TETSUOOOOOOOO!, Holivuda varo atkal Options

[ShinChan]

Iedomājieties, ka Jēzus bija nēģeris, ka Vaira Vīķe Freiberga ir vīrietis, ka Džordžs Bušs ir labs ASV prezidents un, ka mēs visi dzīvojam laimē un pārticībā. Fikcija un māņi, vai ne? Un tagad iedomājieties, ka „Akira” ir mākslas filma ar vairāk nekā 100 miljonu lielu budžetu, ka visi mangā un anime atainotie notikumi norisinās nevis „Neo Tokyo”, bet gan „New Manhattan”, ka visā pasaulē atpazīstamais sarkanais futūristiskais mocis ar kuru brauc Kaneda nav viss sarkans futūristisks mocis, bet gan... fcuk yeah! Harley Davidson, un, ka pats Kaneda ir neviens cits kā Leonardo di Kaprio. Fikcija? Māņi? Nē īstenība! Vismaz šobrīd tā šķiet.
„Akira” bija viena no pirmajām anime, ko es savā mūžā aptuveni 10 gadu vecumā noskatījos, un tieši tā mani arī ievilka šajā subkultūrā. Līdz šim neko tādu animācijas filmās man nebija nācies redzēt. Tēli, vide, kurā tie darbojās, simboliem un zemtekstiem pārbāztais sižets, un neprātīga agresija – viss bija jauns un neierasts. Nevēlos izplūst sentimentālā atceres gabalā, taču pieļauju, ka jums katram ir kāda mākslas vai animācijas filma, kā arī dziesma, kuru skatoties vai klausoties jūs atsaucat atmiņā laiku, kurš iespējams sen ir pagājis, taču ar kuru jums saistās labas atmiņas. Man viena no šādām lietām ir „Akira”. Taču ne jau bērnības atmiņas man liek nostāties klajā opozīcijā tam, ka tiek uzņemta filma. Manuprāt, ir iespējams pārnest uz ekrāna gan „Akiru”, gan GiTS, gan NGE (abas pēdējās arī cik noprotu tiks filmētas).To būtu iespējams veiksmīgi izdarīt, ja to nedarītu Holivudā. Ko tur slēpt, Āzijas kultūra pēdējos gados Holivudai ir kalpojusi kā bezizmēra pūra lāde, no kuras vajadzības gadījumā pasmelties kādu ideju, vai pa taisno nozagt (nopirkt) visu filmu, kuru vēlāk var jau atšķaidīt, stulbināt un padarīt lietojamu vidusmēra amerikānim, kurš uz kino iet ne jau domāt, bet gan pieēsties un notrulināties baudot lētu izklaidi. Protams, arī te ir izņēmumi, taču godīgi liekot roku uz sirds, sakiet, cik baudāmas Holivudā ražotas Āzijas kino, anime vai mangas adaptācijas jūs esat redzējuši? Man atmiņā nāk tikai „The Departed”.
Kaķa lāsti debesīs nekāpj, un es labi saprotu, ka Holivudas ceļa rullis parrulēs pāri visam ko marginālā anime skatītāju grupa uzskata par neaizskaramiem svētumiem. Konkrētajā gadījumā manī vislielāko riebumu rada tas, ka filams veidotāji nekautrējas savu produktu saukt par „Akira”, lai gan notikumu darbība nenorisināsies Japānā, bet gan ASV, un līdz ar to arī tēli nebūs vis japāni, bet gan baltās rases pārstāvji. Var jau murgot, ka „Akira” stāsts ir universāls un viegli adaptējams ikvienā pasaules vietā, taču tie, kas ir lasījuši mangu un/vai skatījušies anime sapratīs, cik liela nozīme stāstā tomēr ir konkrētajai vietai, nacionalitātei un kultūrai.
Kādas ir jūsu skumjās vai priekpilnās atziņas šajā sakarā?

P.s.
Atvainojos, ja iepostoju ne tajā sadaļā, taču šī šķita vispiemērotākā

[Taka]

Zinu, ka esi perfekcionists. Brīnos, ka ar savu prasību līmeni vispār esi atradis kaut ko uz šīs pasaules, kas Tev pa prātam

Testa pēc pastījos pirmo GiTSu - to es skatīties varu. Bet otro - piedodiet...

Uz Akiru es joka pēc aizietu, moš nemaz tik slikti nebūs. Bet nekādas atklāsmes es negaidītu.
Transformerus var skatīties - specefektu dēļ. Un protams brains=off, bet kurš vispār skatās ekranizētu komiksu ar brains=on?

P.S. Lema "Neuzvaramo" neekranizēs nekad, tā kā mana sirds ir mierīga

[Roze]

P.S. Lema "Neuzvaramo" neekranizēs nekad, tā kā mana sirds ir mierīga

Kāpēc domā ka ne? Proti ir kāda konkrēta infa kur tas teikts?

Solaris (Solyaris) abās versijās imo ļoti skatāms gabals..