Filozofiski sociālā tēmiņa., Papļapāsim, biedri. Options

[ReD_FoXy]

Tātad, man un Kikyou radās doma par saviesīgu papļāpāšanu par kādu tēmu, bet es iedomajos, ka vajadzētu divus vienkāršus noteikumus:
1) NEKĀDI personiskie apvainojumi - ja tev nav ko labu teikt, nesaki neko-, iztiksim ar vienkāršu domu apmaiņu par tēmu, we are all equal, tapēc mūsu viedokļi tāpat;
2) rakstam sakarīgi un saprotami, civilizēti, kā nekā - ja uzreiz būs paplašināti teikumi, būs skaidra doma, neradīsies pārpratumi un savstarpēji aizvainojumi.

Tātad, ja šis pasāciens būs veiksmīgs, tad, domājams, šāds nebūs pēdējais un vienīgais. Tāpēc let's do our best, jo doma ir skaista pati par sevi!

Pirmā tēma varētu būt par multiplikācijas filmu ietekmi uz ikdienas dzīvi, jūsu pieredzi un uzskatus, jo mēs visi ar to saskaramies, tas ir ikviena bērna dzīves posms, bet rodas jautajumi, vai tas piedien tikai bērniem un tamlīdzīgi.

Man personīgi ir tā, ka es "multenes" skatos vēljoprojām, diemžēl jāatzīst, ka anime tās ir diezgan retāk, tā kā ar Internetu esmu uz Jūs un nekad īsti nevaru kvalitatīvi un ātri lejuplādēt. Bet tā vairak vai mazāk ir mana problema.
Bet tomēr es arī domāju, ka tam ir sava negatīvā puse, jo manas emocijas par multenēm ir tādas pašas, kā pirms desmit gadiem, jebšu es turos pagātnē, kad skatos kaut ko no tās sērijas. Neskaitot dažas izmaiņas (labāk jokus saprotu, doma skaidrāka un tamlīdzīgi), emocijas ir tās pašas un tomēr - tas kavē attīstību kaut kādā ziņā. Nezinu, vai uzskatot, ka multenes ir bērnišķīgas, es kaut ko atrisinātu un viss būtu bumbās. Man, atklāti sakot, palīdz relaksēties, domaju lielai daļai no Jums tāpat. Neprasa dižu smadzeņu piepūli, bet tomēr uzjautrinoši. Pietam repertuārs ļoti plašs...

Kopsecinajums man pašai (ja Jūs nesapratāt) ir tāds, ka multenes atbrīvo no ikdienas stresa, jo atgriež pagātnē jeb tad, kad tādu problēmu nebija, ļauj atbrīvot prātu, bezmazvai zombēties uz ko nenopietnu un atslābt. Tas nedod neko labu problemu risināšanai, ja runā tīri praktiski, bet krievvalodīgajiem ir teiciens, ka ja par problemu pasmejas, tad tā aiziet, varbūt anime un citi zīmētie "filmuki" mums palīdz to sasniegt. Which in the end would mean - thank God there are cartoons.
Protams, var jau sākt kliegt, ka amerikāņu filmas dod šo pašu efektu, bet man patīk pabarot savu iekšējo bērnu un papriecāties, cik tālu ir tikusi tehnologija un zīmēšanas māksla.

Jūsu domas?

[Yanka_ronin]

Mhm, kaut kas līdzīgs kā Kikyou skolas variantā, notika arī manā skolā pirms kādiem diviem gadiem, kur viens astotklasnieks ar gāzes pistoli, pa skolu vicinādamies, skraidīja. Arī skolotāji izteica minējumus, ka varētu pie vainas būt datorspēles, bet tad atkal beigās visi atzina, ka šams tika nepārtraukti atstumts, kā arī ar audzināšanu ģimenē nav viss bijis kārtībā (plus vēl fakts, ka mājās bija pieejams ierocis).

Datorspēļu spēlēšanu varētu uzskatīt tikai par atsvešināšanās simptomu, ne cēloni, jo tur negatīvais jau tiek izgāzts, nevis uzņemts.

Pašam arī, lai cik apcelts nu savulaik nebūtu juties, nekad nav gribējies ne pret vienu skolā izmantot kaut kādu supervaroņa gājienu (tādus jau parasti lieto, kādu aizstāvot, ne atriebjoties XD bet par to cits atāsts). Augstākais, kas no manis varētu bijis sākumskolā būt, ir haotiska dūru vicināšana apvainojuma izdarīšanas brīdī. Un viss. Pēc tam viss tika aizmirsts. Mans eskeipisma variants skolā bija ieurbšanās grāmatās, no kā vienīgās sekas bija labas sekmes. Bet psiholoģiskais mehānisms jau bija tas pats. Nevis apzinīga mācīšanās.

Par ietekmi no anime, TV, hmm, laikam jau, ka no Ultramena manī nekas dižs nav palicis, bet skaidri atceros, ka gribēju līdzināties Makgaiveram. Anime nāca tikai līdz ar PC parādīšanos mājās. Jāsaka, ka slapsticks jokes mani nekad nav uzjautrinājuši, turpretī atmiņā stipri iespiedusies mecha. Un visi tie kaujas izsaucieni, piemēram, "GIIIGA(..)KEEER" un tamlīdzīgas good vs evil epic žanra padarīšanas. Īpaši tās, ar kādu dziļu domu (RahXephon, Eureka Seven). Joprojām skatos jaunāko anime sarakstus, un, domājams, sekošu tiem līdzi vēl ilgi.

This post has been edited by Yanka_ronin: Dec 23 2009, 20:24