Anime reklaamaas., Aaaarpraac Options

[Jaladin]

Nesen pa TV redzeeju Head&Sholders jauno reklaamu. Guess what did I see? Jaa puse reklaamas bija ziimeeta Anime style. Ko juus par to sakat? Kas taalaak anime pamperi?

[ShinChan]

bet man tiko ienāca prātā doma. Es negribu anime kā popkultūru tāpēc ka kļūstot vispieejams anime man sāks asociēties ar katko netīru, izgrāspstītu pa svešām rokām... to nu gan man negribētos, kautgan es īsti nesaprotu, kāpēc ubliskums man asociējās tieši ar tādu lietu.

Es tev varu apteikt kāpēc. Pie vainas ir tava asociatīvā domāšana. Tas tā ir ar visām lietām. Ņemsim par piemēru taksofonu. Tiko uzstādīts tas ir jauns un spožs, arī telefona grāmata vēl vietā un ar neizplēstām lapām, taču jo vairāk cilvēku to lieto, jo netīrāks un apdauzītāks tas kļūst. Kabīne ir saskrāpēta, tel. grāmatā neķītri zīmējumi, ja grāmata vēl vispār tur ir, tad vēl kāds bomzis tajā pavadījis iepriekšējo nakti ar visām no tā izrietošajām sekām. Nu, vai ir patīkami lietot taksofonu pēc visa aprakstītā. Tāpāt ir ar anime. Jo vairāk cilvēku to lieto jo mazāka kļūst tās vērtība.

[Duarh]

Tāpāt ir ar anime. Jo vairāk cilvēku to lieto jo mazāka kļūst tās vērtība.

Pilnīgs sviests. Vienīgā atšķirība ir cilvēka prātā. Negribēt anime kā popkultūru ir vienkārši gribēt saglabāt kaut kādu pārākuma, izredzēto sajūtu - to jāpārvar. Tam, ko skatās citi, nevajadzētu ietekmēt to, kā cilvēks kaut ko bauda, pretējā gadījumā cilvēks ienkārši ir no citiem atkarīgs.

Pie tam, lai gan, piemēram, Somijā anime jau ir zināmā popkultūras līmenī, tas tikai nozīmē, ka anime skatās daudz - fani ir tā pati sabiedrības daļa (vecuma/kultūras/veznelkā ziņā), kas Latvijā, tikai viņu ir vairāk. Jo ļoti daudz cilvēku Latvijā par anime vispār nav dzirdējuši, lai gan, iespējams, viņiem patiktu, ja redzētu.

Tas, ka anime parādās kādā reklāmā, ir nenozīmīgs blakusefekts. Mani pilnīgi neskar arī tas, ka bērni skraida riņķī ar Pokemonu krekliem mugurā - prieks, ka viņiem patīk.