Es biju viena plašajā dzīvoklī.Pilnīga tumsa. Pēksņi atskan klikšķis.Soļi tuvojās brāļa istabai.Mani pārņem bailes.Jo tuvāk tuvojas soļi,jo straujāk sitas mana sirds.Kakls sažņaudzas.Man paliek nelabi.Tad atskan balsis.Es nesaprotu ko viņi saka.Pēkšņi skalš kliedziens atskan no brāļa izstabas.Es vairs nevaru izturēt.Ziņkārībamani beidz nost.Es iezskrienu izstabā.Un tad es atmostos.

Shito murgu tomeer ieliki? Njaa.. es domaaju ka tev bija baigi ilgi jaaraksta ! Uzraksti kaut ko garaaku !

Piekriitu Tomoko! Vajag kko garaaku. Liec lietaa savu fantaaziju!!!

(1 Nodaļa) Es jau strādāju piecus mēnešus pie šis lietas,bet vel nevaru notvert vainīgo.Tas viss sakas tik divaini!katrku menēsi pazūd viena sieviete.Bagātnieces no Francijas.Es nevaru izprast kādēļ vis ir iekārtots šādā kārtībā.Atkal es sēžu pie sava galda manā kabibineta.Tad pēkšņi es izdzirdu balsi -kamui! Es salecos.-Atkal jau tu neklauvē Sanasuke -Piedod.Viena no pazudušajām ir nonakusi slimnīca. Neviens nezin kā .-Ko uzreiz neteici?Braucam! Tā mēs aizbraucām uz slimnīcu kurā atradās sieviete.Varbūt ka viņa varēs kautko pastāstīt!Ievainoto sievieti sauca Mesodija.Viņa teica ka esot redzējusi tikai kādu vīrieti Melnā kimono. Viņam bija dobja ,bet tomēr klusa balss.Tad essot ielauzies kāds cilveks.Viņa neredzēja kas viņš ir.Un pēdējais ko viņa atcerējās bija tas,ka vīrietis kurš ielauzies viņu izglāba.Neko vairak viņa neatceras.Neko daudz neieguvu.Mājās es sadzeros aspirīnu.Galvassāes nepārgāja.Guļ gultā un domāju.mans vienīgais merķis iratrisināt šo lietu un piespriest tam noziedzniekamnāves sodu.Bet es neko nesaprotu.... (turpināsies)

Detektīvs? Interesanti... Varbūt pamēģini nākamreiz ielikt nedaudz garāku gabaliņu, jo savādāk grūti spriest par pašu stāstu ^^ Izskatās gan, ka tu esi diezgan steigusies ar pārrakstīšanu ^^ ~

nu, shumin... tas gan buutu juki....
o.k. lasu šo 1.x, bet liekas, ka būs labais!!! tiešām, nākamreiz ieliec garāku... un detektīvs - šķiet, ka neesmu tādu vēl lasījusi!!

Ir labs! Tikai raksti taalak! Un labi ka izlaboji vaardus .. Gribu turpnijaajumu! Tauta pieprasa! Sakurai straadaat! (Yay! Beidzot man otaku.lv ir bez "Error on the page"!!)

(2.nodaļa) Es visu laiku domāju.Nekas nesanāk.Domāju,līdz beidzot atmetu ar roku.Paņemugrāmatu un sāku lasīt. Kā parasti es lasu Doktora Ardnhola grāmatu „ Kā noķert vainīgo?” Mani vienmēr nomierina šādas grāmatas. Bet ko lai dara?Kabinetā pēkšņi ieskrien Sanasuke – Džekiņ! Tiko noskaidroju,ka viena francūziete nonākusi slimnīcā! - Kādēļ tev vienmēr jātraucē mans miers? !Nu stāsti, kur ta sieviete ir? – Viņa ir vietējā slimnīcā.Vai tad es jau neteicu Kamui?! - Jā, bet es neklausījos! Es pasmaidiju ar ļaunu smaidu. Tā mēs aizbraucām uz slimnīcu . Atkal sieviete neko nezināja.Teica tikai to,ka tulīt sāks pazust arī vīrieši. Nabadzīte,sablefojusies.Bet tik un tā jātur acis vaļā.Var būt ka kaut kas notiek! Atgriezos savā kabinetā.Apsēdos un turpināju lasīt. Un tā vairākas dienas.Līdz pēkšņi atkal iebrāzās Sanasuke brēcot – Viņa neblefoja! Tā bija tiesa! Ir atrasts kāds franču uzņēmējs!Viņš knapi ir palicis dzīvs! – Nebrēc nelga! Braucam uz slimnīcu! Atkal tas pats.Teica to pašu ko sieviete. Dīvainā kārta, es par to neuztraucos. Es biju pavisam mierīgs. Atšķirībā no Sanasukes. Viņs tik ļoti stresoja, ka pat nagus grauza!Es jau atkal lasīju, kad pēkšņi telefons iezvanījās. Es pacēlu un atsaucos -halo? Runātājs atbildēja – Tev ir viens mēnesis laik uzinā kas ir vainīgais, vai arī pazudī vēl daudzi citi! - kas runā?! – Tev ir vies mēnesis... Un tā turpinājās visu laiku. Man bija aizdomas,karuna bija atskaņota. Bet kurš gribēja mani iebiedēt? Tā balss skaneja tik pazīstama, bet es nevaru atcerēties! Nolēmu aizbraukt uz kīno, lai nomierinātos. Aizgāju kopā ar Sanasuki. – Laba doma Kamui! Bet uz kādu filmu iesim? - Paskatīsimies. – es atteicu. Atradām vienu normālu filmu. Protams bijām redzējuši, bet tas jau nekas.Mierīgi skatījāmiess līdz atskanēja šie vārdi – Tev ir viens mēnesis lai uzinātu kas ir vainīgais, vai arī pazudīs vē daudzi citi! Tad es atjēdzos. Vārdi bija ierakstīti no filmas! Tā ari nosēdēju vissu filmu par to domādams. Nodomāju – Atgriezīšos mājās un padomāšu, varbūt kaut ko sapratīšu.Parakņājos pa internetu.Neko neatradu. Varbūt rītā... No rīta es jutos itkā es būtu pārcieris avāriju. Es uztaisīju kafiju, bet pat to neizdzēru. Es biju pārāk aizņemts domājot par to, kas gribēja mani iebiedēt. Tā es domāju, un domāju. Neko neizdomāju.Paskatījos pulkstenī. Es kavēju! Ātri saģērbos un braucu uz kabinetu. Bet tur nebija ko darīt. Atkal paņēmu grāmatu un lasīju. Bet tad es dzirdēju Sanasuki ....

Viens ir patiess prieks- gabaliņi kļūst lielāki ar katru reizi. Nu, turpini, interesanti jau palasīties...

Ir Labi! Gribu turpinaajumu! Piekriitu Angeliitim, katra nodalja paliek garaaka! Taa tik turpini!

pazudī, vies mēnesis... ļoti patī tavs raxtiibas stils! turpini! patiešām interesanti

kaa man patiik tas pofigistiskais izmekleetaajs. neko nesaprotu, ai pof, padomaashu par to riit. labs

Nu jā. sākums tāds kā nekads. pēc tma jau kaut kas sāk parādīties.

piekriitu par izmekleetaaju, interesants teels. XD
nu, paturpini, shkjiet gan,ka rakstiishana (burtu virkneeshana pareizaa seciibaa un neko neizlaizhot) nav Tava stipraa puse, iesaku textinju vismaz vienreiz paarlasiit,pirms ieposto. ^^ tas tik taa, draudziigi savtiigs padoms,lai atvieglotu sev lasiishanu.

- kAMūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūūUJ!!!!!!!!!!!!!!!!!!! - Kas tev kait, nezvērs tāds????!!!!!!!- Piedod, vienkārši, mana māsair nokļuvusi slimnīcā. - Vai tad viņa iz francūziete? Izsmējīgi pajautāju. - nē takš. - Viņa bija aizbraukusi uz franciju stradāt, un tur viņa kļuvusi bagāta. Viens laimīgs meitēns viņa ir. nezinu kā viņa spēj izdzīvot?! - Vai viņa var normāli runāt? - Man parādās acīs ceības. Bet kamui nebija nemaz tik laimīgs. - Tu joko?! Vēl neciešamāka nekā pirms tam. Viņa tikai čīkst un čikst. - Sanasuke, es gribu savu pleijeri, es gribu lai tu atved no francijas manu grāmatu, Atnes man sadējumu, piu piu blā.Viņa ir neizturama! Es laikam sajukšu prātā.Izdari pakalpojumu, palīdzi man ar viņu tikt galā. Un tā mēs aizbraucām uz slimnīcu, bet tur mani sagaidīja pārsteigums...