Filozofiski sociālā tēmiņa., Papļapāsim, biedri. Options

[ReD_FoXy]

Tātad, man un Kikyou radās doma par saviesīgu papļāpāšanu par kādu tēmu, bet es iedomajos, ka vajadzētu divus vienkāršus noteikumus:
1) NEKĀDI personiskie apvainojumi - ja tev nav ko labu teikt, nesaki neko-, iztiksim ar vienkāršu domu apmaiņu par tēmu, we are all equal, tapēc mūsu viedokļi tāpat;
2) rakstam sakarīgi un saprotami, civilizēti, kā nekā - ja uzreiz būs paplašināti teikumi, būs skaidra doma, neradīsies pārpratumi un savstarpēji aizvainojumi.

Tātad, ja šis pasāciens būs veiksmīgs, tad, domājams, šāds nebūs pēdējais un vienīgais. Tāpēc let's do our best, jo doma ir skaista pati par sevi!

Pirmā tēma varētu būt par multiplikācijas filmu ietekmi uz ikdienas dzīvi, jūsu pieredzi un uzskatus, jo mēs visi ar to saskaramies, tas ir ikviena bērna dzīves posms, bet rodas jautajumi, vai tas piedien tikai bērniem un tamlīdzīgi.

Man personīgi ir tā, ka es "multenes" skatos vēljoprojām, diemžēl jāatzīst, ka anime tās ir diezgan retāk, tā kā ar Internetu esmu uz Jūs un nekad īsti nevaru kvalitatīvi un ātri lejuplādēt. Bet tā vairak vai mazāk ir mana problema.
Bet tomēr es arī domāju, ka tam ir sava negatīvā puse, jo manas emocijas par multenēm ir tādas pašas, kā pirms desmit gadiem, jebšu es turos pagātnē, kad skatos kaut ko no tās sērijas. Neskaitot dažas izmaiņas (labāk jokus saprotu, doma skaidrāka un tamlīdzīgi), emocijas ir tās pašas un tomēr - tas kavē attīstību kaut kādā ziņā. Nezinu, vai uzskatot, ka multenes ir bērnišķīgas, es kaut ko atrisinātu un viss būtu bumbās. Man, atklāti sakot, palīdz relaksēties, domaju lielai daļai no Jums tāpat. Neprasa dižu smadzeņu piepūli, bet tomēr uzjautrinoši. Pietam repertuārs ļoti plašs...

Kopsecinajums man pašai (ja Jūs nesapratāt) ir tāds, ka multenes atbrīvo no ikdienas stresa, jo atgriež pagātnē jeb tad, kad tādu problēmu nebija, ļauj atbrīvot prātu, bezmazvai zombēties uz ko nenopietnu un atslābt. Tas nedod neko labu problemu risināšanai, ja runā tīri praktiski, bet krievvalodīgajiem ir teiciens, ka ja par problemu pasmejas, tad tā aiziet, varbūt anime un citi zīmētie "filmuki" mums palīdz to sasniegt. Which in the end would mean - thank God there are cartoons.
Protams, var jau sākt kliegt, ka amerikāņu filmas dod šo pašu efektu, bet man patīk pabarot savu iekšējo bērnu un papriecāties, cik tālu ir tikusi tehnologija un zīmēšanas māksla.

Jūsu domas?

[Sērfijs]

Ievads

Šajā postā es mēģināšu pierādīt to, ka jūs esat fagi, ne tikai tāpēc, ka tēmas nosaukumus ir rage-inducing, bet arī... No wait, jūs esat fagi tieši tāpēc, ka tēmas nosaukums neatbilst apspriestajai tēmai.

Īsi sakot es apskatīšu šādus punktus(izvilktus no līdz šim šajā topikā rakstītā):

1. Indivīds nav unikāla būtne;
2. Kā rodas sociopāti;
3. Kā pareizi veidot filosofisku diskusiju.

FAQ

Kādēļ Tu izvēlējies apskatīt tieši šos punktus?

Es nevarēju nepamanīt, ka iepriekšējos postos un šajā forumā, kā tādā šīs tēmas tiek nepareizi saprastas, līdz ar to jutu kārdinājumu šur tur ieviest skaidrību un varbūt arī uzsākt kārtīgu filosofisku diskusiju.

Also, postcount +1

Tā kā liela daļa šeit mītošo nespēj koncentrēties ilgāk par 30 sekundēm, vai Tu domā, ka Tavu postu izlasīs?

Nē, un tas ir vēl viens iemesls kāpēc viņi visi ir fagi.

Ko ta nu? Kādēļ vispār rakstīt?

Jo pastāv iespēja, ka kāds izlasīs un atbildēs, varbūt pat iztirzās un apgāzīs manis teikto, un varbūt tas kāds pat būs inteliģents cilvēks un, man oponējot, izmantos loģiskus argumentus.

Iztirzājums

Indivīds nav unikāla būtne.

Vai jūs esat pamanījuši to, ka ik pa laikam vai pat itin bieži, diskusijas ne pie kā nenoved? Šajā gadījumā
nav svarīga sarunas tēma vai norises vieta, respektīvi, forums, bārs vai sex-šopa video kabīne. Esiet domājuši par to kādēļ tas tā ir? Ļaujiet atbildēšu, tas ir tādēļ, ka katrs uzskata sevi par kaut ko īpašu un unikālu tāpēc, ka populāri ir domāt, ka katram ir sava taisnība un atkāpšanās no sava viedokļa tiks uzskatīta par pazīmi tam, ka esat bez mugurkaula.

Bet tā uzskatīt ir nepareizi un pat neveselīgi. Kāpēc tad indivīds nav unikāla būtne? Kaut arī mums katram ir unikāla pieredzes bagāža, mēs visi (šajā gadījumā latvieši) tomēr dzīvojam vienas kultūras robežās. Kultūrpiederība mūsos atstāj pēdas un šīs pēdas ietekmē mūsu uztveri. Indivīds, kurš ir uzaudzis ģimenē, komunicējis ar citiem cilvēkiem vai kādā citā veidā smēlies zināšanas no un par ārpasauli, automātiski tiek pakļauts kultūras un arī sabiedrības ietekmei. Līdz ar to mācoties tā teikt pareizi apstrādā savu pieredzi konkrētās kultūras ietvaros. Tieši šī iemesla dēļ strādā, piemēram, socioloģiskie pētījumi vai biheiviorisms un tāpēc par tāda līmeņa unikalitāti, ka katrs cilvēks ir kā sniegpārsliņa runāt nevar.

Kā rodas sociopāti?

Es domāju, ka šajā brīdi, ja esat sekojuši līdzi manam domu gājienam, jūs varat izsecināt, kā es mēģināšu parādīt, ka asiņainas videospēles, multiplikācijas filmas, filmas kā tādas un Jap Ladyboys porns nav primārais faktors tajā, kādēļ rodas mazi noziedznieki un narkomāni.

Īsāk sakot, tas nav noliedzams, ka iepriekš uzskaitītais ietekmē bērna psihi viņam augot, bet tieši tāpat psihi ietekmē arī viss pārējais ar ko viņš savas dzīvītes laikā saskaras. Pamata faktors ir viņa ģimenes labklājība, no šī attiecīgi izriet attieksme pret bērnu un no attieksmes pret bērnu bērna pasaules uztvere un vērtības. Līdz ar to, ja ir novirzes no kulturālās normas kādā no ķēdes posmiem, šīs novirzes atspoguļosies bērnā. Protams, nav teikts, ka sliktā ģimenē obligāti izaugs noziedznieks vai narkomāns, bet šāda iespējamība ir daudz lielāka nekā kulturāli normālā ģimenē.

Tādēļ var teikt, ka neeksistējot blakus faktoriem, kas varētu sevišķi ietekmēt bērna psihi, nav liela nozīme tam, ka bērns visu dienu nogalina cilvēkus, lai pēcāk čurātu uz viņiem spēlē „Postal” vai spēlē „Bārbijas Poniju Fermu 2009”. Korelācija starp virtuālu un īstu fermeri ir tikpat liela kā virtuālu un īstu slepkavu.

Kā pareizi veidot filosofisku diskusiju?

Tā nu lēnā garā esam nokļuvuši pie svarīgākās tēmas, ja nu Red Foxy teiktais ir patiess, un dažādas „filozofiski sociālu diskusijiņu” tēmas kļūs par šī foruma dzīvības eliksīru.

Visu pirms svarīgi ir noformulēt problēmu. Šeit nepietiek ar to, ka tiek ierakstīts tēmas nosaukums, pievienots sīks stāstījums par personas dzīvi, kurš, atklāti sakot, nevienu neinteresē, un beigās piesprausts DISCUSSSS!!!!! Uzdodiet sev jautājumu, par ko mēs te varam diskutēt? Nav obligāti jābūt tēmai, kurā ir skaidri zināms, ka forums dalās grupās par un pret. Pat ieteicams ir atrast kaut ko, kas šīs mīlestības un miera zemes iemītniekiem liek padomāt, bet par ko vēl nav radies stingrs viedoklis.

Tēmas izklāstam ir jābūt skaidri definētai problēmai, ja tas nav izdarīts tēmas nosaukumā. Ir jāparādās argumentiem par un pret, kā arī savai domai, kas krasāk nostājas vienā, otrā vai trešajā pusē. Multiplikācijas ietekme uz jūsu dzīvi ar pieprasījumu pēc pieredzes un uzskatu aprakstiem forumā, kurā cilvēki pamatā savācās, jo skatās multiplikācijas filmas ir muļķīgi. Šāda tēma bieži vien nevis izraisīs diskusiju, bet nomirs pēc 6 postiem tāpēc, ka visiem, kuri kaut cik nopietnu sarunu varētu izvērst ir pofig. Ir jābūt konkrētākam. Tas ir, tēma var būt vispārīga, bet aprakstā ir jāiezīmē robežas kādās tā var tikt apskatīta.

Nobeigums

...

fagi



This post has been edited by Sērfijs: Dec 22 2009, 04:04

[JnVbt]

Tā kā liela daļa šeit mītošo nespēj koncentrēties ilgāk par 30 sekundēm, vai Tu domā, ka Tavu postu izlasīs?

Īsāk sakot, tas nav noliedzams, ka iepriekš uzskaitītais ietekmē bērna psihi viņam augot, bet tieši tāpat psihi ietekmē arī viss pārējais ar ko viņš savas dzīvītes laikā saskaras. Pamata faktors ir viņa ģimenes labklājība, no šī attiecīgi izriet attieksme pret bērnu un no attieksmes pret bērnu bērna pasaules uztvere un vērtības. Līdz ar to, ja ir novirzes no kulturālās normas kādā no ķēdes posmiem, šīs novirzes atspoguļosies bērnā. Protams, nav teikts, ka sliktā ģimenē obligāti izaugs noziedznieks vai narkomāns, bet šāda iespējamība ir daudz lielāka nekā kulturāli normālā ģimenē.

Tādēļ var teikt, ka neeksistējot blakus faktoriem, kas varētu sevišķi ietekmēt bērna psihi, nav liela nozīme tam, ka bērns visu dienu nogalina cilvēkus, lai pēcāk čurātu uz viņiem spēlē „Postal” vai spēlē „Bārbijas Poniju Fermu 2009”. Korelācija starp virtuālu un īstu fermeri ir tikpat liela kā virtuālu un īstu slepkavu.

gluži mani vārdi
varētu vēl kko piebilst ... bet tāpat visos postos figurē viena un tā pati doma un ļoti līdzīgi viedokļi ...