Trullis Fahgarots, Rūķi,alus un sievietes. Options

[Arts]

Heh,cenšos neatpalikt...varbūt arī pievienošu ilustrācijas.

!!!!1.nodaļa!!!!!!!
Bērnība.

Es piedzimu raktuvēs.Jau ieelpojot pirmo gaisa dvesmu,es sajutu putekļus un nošķaudījos.
Manas šķavas izraisīja nogruvumu,tā vismaz mana mamma stāstija.Manas rotaļlietas bija neapstrādāti dimanti un smaragdi un tie spīdīgie mēsliņi....ā-zelts.Tādu mums bija daudz,jo mēs dzīvojam lielā un minerāliem bagātā kalnā-Falharakatā.
Es nezinu ko tas nosaukums nozīmē,es nespēju pat to izrunāt.Mēs esam kautkur tūkstotis kalnā.Tik daudz nespēju aizskaitīt,tūkstotis ir daudz.....laikam.Man tagad ir 10 gadi(nenormāli maz).Kāpēc es spēju rakstīt,jo pa ceļam uz zelta kambari mans tētis noķēra goblinu un viņš tagad raksta....

''Trulli,beidz niekoties ar to salašņu un sāc vākt alkoīdus!''
''Tēti tu atkal domā par alu.''
''Beidz niekoties,mums vajag jaunu smitaru partiju.''

Es paķēru Bāzni(goblins) un eju uz ļoti,ļoti,dziļu šahtu.Šahtas ir pilnas ar minerāliem un citiem štruntiem,tos tikai vajag parakt.

''Ko jūs teicāt jaunais meistar?''
''Bāzni,ko tev no mums vajadzēja?''
''Zeltu,meistar.''
''Goblini paliek goblini''
''Piedodiet kungs.''

Mēs turpinājām jauko sarunu par zeltu,gobliniem un dunkām.

*****
Varbūt dabūsiet vēl,varbūt ne.

[Arts]

********************************************

Bozns nekst rkstu ka protu.Iesperu boznim njerga vel ir dzivs.
- Panjem savus rakstamos man galva sap. -
- Kungs,savos desmit gados jau spēju skaitīt dzejoļus un lāpīt bruņukreklus reizē.-
- Bāzni,ja sarakstīsi kkādas dumības par mani,norausies.Šito papīru gribu nodot saviem mazbērniem. -
- Jaunskungs,Jums vajadzētu sēdēt klēpī savam vectēvam. -
- Negribi būt mans mazbērns un es Tavs vecaistēvs,un šis koka gabals būs rīkste,jo Tu nebiji paklausīgs vakar. -
- Kungs,Jums rotaļas vien ir galvā... -

Es apšaubīju Bāžņa izcilā saprāta tīklus,šis lieliskais filozofs - nesaprasts un atstāts novārtā.

- Bāzni,pastāsti par sevi,ko Tev vajadzēja mūsu kalnā? -
- Jūs esat laipns,mana dzīve ir kā rožu lauks,rozes pilnas ar ērkšķiem,apvijušas mani un dur,dur dziļi sirdī...-
- Bāzni,Tu esi dīvains un nožēlojams. -
- Paldies,kungs. -
- No kurienes Tu atnāci? -
- Es aizbēgu no orkiem,domāju kalnā apmesties un... -
- Un? -
- Aizņemties mazlietiņ zelta,nogrā...palūgt mazumiņu zelta. -
- Tu spīdēji no zelta kā uzbudināts jāņtārpiņš,kad Paps Tevi kratīja. -
- Ne jau es biju vainīgs,kad man tik dāaaudz deva. -
- Atceries,mēs dalamies pārtikā un dzērienos,spīguļus pārdodam. -
- Es biju īpašs gadījums. -
- Man gribās Tev iebelzt atkal...Kas tie tādi orki? -
- Lieli un zaļi,un smirdīgi. -
- Viņi degunos dzīvo,vai? -
- Jūsu nāsīs vārētu viens apmesties,kungs. -
- Kāds Tev ar viņiem sakars? -
- Mēs esam jauka tauta,mēs esam ziņkārīgi,mums patīk jokot.Mēs laimīgi dzīvojam dubļos,atnāca viņi un dzīvojam sūdos.Viņi liek mums taisīt ieročus,karamašīnas,bruņas un bilžu albūmus.Viņi dzīvo karam. -
- Kam viņiem albumus?Kas ir albums? -
- Mums ādas vākos jānotver jaunas sievietes,vienalga kādas!Troļļu,cilvēku,elfu,bārdainas,daudzi orkši dzīvo vientulībā,daudzi ļoti,loti,ļoti baidās no sievišķiem.Viņi nezin skaistumu...khe,khe ho.Tādēļ dalam albumus,lai atrisinātu ar dzimumu saistītas problēmas.Agrāk mēģinājām paklusām dot grāmatas ar cipariem.Jau izdzirdot maģisku vārdu viņu sejas pāršalc tik milzīgs nezinības vilnis,ka pat cilvēkēdājs justos elegants. -
- Orki,viņi neizklausās šausmīgi. -
- Viņi laupa,laupa daudz,visiem,kas pretojas izgriež iekšas uz āru,norauj locekļus un samaļ putekļos miesu. -
- Ha,lai tik panāk zaļie puņķi!Es gribētu sastapt vienu tādu dzīvu mēslu. -
- Kungs,drosme arī ir stulbuma pazīme. -
- Kuram vajag stulbumu,kamēr esu drosmīgs?! -
- Jā,protams kungs. -

[Tenma]

Mēs laimīgi dzīvojam dubļos,atnāca viņi un dzīvojam sūdos.

šis teikums vnk anyway, man patīk, ta turpināt.. Tad jau sanāk ka tie ir Bāžņa memuāri patiesībā... viņš varētu piemest sādu tādu pašslavinājumu

This post has been edited by Tenma: Jul 22 2008, 17:13