Filozofiski sociālā tēmiņa., Papļapāsim, biedri. Options

[ReD_FoXy]

Tātad, man un Kikyou radās doma par saviesīgu papļāpāšanu par kādu tēmu, bet es iedomajos, ka vajadzētu divus vienkāršus noteikumus:
1) NEKĀDI personiskie apvainojumi - ja tev nav ko labu teikt, nesaki neko-, iztiksim ar vienkāršu domu apmaiņu par tēmu, we are all equal, tapēc mūsu viedokļi tāpat;
2) rakstam sakarīgi un saprotami, civilizēti, kā nekā - ja uzreiz būs paplašināti teikumi, būs skaidra doma, neradīsies pārpratumi un savstarpēji aizvainojumi.

Tātad, ja šis pasāciens būs veiksmīgs, tad, domājams, šāds nebūs pēdējais un vienīgais. Tāpēc let's do our best, jo doma ir skaista pati par sevi!

Pirmā tēma varētu būt par multiplikācijas filmu ietekmi uz ikdienas dzīvi, jūsu pieredzi un uzskatus, jo mēs visi ar to saskaramies, tas ir ikviena bērna dzīves posms, bet rodas jautajumi, vai tas piedien tikai bērniem un tamlīdzīgi.

Man personīgi ir tā, ka es "multenes" skatos vēljoprojām, diemžēl jāatzīst, ka anime tās ir diezgan retāk, tā kā ar Internetu esmu uz Jūs un nekad īsti nevaru kvalitatīvi un ātri lejuplādēt. Bet tā vairak vai mazāk ir mana problema.
Bet tomēr es arī domāju, ka tam ir sava negatīvā puse, jo manas emocijas par multenēm ir tādas pašas, kā pirms desmit gadiem, jebšu es turos pagātnē, kad skatos kaut ko no tās sērijas. Neskaitot dažas izmaiņas (labāk jokus saprotu, doma skaidrāka un tamlīdzīgi), emocijas ir tās pašas un tomēr - tas kavē attīstību kaut kādā ziņā. Nezinu, vai uzskatot, ka multenes ir bērnišķīgas, es kaut ko atrisinātu un viss būtu bumbās. Man, atklāti sakot, palīdz relaksēties, domaju lielai daļai no Jums tāpat. Neprasa dižu smadzeņu piepūli, bet tomēr uzjautrinoši. Pietam repertuārs ļoti plašs...

Kopsecinajums man pašai (ja Jūs nesapratāt) ir tāds, ka multenes atbrīvo no ikdienas stresa, jo atgriež pagātnē jeb tad, kad tādu problēmu nebija, ļauj atbrīvot prātu, bezmazvai zombēties uz ko nenopietnu un atslābt. Tas nedod neko labu problemu risināšanai, ja runā tīri praktiski, bet krievvalodīgajiem ir teiciens, ka ja par problemu pasmejas, tad tā aiziet, varbūt anime un citi zīmētie "filmuki" mums palīdz to sasniegt. Which in the end would mean - thank God there are cartoons.
Protams, var jau sākt kliegt, ka amerikāņu filmas dod šo pašu efektu, bet man patīk pabarot savu iekšējo bērnu un papriecāties, cik tālu ir tikusi tehnologija un zīmēšanas māksla.

Jūsu domas?

[ReD_FoXy]

Publiski atvainojos Sērfijam par nožēlojumu mēģinājumu atdzīvināt vismaz daļu šī foruma. Ak jel, kaut vismaz dievs man piedotu.

If you ask me (haha, which you obviously don't, but I don't give a sh*t), tā ir interesanta tēma tieši forumā, kur ir ļoti daudz >18 gadīgu ļaužu. Tieši ikvienam no mums ir kas sakām par multiplikācijas filmu ietekmi, jo tā mums vēl ir pat šobaltdien.
Piemēram, es nedomāju, ka multenes manu psihi ir ietekmējušas jelkā. Man nekārojas iet dauzīt peles vai mest kaķus dīķī, jo redz "Disnejs" teica, ka tie lopi vēl pēc tā būs dzīvi.
Jā, tad var uzdot jautājumus, no kurienes rodas to sociopāti, kas nošauj 23 savus klasesbiedrus tāpat vien? Kāda artava tajā ir no multenēm? Vai varbūt konkrētāk anime?

Doma ir, lai sāktos jelkāda domu apmaiņa, but hell no, kāpēc lai jūs to darītu, vēlreiz atvainojos par savu acīmredzami dumjo un lieko mēģinājumu.
Peace.

[Kikyou]

Jā, tad var uzdot jautājumus, no kurienes rodas to sociopāti, kas nošauj 23 savus klasesbiedrus tāpat vien? Kāda artava tajā ir no multenēm? Vai varbūt konkrētāk anime?

Praktiski nekāda.

Manā bijušajā skolā pirms pāris gadiem bija nerds, kas sadūra četrus klasesbiedrus un ar nazi skrēja pakaļ piektajam. (Reku vēl raksts.)
Oficiālā versija, ko pasniedza televīzija un laikraksti vainoja counter strike un filmas par nacistiem, kamēr jebkurš no viņa klasesbiedriem bez ilgas domāšanas varēja atzīt, ka tas, kas viņu līdz tam noveda bija cilvēki, jo viņš dienu pēc dienas, gadu pēc gada tika kaitināts, apcelts, nolikts un pa grīdu vazāts.

Pieņemu, ka citur varētu būt bijis tāpat.