Kāpēc otakieši klausās sūdīgu japāņu mūziku? Options

[GM]

Šim topikam pamatā ir diskusija, kas aizsākās skaipā, apspriežot ar cienījamo foruma veterānu Sērfiju ALK jaunās favorīt-forumietes Kikyou last.fm profilu. Tas uzskatāmi ilustrē fenomenu, ko esmu novērojis, tā kā kopīgas pazīšanās ir likušas man pārāk daudz laika pavadīt japāņu multenīšu mīļotāju sabiedrībā. Proti – mažoritāte anime frīku, kuri deklarē sevi kā japāņu kultūras entuziastus, vienlaikus klausās apšaubāmas kvalitātes japāņu mūziku. Lielākoties japošku roku un šķībacaino popu.

Sūdīga (vai vispār neesoša) muzikālā gaume, protams, nav nekas jauns, jo sevišķi, ja runājam par twitter paaudzi. Tomēr, ja japanofīlijas pamatā ir aizraušanās tieši ar japāņu kultūru un mākslu, vai loģiskāk nebūtu klausīties tādu japāņu mūziku, kas atspoguļo tieši šai tautai raksturīgās kultūrvēsturiskās muzikālās īpatnības?

Jrock/jpops pēc būtības ir tipisks modernās Japānas jauniešu kultūrvides blakusprodukts, kas, gluži kā paši jaunieši, nepaguris emulē rietumu banālākās un idiotiskākās popkultūras tendences, savērpjot tās tik weird veidos, cik weird tas var padoties tikai un vienīgi japāņiem. Šo mūzikas novirzienu saistība ar otakiešu kaismīgi mīlēto japāņu kultūru ir visai nosacīta – ja vien jūs negrasāties šīs valsts jauniešu dzīves skatījuma bezpriģelu nodēvēt par kulturāli nozīmīgu valstij, ar vienu no visunikālākajām kultūrvidēm in the history of mankind.

Ko tur liegties, Japānas mūzika ir plaša un daudzveidīga – gan tīrs, šķīsts etniskais folks, gan klasiskā un arīdzan populārā mūzika, kurā jūtami, bet ne dominējoši jaušamas rietumu, jo sevišķi Amerikas influences (bet kurā 21. gadsimta mūzikas žanrā gan to nav?). Pat, ja jūs neinteresē salām vēsturiski unikālie mūzikas paveidi, vienmēr pastāv iespēja pievērsties rietumnieciskajiem žanriem, kurus caurvij tautiskie motīvi. Te ir no kā izvēlēties: komponisti-klasiķi, kas kuplā skaitā parādījās pēc Japānas impērijas sabrukuma un tam sekojušās neredzētās artistiskās brīvības viļņa; 50’o gadu džeza buma pēcteči, vai (tā kā esat pieraduši pie anime saundtrekiem) kaut kas no valsts milzīgā kino fonda muzikālajām pērlēm.

Tad kāpēc jūs klausāties sūdīgu japāņu mūziku? Vai tāpēc, ka jrock/jpop ir populāri, viegli uztverami žanri, kas neliek jūsu smadzenītēm izkust putrā? Vai varbūt tāpēc, ka interese par japāņu kultūru ir tikai frāze, ar kuru mētājaties, jo to prasa identificēšanās ar lecošās saules zemes producētajām multenēm?

[Shumins]

Šim topikam pamatā ir diskusija, kas aizsākās skaipā, apspriežot ar cienījamo foruma veterānu Sērfiju ALK jaunās favorīt-forumietes Kikyou last.fm profilu.

Liekas, ka GM būs ieķēries Kikyou, un pārdzīvo, ka šamai tāda nestandarta gaume
Ir daudz labāki veidi kā pievērst uzmanību...

Par J-Rock.

Domāju, ka Japāņu mūzika iet līdzi Anime kultūrai. Tā visa ir modes lieta. Samācīties daudz Japāņu vārdus, ēst suši, dzert zaļo tēju - klausoties J-Rock. Katrā laikā daži pārāk aizraujas ar dažādiem importa sviestiem, ja vietējā dārziņā nekā laba neaug. Un nav jau tā, ka japanofīlija būtu sliktāka par amrikanofīliju. Nē, ASV tomēr piedāvā mazliet labākus produktus, jo Japāņu viss jaunais ir sen aizmirsts Amerikāņu vecais labais. Tā teikt, visu aizmirsto izdekorē ar Japāņu mēsliem, un dod pakošļāt vēlreiz - vienreiz bija labs, gan jau kāds uzķersies atkal.

Bet sevi nekad negribētu identificēt ar Amerikāņiem un Japāņiem. Es domāju, ka kultūras šūpulis ir tepat Eiropā. Es drīzāk sevi redzu kā mežoņu pēcteci.
Barbaru kultūra liekas man daudz tuvāka.



Skyforger - Gatavs biju karavīrs

Brēmenes Ādams par kuršiem (ap 1080):
"... no salām lielākā ir tā, kas saucas Kurzeme (Churland). Ceļš līdz tai ir astoņu dienu garš; kurši ir visnežēlīgākā cilts, un visi no tās bēg. Tur ir daudz zelta (t.i. nospodrināta bronza) un vislabākie zirgi. Visas viņu mājas ir pilnas ar priesteriem un burvjiem, kuri pat ietērpti mūku apģērbā."

Vai, ja savējie bāliņi slinko, var ieklausīt arī kādu kaimiņu grupu, kaut vai to pašu Nightwish no Somijas. Kopā ar Tarju bija klausāma mūzika.

Nightwish - 14 Ghost Love Score (End of An Era) Live

Var uzgriest vienatnē uz pilnu klapi un ar alu pameditēt

Japāņu mēsli drīz apsīks - nekas nav mūžīgs, modes iet un mainās. Redzēs, kas būs nākamais...