Par to, kas ir normāli un kas nav, Split from AnimeFest 2010 Options

[GM]

Radošums ir kaut kas tāds, kas atšķir cilvēkus no pārējiem. Ne jau tas ir ģēnijs, kas ir ūberkruts zinātnēs, bet tas, kurš zina, kur savu domu likt.

Vienmēr ir funny vērot, kā nūģisku subkultūru pārstāvji savu sociālo atsvešinātību un spēju identificēties tikai ar tādiem pašiem frīkiem pamato kā "nevēlēšanos piederēt pelēkajai masai" un "radošu iekšējā kreatīva izpausmi".
Rock on, sapņu feja, rock on!



This post has been edited by GM: May 4 2010, 18:01

[GM]

Ja tu saki, ka no kosplejeriem sabiedrībai noderīgi cilvēki savu mūžu neiznāks

Par to maz bija runa? Apgalvots taču kā reiz tika tieši pretējais. Un cerēts, ka ievāktais kompromāts pret šiem achiever'iem būs liekams lietā.

Anyway, analoģija ar karnevālu cilvēkiem īsti nestrādā. Pirmkārt, daudziem tā ir profesija - darba līgumos ir parasts atrunāt gana daudz dumju lietu, kuras daudzi pildīs, jo vienkārši grib rīt un nestaigāt vecās šmotkās trīs gadus. Tāpat mažoritāte ķekatnieku cauru gadu nav apsēsti ar folkloru, Helovīna fanāti negrebj no vieniem svētkiem līdz otriem ķirbjus. Šīs tradīcijas nav apsēstības galarezultāts.

Kosplejam, turpretī, līdzi nāk slimīga fanošana par japāņu animāciju - es pat nespēju iedomāties cilvēku, kurš visu gadu ir samērīgs savos hobijos, bet reizi gadā pēkšņi nojūdzas un vēlas būt Ešs Ketčums.

Slimīgas fanošanas izpausmes publiskā telpā tomēr ne vienmēr vajag vienbalsīgi atbalstīt. Vācieši jau pagājušajā gadsimtā mēģināja pasaules mērogā pafanot par viena austriešu izcelsmes žīda grāmatiņu - nekas labs tur beigās nesanāca. Protams, var arī cerēt, ka kosplejā slēpjas vispasaules miera atslēga, risinājums badam Āfrikā un zāles pret homoseksualitāti... I highly doubt that, tho'.

This post has been edited by GM: May 5 2010, 17:28