Kad viss apnīk un zūd fanātisms.., pārdomas Options

[xikes]

Ok, varbūt tas man tikai tā, bet nejauši iedomājos, varbūt vēl kādam.
Nez, varbūt izlepis esmu, vai arī anime industrijā pēdējā laikā viens vienīgs crap vien ir, bet pēdējā laikā (un vispār jau labu laiku), vienkārši, lielākā daļa anime vairs īsti neiet pie sirds.
Jau pirmajās sērijās sāk apnikt, kaut kas sāk kaitināt un nepatikt. Reizēm gadās pat pirmo sēriju īsti līdz galam nenoskatīties, lai saprastu, ka negribu vairs redzēt tālāk.
Kā spilgtāko piemēru varu minēt jau diezgan paveco AIR. Daudz bij dzirdētas atsauksmes, ka esot labs un ļoti labs anime. Domāju, noskatīšos es ar, ja jau tik labs. Taču, kaut kas man tur īsti nepatika. Noskatījos 1. sēriju, gandrīz sakostiem zobiem, arī otro un viss, tālāk nemaz negribu.. lai arī kas tur notiktu. Vēl kādas 2 reizes mēģināju sākt skatīties, bet .. nop, vienkārši nav priekš manis. Vēl, kas uz sitiena ienāca prātā- Onegai Teacher. Tam gan tiku aptuveni līdz vidum un tad man "piegriezās", bet ideja tā pati: pilnīgi sāk kaitināt dažas lietas un rodas sava veida nepatika pret seriālu. Vēl - Bokura Ga Ita (ceru, ka pareizi atceros visus tos nosaukumus) - šim pat neizturēju pirmo sēriju līdz galam.
Lai nebūtu tikai romance-stuff, next, Gunslinger Girl. Lai arī man patīk stāsti ar pamatīgu traģiskuma devu (kā piemēram, Grave of Fireflies),bet šis arī nespēja "paķert". Otrās sērijas vidū arī šis tika atmests. Līdzīgi gāja arī ar Noir. Nja. Tenjou Tenge. Viena no lietām, kas šeit nežēlīgi sāka kaitināt jau pirmajās sērijas, bija lielais uzsvars uz etchi.. Tad vēl pāris citi krapīgie, tai skaitā Air Gear u.c.
Ar fantasy nav labāk. It kā sākumā pat ļoti pievilcīgs izskatījās Utawarerumono (sry, ja nav precīzi). Tomēr arī šis pēc ~6 sērijas, apmēram, apnika un tika ierindots to anime kategorijā, kuras, visticamāk, nenoskatīšos līdz galam vairs nekad. Fate Stay Night. Ok, apzinos, ka neesmu spēlējis spēli, un tādēļ varētu būt loģiski, ka mani nesaista, bet tik un tā.. skatoties pirmo sēriju, atkal pazīstamā sajūta liek par sevi manīt. Tsubasa Chronicles. Cmon, ģeniāls gabals, it kā.. tomēr, arī par šo zuda interese ap kādu ~10. sēriju. Twelve Kingdoms. Visi liela un slavē, nez, es nevaru tik līdz pirmās sērijas galam XD.
Visādus tur sport,mecha un vēl varbūt kāda, kuru patreiz nespēju iedomāties, tipa un žanra pat nemaz negribas mēģināt, jo jau tagad sajūta, ka nebūs labi.
Jā, es zinu, ka visas manis nosauktās animes nav tās pašas svaigākās, taču man jau vairs nemaz negribas mēģināt. Paskatos reklāmas bildīti iekš aniDB.net, palasu aprakstu un saprotu, ka arī šis nav priekš manis. Reizēm, tā skatoties, rodas sajūta, ka daru kaut ko galīgi nelietderīgu un, pilnīgi noteikti, jābūt n-tajām lietām, ko darīt būtu vērtīgāk, laia arī nevienu nevaru iedomāties.

Taisnība, gluži pilnīgi cerība vēl nav zudusi, un reizēm gadās kāds brīnumains gabals, kas nez kādu dīvainu iemeslu dēļ, tomēr spēj uzturet interesi līdz pat beigām. Bet tādu ir šausmīgi maz un atrast gadās reti. Te var minēt Ergo Proxy, ko noskatījos (sev pēdējā laikā netipiski) vienā laidā no sākuma līdz beigām, FMA, Wolf's Rain, Honey & Clover, Somedays Dreamers, kā arī Ruroni Kenshin, visu seriālu. Heh, pašam bij brīnums, ka varu mierīgi nolūrēt seriālu ar 90+ sērijām, bet nespēju izturēt lielo vairumu gabalus ar 12 epizodēm. Jā, no pašiem jaunajiem vēl, par brīnumu, sekoju līdzi Death Note.

Nu tā, kaut kā.. manas pārdomas par šo visu. Moš kādam kaut kā līdzīgas sajūtas?

[ShinChan]

Škiet pavediens ir nedaudz zaudējis pavedienu, kas no vienas puses ir ok, jo kaut arī sākotnējā problēma tika skaidri iezīmēta (tjipa, maz ko čolēt) vienozīmīgas un visiem pieņemamas atbildes, kāpēc tā? vienkārši nav.
esenci var iegūt sametot visus postus vienā čupā un no katra izvelkot pa domai.

Mana divkapeika:
Cilvēkam augot, pastiprināti nododoties kādai nodarbei, vai gūstot un uzkrājot zināšanas vai vienkārši info ir gluži dabiski, ka izstrādājas zināmi pieņēmumi, kam kā ir jābūt, un ko es no tās vai citas lietas vēlos un varu sagaidīt. Piemērs. Cilvēciņam 10-14 gadi, viņš lūr pokemonus, digimonus un jūgi. Yeah, spilgtas krāsas, baisie monstri, sprādzieni un lāzeri, un kas pats labākais galvenie varoņi ir manā vecumā (resp., es varu būt viens no viņiem, identificēties). Iet gadiņi un tu šīs ziepenes esi atēdies un tīri instinktīvi sāc meklēt ko jaunu, jo nenosakāma dzimuma, vecuma un izcelsmes būtņu savstarpējās cīņas (kuru iznākumu nenosaka objektīvi apstākļi) tevi vairs nespēj interesēt. Tālāk notiek sekojošais, cilvēks sāk formēt savu viedokli, attieksmi un vērtējumu pret to, ko viņš redz un izdara secinājumus. Ok man interesē gore un horrors, es iešu pa šo taku un attiecīga sižeta anime būs mans iecienītākās, protams, mūsdienās tīru žanru tāpat kā tīra gaisa vairs nav. ikvienam žanram būs piejaukti klāt vēl kā minimums divi, trīs, bet tas nemaina lietas būtību. Citam pusaudzim saistošas liksies jauniešu romantiskās attiecības skolas vidē (kā likums ar ecchi un fantasy elementiem). Citam atkal sirdi vairāk vilks uz dementia žanru, kas anime vidū ir diezgan plaši un kvalitatīvi pārstāvēts.
Un atkal cilvēciņš izbūries cauri visam ko konkrētajā žanrā var piemeklēt un nospriedīs, "jā, tas bija labenieks, bet tas savukārt pilnīgs sū..". Ļoti daudziem šajā brīdī, respektīvi brīdī, kad tu esi triecientempos pārskatījies anime, vai vispār da jebko iestājas tāda kā pārēšanās izjūta. Tev acu priekšā ir anime, ko tu vēl nesen labprāt būtu noskatījies, taču .... nelien vairs iekšā. Dažos gadījumos šīs izjūtas pavada iekšēja pārleicība, ka nekas labāks par to, ko es jau esmu redzējis tā pat tas nebūs ("zaļās zāles" fenomens). Vēl kadu pārņem paniskas bailes, ka skatoties anime tiek nelietderīgi notrallināts laiks (pamatots pieņēmums).
Šajā brīdī vislabāk, kā jau to daži iepriekšēji postotāji ieteica, ir paņemt pārtraukumu. Šajā pārtraukumā var atpūtināt prātu (skatoties viegli izklaidējošus seriālus, vai bezdeļkomēdijas).
Es nevaru pateikt konkrēti kurā brīdī šo celibātu pārtraukt, tam ir jānāk no iekšām
Bet talāk tu jau kā nobriedusi personība spēsi saprast un novērtēt ko, cik bieži un kādos daudzumos skatīties, ja vien tevi zem sava svara nenospiedīs milzīgais piedāvājums. Katrā ziņā, man filmu un anime pārbagātība komplektā ar ne pārāk labi saplānoto brīvo laiku rada vislielākās problēmas.