noslēpums. Dvīņi.[updated 23.07.08], kārtējais mans murgojums. Options

[Arfija]

kādu dienu es devos garā pastaigā pa parku.nu un tad kad man apnika nolēmu aizbraukt tomēr mājās...Es iekāpu trolejbusā un apsēdos sēdvetā pie loga pašās beigās..un te pēkšņi ar tamponiem ausīs ieraudzīju meiteni kas apsēdās man pretī aiz stikla..durvis aizvērās un trolejbus sāka braukt.Viņa parādīja savu kartiņu konduktoram un ielika to atpakaļ savā zilajā somā ar miroņgalviņas piekariņu.tieši tāds pats kā manējais.-laikam jau tikai sakritība!-es nodomāju un paskatījos ārā pa logu.- šit!sāka līt lietus!nu tu ko- būs man jāņem kāda grāmata.. eh.. aliakm jau matemātikas! ķipa bibliotēkas.. ai poh! - klusībā lamājotties nez kapēc paskatījos uz to meiteni.viņas zilajās vēsajās acīs izveidojās kautkādi ledus klucīši.. brr.. izberzēju acis un palūkojos vēlreiz.nē.viņai bija tikai vēsas acis!vēsas?ņā...es laikam jau atkal atrodos kautkādā pavisam "neparastā" trolejbusa kur es redzu miteni kas man ir ļoti līdzīga. brrr.. ! nu labi.. mana pietura!es kāpju ārā!atvērās trolejbusa durvis un es izkāpu arā no tā.gāza diezgan spēcīgs lietus un skatoties uz visu mana matematikas grāmata bija izmirkusi pāris sekundēs.
esmu kādreiz domājis un jutis to ka mani vecāki kaut ko slēpj no manis.bet ko? dažreiz mēdzu pārdomāt- mošk manējie mani adoptēja?nē.bet ja nu? es jūtos kā cilvēks bez dvēseles. gluži tā it kā tu atrastos vienā vietā bet tikai ar ķermeni.tu nespēj pilnībā izjust to kas notiek.itkā tu pārdevi savu dvēseli kādām citam cilvēkam vai neparastai būtnei.
ņā...es laikam jau atkal atrodos kautkādā pavisam "neparastā" trolejbusa kur es redzu miteni kas man ir ļoti līdzīga. brrr.. ! nu labi.. mana pietura!es kāpju ārā!atvērās trolejbusa durvis un es izkāpu arā no tā.gāza diezgan spēcīgs lietus un skatoties uz visu mana matematikas grāmata bija izmirkusi pāris sekundēs.
ir pirmdienas rīts.sēžu skolas solā un nemitīgi domāju par to meiteni kas toreiz sēdēja trolejbusā...-durvis!-es klusām ieminējos.ienāca skolotāja..un kāda meiten.. -ko?- strauji piecēlos kājās un diezgan skaļi izteicos.nosarku.meitene atkal ar savām zilajām acīm paskatījās uz mani.šermuļi pārskrēja.- gomen..- klusītiņām teicu skolotājai,-tas ir atvainojiet lūdzu!un apsēdos.- nevar būt..tā pati meitene!kaut kas šeit nav kārtībā!-es nodomāju un novēroju to ko stastīja skolotāja.nevar būt ka tā ir tā pati meitene!jā!un bija arī!heh..nekad nedomāju ka man iekritīs tāda laime ar šo skaistuli iepazīties! *bluš* jā man viņa patīk! nu tā.. bet baigi patīk!
un tad skolotāja sāka savu parasto jauniņo repliku- iepazīstieties ar šomeiteni.viņu sauc Melinda.-savā rēcīgi pretīgajā balsī teica mūsu klases pretīgā vecā učene.Melinda..kaut kur dzirdēts vārds.bet es tikai nespēju atcerēties kur!-tu sēdēsi tur, blakus Emiram!-tas bija tieši blakus man! es biju šokēts!!!!blakus man asēdīsies šī skaistule Melinda!viņa apsēdās un aizvilka no somas savu matemātikas grāmatu.tad penāli, dienasgrāmatu un kladīti.Skaistu un brīnišķīgu kladīti!gluži kā viņa pati!viņa sakārtoja savas mantas un paskatījas uz mani.ilgi un veldzinoši.man prātā sāka šaustīties dažādas domās. es izfantazēju viņu, viņas skaistās lūpas un trrrrrrrrrr!pēkšņi noskanēja zvans.cik gan es ilgi fantazēju! novērsos no tāfeles un ieliekot mantas somā izgāju no klases...

This post has been edited by Arfija: Jul 24 2008, 17:15

[Arfija]

----------
Viņas skats tajā stundā bija vienkārši neizturams.Kā gan vienam cilvēkam pēkšņi varētu rasties tāds ledains, stindzinoš un paralizējoš skats? Ei, Marko, tu vispār klausies?- es "runāju" ar savu klasesbiedru un labāko draugu.Izskatās ka viņš neklausās.
-Kas?Ko?ā.. piedod Emir.Es nedzirdēju ne pušplēsat vārda ko bildi..-
-atkal skatījies uz Lindu? Nu vecīt, tu nekad viņu nedabūsi! Man pat negribās tevi apbēdināt, bet tev viņu nekad neizdosies paņemt priekšā.. - es itkā teicu Marko un viņš vienkārši izliekoties, ka nedzird manu pēdējo teikto iegāja klasē.. Bet es zinu, ka viņš dzirdēja.... Eu, tā taču ir Melinda....Pēkšņi apstājos un sagrābu meitenes roku.Viņa strauji to izrāva un nikni paskatījās uz mani. es apmulsis centos ko izbilst-Mēs gadījumā kādreiz nēsam jau kaut kur tikušies?- gaidīdams normālu un laipnu atbildi no Melindas saņēmu pretī atraidošu saucienu- Go to hell bitč! - un tik skaļi, ka tas diezgan jauki noskanēja pa visu gaiteni.*bluš* es jūtu kā man piesarkst vaigi un sakārtodam somu uz labā pleca devos tālāk.Klasesbiedri tik nosauca atpakaļ- Hahā!! Emiru atšuva! Emiru atšuva! KO lien klāt tādām kucēm? -cenšoties to visu ignorēt nelaimīgs devos uz nākamo stundu.
Pagāja diezgan ilgs laiks kamēr Melinda ieradās klasē uz vēstures stundu.Durvis atsprāga vaļā un viņa ienāca ar asiņojošu lūpu. Es biju diezgan pārsteigts, ka viņai asiņo lūpa.. Kurš gan to udzrīkstētos? Heh, nosmīkņāju un iekārtojos ērtāk savā krēslā un nolūkojos kā viņa apsēdās man blakām un izņēma no somas savus vēstures piederumus.-Kur tad kavējies ja drīkst zināt BITČ?- es "ļoti mīļi" pajautāju- labāk piever muti un izliecies, ka neko nēsi redzējis.Es atspārdīju vienu kuci pie skolas ieejas.-viņa attrauca un novērsās ar savu ledaino skatu kāds tas vienmēr ir bijis. Vēstures skolotājs "mierinoši" sacīja Melindai- Tas nekas Melinda, tu noteikti apmaldījies skolā tāpēc arī nokavējies.-...-Bet..-.. -nekādus bet Melinda. Tā gadās visiem.- Melinda atmeta ar roku un palūkojās apkārt..-Kāds grib pa muti, ka tā lupī man virsū? - gluži kā enģelītis viņa jautāja ar sava veida naivumu.Es vēlreiz pasmīkņāju..-Ko rēc dauni?Arī gribi? - meitene palūkojās uz mani..- Da labi, labi, es tikai gribu zinat kura caciņa tad tā bija?--Kā tu zini ka tā bija caca?-
-Cacas šeit vienmēr atspārda..NU kura mauka tad tā bija?-
-Kkāda Linde vai Lin..Ai, nu kaut kā tā.. Viņa bja galīgākā lose. Sāka kaut ko man bļaut virsu- Re kur jaunā losīte, paskatieties kāda viņai somiņa! Ūū.. kāda seksīga! n kas pa cepurīti, kur pirki? Tirgū? Un tad es viņu atspārdīju. Slampa trāpīja man pa lūpu, bet tas jau tikai tāds sīkums un-
-Melinda un Emir, flirtēt varēsiet vēlāk, aga lūduz atveriet mācību grāmatā 65 lappaspusi!-Vēstures skolotājs pēkšņi mūs pārtrauca.Melinda pēkšņi atvēzējās ar roku un ļoti dusmīgi iemauca man pļauku.. -piu!- es iekliedzos.. -ŌŌōōōōo...- skanēja katrs kalses stūris..
-Melinda fon Felicija lūdzu iziet no šīs klases!- vēstures učuks sacīja un norādīja ar rādītājpirkstu uz klases durvīm.Melinda piecēlās, teātriski un speciāli skaļi sakārtoja savas mantas somā. Viņa paņēma somu, lēnām, speciāli gorzot pakaļu un piemirkšķinot ar aci dažiem klases saldajiem viņa devās pie tāfeles un ar saviem nagiem nobrauca gar to. Visi klasē aizspieda ausis. bet es noskatījos uz vinajs garo augumu, smailajām krūtīm un bālo ādu. -es viņu gribu!- pats sev domās sacīdams noskatījos kā viņa izgāja no klases....
//////////////////////////
Comments please, comments please!

This post has been edited by Arfija: Jul 24 2008, 17:16