Ar bērna muti runā hvz kas..., interesanti Options

[ShinChan]

Nezinu kā jums, bet man patīk sarunāties ar bērniem tajā vecumā, kad viņi nedaudz māk runāt, taču bieži vien neapzinās ko runātais nozīmē, vai kāda ir pasacītā jēga. Runājoties es mēģinu izdabūt no vieņiem kaut kādu konkrētību, sacītā loģiskumu un domas secīgumu utt. Un tā viendien runājoties (par ko runājām neatceros) ar savu brāļadēlu, kam ir 2,5 gadi vinš pateica vienkārši ģeniālu atziņu - "kartupelis ir gaisma" . Pilnīgs knockdown. Nezinu cik " kāši" ir jānosmēķē, vai cik gadus budistu mūkiem vajag meditēt, lai pateiktu kaut ko tik vienkāršu, jēgas ziņā iespaidīgu, ar racionālu domāšanu neizskaidrojamu un ar prātu netveramu. Es mēģināju viņu tirdīt tālāk. Kāds sakars kartupelim ar gaismu, kāda velna pēc vinš vispār saaka runāt par kartupeli, bet viss bija beidzies. Dievišķāis viedums bija dzisis, sīcis atgriezās pie saviem standartteikumiem un neko prātīgu es no viņa vairs ārā nedabūju.
Kas tas bija, ko? Vai jums ir bijusi līdzīga pieredze, kad sīcis pasaka kaut ko...pat nezinu ko, bet tas izklausās iespaidīgi.

[edg]

Duarh, ir ljoti daudz iespeejamu aksiomaatiku, ko cilveeks var izveeleeties par visa pamatu. Lielaakaa dalja no taam ir garlaiciigas un liek mums atdurties pret nerisinaamaam pretrunaam pashaa aksiomaatikaa driiz vien. Tomeer dazhaam no aksiomaatikaam iespeejams viegli izdomaat dazhaadus "apkaartceljus", ar kuriem veidojas pavisam jauna un interesanta pasaule. Nu jaa, galu galaa visdriizaak atklaasies, ka shii aksiomaatika bija pretruniiga, bet aizraujoshi tas ir, un man, piemeeram, kaa sapnjotaajam, ljoti patiik buuveet galvaa alternatiivas pasauliites, kuraas visa eksistences un mijiedarbiibas likumi nebuut nav taadi, kaa mees esam pieradushi.
Lielaakaa dalja no cilveekiem uz vecumu paliek arvien piesaatinaataaki ar pashreizeejo vispaarpienjemto pasaules uztveri, ka vinjiem arvien gruutaak jelkad buutu noticeet, ka viss ir pavisam savaadaak, ja taa izraadiitos, kur nu veel pashiem to iedomaaties. Taadi mazi beerni, kuriem ir ljoti vaaja pasaules pieredze, speej izteeloties lietas, kuri mees, samaitaatie, nespeejam. Vinjos veel ir speeja uztvert neparasto kaa patiesiibu, nezinaamo kaa pashsaprotamu. Random gjenerators metiis aaraa fraazes peec fraazes, no kuraam reti patraapiisies kaada apdomas cieniiga, bet mazi beerni domaa ar smadzeneem, ar smadzenju neironu tiiklu, vinji domaa asociatiivi, veidojot liidziibas starp vinjiem zinaamajaam lietaam. Pieaugusham cilveekam, mekleejot liidziibu kaadai lietai, atradiisies vairums dazhaadu ljoti liidziigu lietu, turpretii beerna objektu kraajumaa, shiis lietas nav, taadeelj vinja liidziiba buus attaalinaata. Pieaudzis cilveeks parasti nemaz nespeej iedomaaties sho attaalo liidziibu, jo ir tik daudz tuvaakas liidziibas, bet beerns to prot. Ja cilveeks saglabaa speeju saskatiit attaalinaataas liidziibas, vinjsh nereti kljuust par maakslinieku, taadu, kaa Salvadors Dalii vai tamliidziigie iipatneejo liidziibu cilveeki. Par to vien es cienu beernus, ka vinjos ir shis potenciaals, shii speeja redzeet attaalinaataas liidziibas, vinji ir tas, kas mees nekad vairs nebuusim. Vinji ir tas, kas vinji pashi driiz vairs nekad nebuus. Taads dziives laika posms.