TETSUOOOOOOOO!, Holivuda varo atkal Options

[ShinChan]

Iedomājieties, ka Jēzus bija nēģeris, ka Vaira Vīķe Freiberga ir vīrietis, ka Džordžs Bušs ir labs ASV prezidents un, ka mēs visi dzīvojam laimē un pārticībā. Fikcija un māņi, vai ne? Un tagad iedomājieties, ka „Akira” ir mākslas filma ar vairāk nekā 100 miljonu lielu budžetu, ka visi mangā un anime atainotie notikumi norisinās nevis „Neo Tokyo”, bet gan „New Manhattan”, ka visā pasaulē atpazīstamais sarkanais futūristiskais mocis ar kuru brauc Kaneda nav viss sarkans futūristisks mocis, bet gan... fcuk yeah! Harley Davidson, un, ka pats Kaneda ir neviens cits kā Leonardo di Kaprio. Fikcija? Māņi? Nē īstenība! Vismaz šobrīd tā šķiet.
„Akira” bija viena no pirmajām anime, ko es savā mūžā aptuveni 10 gadu vecumā noskatījos, un tieši tā mani arī ievilka šajā subkultūrā. Līdz šim neko tādu animācijas filmās man nebija nācies redzēt. Tēli, vide, kurā tie darbojās, simboliem un zemtekstiem pārbāztais sižets, un neprātīga agresija – viss bija jauns un neierasts. Nevēlos izplūst sentimentālā atceres gabalā, taču pieļauju, ka jums katram ir kāda mākslas vai animācijas filma, kā arī dziesma, kuru skatoties vai klausoties jūs atsaucat atmiņā laiku, kurš iespējams sen ir pagājis, taču ar kuru jums saistās labas atmiņas. Man viena no šādām lietām ir „Akira”. Taču ne jau bērnības atmiņas man liek nostāties klajā opozīcijā tam, ka tiek uzņemta filma. Manuprāt, ir iespējams pārnest uz ekrāna gan „Akiru”, gan GiTS, gan NGE (abas pēdējās arī cik noprotu tiks filmētas).To būtu iespējams veiksmīgi izdarīt, ja to nedarītu Holivudā. Ko tur slēpt, Āzijas kultūra pēdējos gados Holivudai ir kalpojusi kā bezizmēra pūra lāde, no kuras vajadzības gadījumā pasmelties kādu ideju, vai pa taisno nozagt (nopirkt) visu filmu, kuru vēlāk var jau atšķaidīt, stulbināt un padarīt lietojamu vidusmēra amerikānim, kurš uz kino iet ne jau domāt, bet gan pieēsties un notrulināties baudot lētu izklaidi. Protams, arī te ir izņēmumi, taču godīgi liekot roku uz sirds, sakiet, cik baudāmas Holivudā ražotas Āzijas kino, anime vai mangas adaptācijas jūs esat redzējuši? Man atmiņā nāk tikai „The Departed”.
Kaķa lāsti debesīs nekāpj, un es labi saprotu, ka Holivudas ceļa rullis parrulēs pāri visam ko marginālā anime skatītāju grupa uzskata par neaizskaramiem svētumiem. Konkrētajā gadījumā manī vislielāko riebumu rada tas, ka filams veidotāji nekautrējas savu produktu saukt par „Akira”, lai gan notikumu darbība nenorisināsies Japānā, bet gan ASV, un līdz ar to arī tēli nebūs vis japāni, bet gan baltās rases pārstāvji. Var jau murgot, ka „Akira” stāsts ir universāls un viegli adaptējams ikvienā pasaules vietā, taču tie, kas ir lasījuši mangu un/vai skatījušies anime sapratīs, cik liela nozīme stāstā tomēr ir konkrētajai vietai, nacionalitātei un kultūrai.
Kādas ir jūsu skumjās vai priekpilnās atziņas šajā sakarā?

P.s.
Atvainojos, ja iepostoju ne tajā sadaļā, taču šī šķita vispiemērotākā

[GM]

Kādas ir jūsu skumjās vai priekpilnās atziņas šajā sakarā?

Viens liels, peregārainas atraugas pavadīts "whatever".
Brīnumainā kārtā Akira pat ir redzēta, tiesa, nekādu augsto intelektuālo mākslinieciskumu tur nesaskatīju. Standarta japāņu mulķiks ar veselīgu dozu alegoriju, tā lai 20+ gadīgiem briežiem nebūtu jākaunas par to, ka viņi pavada laiku tādas skatoties.
Lai nu kā, pat tajā stadijā kādā tā ir, to nevar pārdot nevienam ārpus Japānas/otaku komūnas. Un, ja to nevar pārdot random rietumu kinomīlim - značit tas ir EPIC FAIL. Ne pirmais, ne arīdzan pēdējais produkts, kurš tiek bezceremoniāli sajāts, uzliekot lielu kluci fanu komūnai, kurai, kā likums, tāpat nekad nav iespējams izpatikt.

Abi aktieri jau tā smagi iesūkā!
Un Leonardo ziedu laiki pagājuši kopš Titānika,šams tagad pēc dzērāja izskatās.

Gluži otrādi - ir pagājušas viņa wussie-ass-faggot dienas. Pēc Blood Diamond un The Departed vismaz mana attieksme pret Dikapriju ir mainījusies par 180 grādiem. Un mans vārds = likums.

This post has been edited by GM: May 11 2008, 13:32

[edg]

Man uz šito uzlikt lielas atraugas pavadītu "piekāst".
Kaut kad sen pat to Akiru noskatījos, bet kaut kā neaizķēra. Standarta japāņu multene, čau, varbūt kaut kādas pāris veselīgas domas saliktas, lai ne tikai bērni skatītos, bet arī citi vecumi.
Bet nevienam Akira nepatīk, visi domā, ka Akira nekam neder. Bet kā jau zināms - nekas nekam neder, vienmēr kādam nepatiks. Bet es ticu, ka jūs varat laboties, bērni, labojieties!

Biļetes no 30. maija, līdzi dodu action figūras ar uzrakstiem "Piekāst" priekšā un "oriģinālu" aizmugurē.

P.S. Esmu šī viedokļa liels piekritējs, un, lai arī atzīstu, ka oriģinālo ideju līdzīgu izdomāja laikam bija kāds cits, manā versijā ir foršāks stāstījums, inčīgāka morāle un pods pakaļā.

[Yume]

.. ar uzrakstiem "Piekāst" priekšā un "oriģinālu" aizmugurē...

Taas tika pierāda to ka lielai daļai mūsdienu sabiedrības ir "piekāst" uz tiesībām uz ideju un cieņu pret pirmssākumiem.
Banāli - bet liela mūsdienu sabiedrības daļa nezin klasiskās vērtības līdz, kāds Holivudā pazīstams scenārists neizdomā pielietot sen atdzītu ideju, kuru pelēkās masas uztver, mūsdienu radītu.
Tas tikai parāda kultūras attīstību, neko vairāk.

[edg]

Tas tikai parāda kultūras attīstību, neko vairāk.

Senos laikos pasakas atstāstīja, viegli pielabojot. Mūsdienās filmē filmas. Varbūt pareizi ir, ka pielabo, citādi būs kā ar Bībeli - oriģinālais stāsts modernai kultūrai aktuāls kā tadžmahals traktorā.