāki mācīties kaut kādu arodu, tu nevari pārmesties un kļūt par skolotāju.
Teorētiski mums sanāk, ka viss diezgan staraini, mēs jebkuru gadu varam izstāties un sākt mācīties de jebko, ka tik ir ekāmeni [kurus var sarunāt nokārtot jebkurā skolā].
Teorētiski mums sanāk, ka viss diezgan staraini, mēs jebkuru gadu varam izstāties un sākt mācīties de jebko, ka tik ir ekāmeni [kurus var sarunāt nokārtot jebkurā skolā].
QUOTE(+Chibi+ @ Oct 30 2005, 16:57)
Ok, ja tā nav tasinība, tad vainojiet manu vācu valodas skolotāju, kas man rādīja vācu izglītības sistēmu.
Man vācenē stāstīja to pašu, turklāt tas pats bija mācību grāmatās, kuras bija sastādītas Vācijā, tāpēc tai jābūt patiesībai.
QUOTE(Niks @ Oct 30 2005, 19:13)
QUOTE(+Chibi+ @ Oct 30 2005, 16:57)
Ok, ja tā nav tasinība, tad vainojiet manu vācu valodas skolotāju, kas man rādīja vācu izglītības sistēmu.
Man vācenē stāstīja to pašu, turklāt tas pats bija mācību grāmatās, kuras bija sastādītas Vācijā, tāpēc tai jābūt patiesībai.
Ka tik mēs neesam mācījušies no vienas un tās pašas grāmatas.. < /off topic>
Ziniet, kas mums ir dīvaini? Mums ir maz home schooling. ASV tas ir nenromāli populāri, bet pie mums home schooling uzreiz automātiski nozīmē, ka tu esi kaut kāds idiņš..Mans brālis bija uz daļējāš mājas apmācības, un pret viņu izturējās, kā pret disabled.. Oh come on, viņš vienkārši ir hyoeractive.. Bet klases attiexme bija brismīga.
mums viens chaliitis pirms paaris gadiem arii panjeema maajas apmaaciibu, bet vinjsh tochna bija idinjsh-uz otro gadu palika(jau kaarteejo reizi)
es tagad dejoshu uz iepieksh iepostotas veestules atkaartoshanaas robezhas, bet nu centiishos tomeer izklaastiit to, ko domaaju es pats shajaa sakaraa... galu galaa tachu manis deelj sho topiku izveidoja...
galvenaa probleema ko varu identificeet ir tas ka muusu pasniedzeeji nemaak maaciit. vinji var buut cik vien grib zinoshi, un cik vien daudz uzskatiit ka vinji maak maaciit, tomeer gandriiz visi pedagogi (ar ljoti retiem iznjeemumiem) maaciit nespeej vispaar, vai svaarstaas ap viduveejiibas atziimi. No shiis galvenaas probleemas izriet taada arhisvariiga lieta, ka pasniedzeeji, esot slikti pedagogi, arii attieciigi nemaak sastaadiit skolas apmaaciibas programmu. Es piemeeram maaciitu algjebru, ja ne augstaakaas matemaatikas elementus jau no pirmaas klases...
Beerni, naakot shajaa pasaulee, visi, pilniigi visi, iznjemot patalogjiskus gadiijumus, ir vienaadi. tas par ko vinji top ir atkariigs tikai no dziivee guutaas pieredzes un no taa kas notiek apkaart. Beerniem nav neinteresantu lietu vai prikshmetu - ir interesants pilniigi viss. Peec buutiibas beernos ir tukshums, un vinji alkst sho tukshumu piepildiit. Un jo aatraak, jo labaak. Tikliidz cilveecinjsh maak runaat, ar vinju jaastraadaa, lai pilnveidotu sho maakslu, lai iedotu papildus valodas, lai plashinaatu redzesloku... Un jaastraadaa nevis (ne tikai) gjimenei, bet profesionaaliem pedagogiem. Man gandriiz nav atminju par beernudaarzu, bet no turienes beerniem jaanaak taadiem, kas maak skaitiit, runaat, rakstiit, lasiit kaadaas divaas vai trijaas valodaas. beernu darzaa jau arii buutu jaaattiista logjiskaa domaashana, speeja analizeet, zinaatkaare, komandas gars, miilestiiba pret dabu, darbu un draugiem... apgaismojiet mani kaads par to, ko beerni pashlaik dara beernu daarzos.
Skolaa maacoties beerni tiek standartizeeti, pieskanjoti vienam uzdotam paraugam, tiek liegta individualitaate. Skolaa parasti valda piespiedu darba atmosfeera - beerni nepriecaajas ejot skolaa, un tas noziimee tikai vienu - skola nemaak ieintereseet. Kaada jeega no iestaades kuru ieniist, kaada jeega no graamataam kuras nelasa, kaada jeega no maajasdarbiem kurus nepilda? Maajasdarbus es vispaar uzskatu par nevajadziigu pasaakumu - cilveeks dziivee iemaacas pats to kas vinjam ir vajadziigs visvairaak, un iemaacas atrast to ko vinjam zinaat pasham no galvas nevajag. kaapeec tad skola liek beerniem zubriit to ko vinji reaali nepielietos savaa dziivee? jaaiemaaca mekleet informaaciju. cilveeki ar laiku pashi iemaaciisies svariigakas lietas... taa notiek ar valodu: no saakuma mekleejam vaardniicinjaa, peec tam briivi lietojam... vieniigais ko tieshaam vajag apguut ir lasiit, rakstiit un skaitiit. Bet visu paareejo cilveeks iemaaciisies pats ja vinjaa attiistiit domaashanu, atminju, speeju analizeet...
Kad es biju pavisam mazinjsh, man uzdaavinaaja vienu graamatu, kuru es mometaali izlasiiju... nee, taa nebija dailjliteratuura, bet gan fizikas graamata (tad man skola fizikas veel nebija)... cita runa kaa taa bija uzrakstiita. Graamata izklaasta ljoti nopietnas teemas - gravitaaciju, Njuutona likumus, veel dazhas lietas, par kuraam man tad veel skolaa neizstaastiija... Kas tad tajaa bija atshkjiriigs no citaam graamataam? ja taa buutu maaciibu graamata, es shaubos ka es to aatri (vai vispaar) izlaiitu, dievinaatu un atcereetos liiz shim briidim. bet tur bija apgriezts kaajam gaisaa viss apmaaciibas process. tas ir bijis komikss (!!!) par to kaa 2 cilveeki, suns un papagailis pashi atklaaj fizikas likumus no jauna. Taa buutu jaamaaca!!! nevis sausi skandinot kaut ko pie taafeles, bet gan piedaavaajot klasei to visu atklaat pashiem... nu varbuut klase ir paaraak liela... var sadaliit grupaas un piedaavaat sacensiibas - kas aatraak sapratiis. ja netiek ierobezhots darba rezhiims, beerni straadaas pie taa dienu un nakti, luugs vecaakiem un draugiem pastaastiit, tad komunicees shiis idejas savaa starpaa, izgliitos viens otru. Es nezinu vai tas ir deelj shiis graamatas vai nee, bet es biju labaakais fizikjis skolaa, neskatoties uz to ka es nepildiiju maajasdarbus, nelasiiju fizikas maaciibu graamatas, dazhreiz izlaidu skolas stundas un nezinaaju formulas - es biju labaakais kontroldarbos, ja tur piedaavaaja uzdevumus uz 10 balleem: es labpraat padomaatu un turpat un uz vietas izdomaatu kaa shaads uzdevums jaarisina, nevis zubriitu formulas.
Aprakstiito metodi viegli piemeerot ekzaktajaam zinaatneem: matemaatika, fizika, informaatika... nezinu par kjiimiju... ar literatuuru ir taa: to var meegjinaat pasniegt caur filmaam... gruuti pateikt, varbuut forumam buus kaut kaaas domas shajaa sakaraa?
galvenaa probleema ko varu identificeet ir tas ka muusu pasniedzeeji nemaak maaciit. vinji var buut cik vien grib zinoshi, un cik vien daudz uzskatiit ka vinji maak maaciit, tomeer gandriiz visi pedagogi (ar ljoti retiem iznjeemumiem) maaciit nespeej vispaar, vai svaarstaas ap viduveejiibas atziimi. No shiis galvenaas probleemas izriet taada arhisvariiga lieta, ka pasniedzeeji, esot slikti pedagogi, arii attieciigi nemaak sastaadiit skolas apmaaciibas programmu. Es piemeeram maaciitu algjebru, ja ne augstaakaas matemaatikas elementus jau no pirmaas klases...
Beerni, naakot shajaa pasaulee, visi, pilniigi visi, iznjemot patalogjiskus gadiijumus, ir vienaadi. tas par ko vinji top ir atkariigs tikai no dziivee guutaas pieredzes un no taa kas notiek apkaart. Beerniem nav neinteresantu lietu vai prikshmetu - ir interesants pilniigi viss. Peec buutiibas beernos ir tukshums, un vinji alkst sho tukshumu piepildiit. Un jo aatraak, jo labaak. Tikliidz cilveecinjsh maak runaat, ar vinju jaastraadaa, lai pilnveidotu sho maakslu, lai iedotu papildus valodas, lai plashinaatu redzesloku... Un jaastraadaa nevis (ne tikai) gjimenei, bet profesionaaliem pedagogiem. Man gandriiz nav atminju par beernudaarzu, bet no turienes beerniem jaanaak taadiem, kas maak skaitiit, runaat, rakstiit, lasiit kaadaas divaas vai trijaas valodaas. beernu darzaa jau arii buutu jaaattiista logjiskaa domaashana, speeja analizeet, zinaatkaare, komandas gars, miilestiiba pret dabu, darbu un draugiem... apgaismojiet mani kaads par to, ko beerni pashlaik dara beernu daarzos.
Skolaa maacoties beerni tiek standartizeeti, pieskanjoti vienam uzdotam paraugam, tiek liegta individualitaate. Skolaa parasti valda piespiedu darba atmosfeera - beerni nepriecaajas ejot skolaa, un tas noziimee tikai vienu - skola nemaak ieintereseet. Kaada jeega no iestaades kuru ieniist, kaada jeega no graamataam kuras nelasa, kaada jeega no maajasdarbiem kurus nepilda? Maajasdarbus es vispaar uzskatu par nevajadziigu pasaakumu - cilveeks dziivee iemaacas pats to kas vinjam ir vajadziigs visvairaak, un iemaacas atrast to ko vinjam zinaat pasham no galvas nevajag. kaapeec tad skola liek beerniem zubriit to ko vinji reaali nepielietos savaa dziivee? jaaiemaaca mekleet informaaciju. cilveeki ar laiku pashi iemaaciisies svariigakas lietas... taa notiek ar valodu: no saakuma mekleejam vaardniicinjaa, peec tam briivi lietojam... vieniigais ko tieshaam vajag apguut ir lasiit, rakstiit un skaitiit. Bet visu paareejo cilveeks iemaaciisies pats ja vinjaa attiistiit domaashanu, atminju, speeju analizeet...
Kad es biju pavisam mazinjsh, man uzdaavinaaja vienu graamatu, kuru es mometaali izlasiiju... nee, taa nebija dailjliteratuura, bet gan fizikas graamata (tad man skola fizikas veel nebija)... cita runa kaa taa bija uzrakstiita. Graamata izklaasta ljoti nopietnas teemas - gravitaaciju, Njuutona likumus, veel dazhas lietas, par kuraam man tad veel skolaa neizstaastiija... Kas tad tajaa bija atshkjiriigs no citaam graamataam? ja taa buutu maaciibu graamata, es shaubos ka es to aatri (vai vispaar) izlaiitu, dievinaatu un atcereetos liiz shim briidim. bet tur bija apgriezts kaajam gaisaa viss apmaaciibas process. tas ir bijis komikss (!!!) par to kaa 2 cilveeki, suns un papagailis pashi atklaaj fizikas likumus no jauna. Taa buutu jaamaaca!!! nevis sausi skandinot kaut ko pie taafeles, bet gan piedaavaajot klasei to visu atklaat pashiem... nu varbuut klase ir paaraak liela... var sadaliit grupaas un piedaavaat sacensiibas - kas aatraak sapratiis. ja netiek ierobezhots darba rezhiims, beerni straadaas pie taa dienu un nakti, luugs vecaakiem un draugiem pastaastiit, tad komunicees shiis idejas savaa starpaa, izgliitos viens otru. Es nezinu vai tas ir deelj shiis graamatas vai nee, bet es biju labaakais fizikjis skolaa, neskatoties uz to ka es nepildiiju maajasdarbus, nelasiiju fizikas maaciibu graamatas, dazhreiz izlaidu skolas stundas un nezinaaju formulas - es biju labaakais kontroldarbos, ja tur piedaavaaja uzdevumus uz 10 balleem: es labpraat padomaatu un turpat un uz vietas izdomaatu kaa shaads uzdevums jaarisina, nevis zubriitu formulas.
Aprakstiito metodi viegli piemeerot ekzaktajaam zinaatneem: matemaatika, fizika, informaatika... nezinu par kjiimiju... ar literatuuru ir taa: to var meegjinaat pasniegt caur filmaam... gruuti pateikt, varbuut forumam buus kaut kaaas domas shajaa sakaraa?
1. Ienākot pasaulē, bērnu domāšana ļoti atšķiras (katrs cilvēks domā savādāk, turklāt daži unikālākā veidā nekā citi, piemēram, tie, kuriem ir diskleksija, lietas skata kopumā, bet "normālie" cilvēki - pa daļām).
2. Bērnu smadzenes, kad viņi iet vēl bērnudārzā, vēl nav pietiekoši attīstījušās, tāpēc to, ko tu tur safantazēji, viņi nespētu (vismaz vairums, ne).
3. Sacensības, kurš ātrāk sapratīs, ir galīgi garām, jo pārējie to, kurš saprot, sāks ienīst.
2. Bērnu smadzenes, kad viņi iet vēl bērnudārzā, vēl nav pietiekoši attīstījušās, tāpēc to, ko tu tur safantazēji, viņi nespētu (vismaz vairums, ne).
3. Sacensības, kurš ātrāk sapratīs, ir galīgi garām, jo pārējie to, kurš saprot, sāks ienīst.
This is a "lo-fi" version of our main content. To view the full version with more information, formatting and images, please click here.