Filozofiski sociālā tēmiņa., Papļapāsim, biedri. Options

[ReD_FoXy]

Tātad, man un Kikyou radās doma par saviesīgu papļāpāšanu par kādu tēmu, bet es iedomajos, ka vajadzētu divus vienkāršus noteikumus:
1) NEKĀDI personiskie apvainojumi - ja tev nav ko labu teikt, nesaki neko-, iztiksim ar vienkāršu domu apmaiņu par tēmu, we are all equal, tapēc mūsu viedokļi tāpat;
2) rakstam sakarīgi un saprotami, civilizēti, kā nekā - ja uzreiz būs paplašināti teikumi, būs skaidra doma, neradīsies pārpratumi un savstarpēji aizvainojumi.

Tātad, ja šis pasāciens būs veiksmīgs, tad, domājams, šāds nebūs pēdējais un vienīgais. Tāpēc let's do our best, jo doma ir skaista pati par sevi!

Pirmā tēma varētu būt par multiplikācijas filmu ietekmi uz ikdienas dzīvi, jūsu pieredzi un uzskatus, jo mēs visi ar to saskaramies, tas ir ikviena bērna dzīves posms, bet rodas jautajumi, vai tas piedien tikai bērniem un tamlīdzīgi.

Man personīgi ir tā, ka es "multenes" skatos vēljoprojām, diemžēl jāatzīst, ka anime tās ir diezgan retāk, tā kā ar Internetu esmu uz Jūs un nekad īsti nevaru kvalitatīvi un ātri lejuplādēt. Bet tā vairak vai mazāk ir mana problema.
Bet tomēr es arī domāju, ka tam ir sava negatīvā puse, jo manas emocijas par multenēm ir tādas pašas, kā pirms desmit gadiem, jebšu es turos pagātnē, kad skatos kaut ko no tās sērijas. Neskaitot dažas izmaiņas (labāk jokus saprotu, doma skaidrāka un tamlīdzīgi), emocijas ir tās pašas un tomēr - tas kavē attīstību kaut kādā ziņā. Nezinu, vai uzskatot, ka multenes ir bērnišķīgas, es kaut ko atrisinātu un viss būtu bumbās. Man, atklāti sakot, palīdz relaksēties, domaju lielai daļai no Jums tāpat. Neprasa dižu smadzeņu piepūli, bet tomēr uzjautrinoši. Pietam repertuārs ļoti plašs...

Kopsecinajums man pašai (ja Jūs nesapratāt) ir tāds, ka multenes atbrīvo no ikdienas stresa, jo atgriež pagātnē jeb tad, kad tādu problēmu nebija, ļauj atbrīvot prātu, bezmazvai zombēties uz ko nenopietnu un atslābt. Tas nedod neko labu problemu risināšanai, ja runā tīri praktiski, bet krievvalodīgajiem ir teiciens, ka ja par problemu pasmejas, tad tā aiziet, varbūt anime un citi zīmētie "filmuki" mums palīdz to sasniegt. Which in the end would mean - thank God there are cartoons.
Protams, var jau sākt kliegt, ka amerikāņu filmas dod šo pašu efektu, bet man patīk pabarot savu iekšējo bērnu un papriecāties, cik tālu ir tikusi tehnologija un zīmēšanas māksla.

Jūsu domas?

[DarkDevilCat]

Anime.. uh...
Animi sāku skatīties jau bērnu darzā (varbūt tādēļ esmu tik tizls), ap 5~6 gadu vecuma. Vispar jau mājās brāļi skatijās, pa kautkādu krievu kanālu sailermoon or something, un tad es ar viņiem. Kaut no krievu valodas es nevārdu nesapratu, biju pielipis pie tv. Tad, vel joprojam gāju bērnu dārzā, sāku skatīties animi pa RTL-2 (iisti iznemot sailormoon neatceros, kas tur vel gāja tajā laikā...), kas man veicināja pāragru vācu valodas interesi, iemācijos jau bērnu dārzā skaitīt vāciski un dažādus vārdus.
Tā aizgāja gadi un sākās visi foršie digimoni un dbz, kas proti man sabojāja visu fantāziju...

Bet protams animi skatos veljoprojam, un skatos īstēnība 1 iemesla dēļ, lai aizmirstu problēmas, kas ir dzīvē un lai atrautos no tās ('coz its easy that way).

Nedomāju ka animēm ir kādi īpaši gadu ierobežojumi, tāpat kā animācijas multfilmām, jo cilvēkiem, kas ir gados, gribas atcerēties un iejusties velreiz bērnība (vismaz tā citreiz no malas izskatās).Pietam, ir visi šie world disnay* animācijas, ko skatās visi cilvēki,gan lieli, gan mazi, lielākā daļa... fano citreiz raud un baiga sajūsmā smejās līdzi. Nedomaju ka tas ir, kas slikts, ka būtu janosoda tie cilvēki. Jāsaka ir tas, ka cilvēkam kuram nepatīk galīgi animacijas, nevienas, un ir kategoriski pret, ir vnk slikta bērnība bijusi, ko viņš/a nevēlas atcerēties (guess so).

Vienīgi, ko varu teikt kā sliktu par animi, ka parsvarā tā sabojā cilvēka fantāziju c(:

Nu jā, bet par to, ka maziem bērniem vecāki ļauj skatīties aturālu vardarbību un spēlēt spēles, kur viens otru apšauj man liekas ir slimi. Tas bērns izaugs vai nu par gīku vai nu viņam liksies pilnīgi normāli kādu līdz nāvei piekaut.

Tā arī izaug 80% mūsu mazie narkoškas un lielās slepkavas.
Nepavelti ir rakstīts 12+; 14+;16+ etc.
Bet 90% musdienu vecākiem sava berna nākotne nerūp, lai kā arī viņi to noliegtu.