Filozofiski sociālā tēmiņa., Papļapāsim, biedri. Options

[ReD_FoXy]

Tātad, man un Kikyou radās doma par saviesīgu papļāpāšanu par kādu tēmu, bet es iedomajos, ka vajadzētu divus vienkāršus noteikumus:
1) NEKĀDI personiskie apvainojumi - ja tev nav ko labu teikt, nesaki neko-, iztiksim ar vienkāršu domu apmaiņu par tēmu, we are all equal, tapēc mūsu viedokļi tāpat;
2) rakstam sakarīgi un saprotami, civilizēti, kā nekā - ja uzreiz būs paplašināti teikumi, būs skaidra doma, neradīsies pārpratumi un savstarpēji aizvainojumi.

Tātad, ja šis pasāciens būs veiksmīgs, tad, domājams, šāds nebūs pēdējais un vienīgais. Tāpēc let's do our best, jo doma ir skaista pati par sevi!

Pirmā tēma varētu būt par multiplikācijas filmu ietekmi uz ikdienas dzīvi, jūsu pieredzi un uzskatus, jo mēs visi ar to saskaramies, tas ir ikviena bērna dzīves posms, bet rodas jautajumi, vai tas piedien tikai bērniem un tamlīdzīgi.

Man personīgi ir tā, ka es "multenes" skatos vēljoprojām, diemžēl jāatzīst, ka anime tās ir diezgan retāk, tā kā ar Internetu esmu uz Jūs un nekad īsti nevaru kvalitatīvi un ātri lejuplādēt. Bet tā vairak vai mazāk ir mana problema.
Bet tomēr es arī domāju, ka tam ir sava negatīvā puse, jo manas emocijas par multenēm ir tādas pašas, kā pirms desmit gadiem, jebšu es turos pagātnē, kad skatos kaut ko no tās sērijas. Neskaitot dažas izmaiņas (labāk jokus saprotu, doma skaidrāka un tamlīdzīgi), emocijas ir tās pašas un tomēr - tas kavē attīstību kaut kādā ziņā. Nezinu, vai uzskatot, ka multenes ir bērnišķīgas, es kaut ko atrisinātu un viss būtu bumbās. Man, atklāti sakot, palīdz relaksēties, domaju lielai daļai no Jums tāpat. Neprasa dižu smadzeņu piepūli, bet tomēr uzjautrinoši. Pietam repertuārs ļoti plašs...

Kopsecinajums man pašai (ja Jūs nesapratāt) ir tāds, ka multenes atbrīvo no ikdienas stresa, jo atgriež pagātnē jeb tad, kad tādu problēmu nebija, ļauj atbrīvot prātu, bezmazvai zombēties uz ko nenopietnu un atslābt. Tas nedod neko labu problemu risināšanai, ja runā tīri praktiski, bet krievvalodīgajiem ir teiciens, ka ja par problemu pasmejas, tad tā aiziet, varbūt anime un citi zīmētie "filmuki" mums palīdz to sasniegt. Which in the end would mean - thank God there are cartoons.
Protams, var jau sākt kliegt, ka amerikāņu filmas dod šo pašu efektu, bet man patīk pabarot savu iekšējo bērnu un papriecāties, cik tālu ir tikusi tehnologija un zīmēšanas māksla.

Jūsu domas?

[ReD_FoXy]

Publiski atvainojos Sērfijam par nožēlojumu mēģinājumu atdzīvināt vismaz daļu šī foruma. Ak jel, kaut vismaz dievs man piedotu.

If you ask me (haha, which you obviously don't, but I don't give a sh*t), tā ir interesanta tēma tieši forumā, kur ir ļoti daudz >18 gadīgu ļaužu. Tieši ikvienam no mums ir kas sakām par multiplikācijas filmu ietekmi, jo tā mums vēl ir pat šobaltdien.
Piemēram, es nedomāju, ka multenes manu psihi ir ietekmējušas jelkā. Man nekārojas iet dauzīt peles vai mest kaķus dīķī, jo redz "Disnejs" teica, ka tie lopi vēl pēc tā būs dzīvi.
Jā, tad var uzdot jautājumus, no kurienes rodas to sociopāti, kas nošauj 23 savus klasesbiedrus tāpat vien? Kāda artava tajā ir no multenēm? Vai varbūt konkrētāk anime?

Doma ir, lai sāktos jelkāda domu apmaiņa, but hell no, kāpēc lai jūs to darītu, vēlreiz atvainojos par savu acīmredzami dumjo un lieko mēģinājumu.
Peace.

[Sērfijs]

Publiski atvainojos Sērfijam par nožēlojumu mēģinājumu atdzīvināt vismaz daļu šī foruma. Ak jel, kaut vismaz dievs man piedotu.

If you ask me (haha, which you obviously don't, but I don't give a sh*t), tā ir interesanta tēma tieši forumā, kur ir ļoti daudz >18 gadīgu ļaužu. Tieši ikvienam no mums ir kas sakām par multiplikācijas filmu ietekmi, jo tā mums vēl ir pat šobaltdien.

You're so cute when you're angry.

Piemēram, es nedomāju, ka multenes manu psihi ir ietekmējušas jelkā. Man nekārojas iet dauzīt peles vai mest kaķus dīķī, jo redz "Disnejs" teica, ka tie lopi vēl pēc tā būs dzīvi.

Ietekme pat par sevi nav nekas negatīvs, jo kā jau rakstīju, psihi ietekmē viss ar ko mēs saskaramies, vēl jo lielākā mērā augot. Tagad pastāsti man, ar ko Tu nodarbojies? Tu zīmē? Raksti? Ko Tu zīmē un par ko raksti? Kas ir kalpojis par iedvesmu konkrētam darbam? Kādā stilā Tu to dari? Rakstnieki un mākslinieki iedvesmojas viens no otra, aizgūst tehniku, un ar laiku pēc saviem ieskatiem perfekcionē, līdz ar to vai tiešām tu ar pilnīgu pārliecību vari teikt, ka multiplikācija un mangas Tevi nēkādīgi nav iedvesmojušas?

Jā, tad var uzdot jautājumus, no kurienes rodas to sociopāti, kas nošauj 23 savus klasesbiedrus tāpat vien? Kāda artava tajā ir no multenēm? Vai varbūt konkrētāk anime?

Visu pirms ir jāsaprot, ka šādi gadījumi nenotiek tāpat vien bez iemesla. Ir pamudinājums ņemt rokās pistoli un doties uz universitāti/skolu, lai paspēlētos. Šo pamudinājumu ietekmē gan ārēji, gan iekšēji apstākļi. Varbūt par viņu ņirgājās skolā, varbūt bērnībā sita un viņš izauga noslēgts sevī, līdz ar to visu laiku bija autsaiders ar suicīdām tieksmēm. Pie tam acīmredzamie faktori varbūt ir tikai sekas kaut kam dziļākam.
Kāda artava tajā ir multenēm? Varbūt pamudinājums izmantot konkrētu pistoli. Varbūt nekāda.


This post has been edited by Sērfijs: Dec 22 2009, 16:02