Ar bērna muti runā hvz kas..., interesanti Options

[ShinChan]

Nezinu kā jums, bet man patīk sarunāties ar bērniem tajā vecumā, kad viņi nedaudz māk runāt, taču bieži vien neapzinās ko runātais nozīmē, vai kāda ir pasacītā jēga. Runājoties es mēģinu izdabūt no vieņiem kaut kādu konkrētību, sacītā loģiskumu un domas secīgumu utt. Un tā viendien runājoties (par ko runājām neatceros) ar savu brāļadēlu, kam ir 2,5 gadi vinš pateica vienkārši ģeniālu atziņu - "kartupelis ir gaisma" . Pilnīgs knockdown. Nezinu cik " kāši" ir jānosmēķē, vai cik gadus budistu mūkiem vajag meditēt, lai pateiktu kaut ko tik vienkāršu, jēgas ziņā iespaidīgu, ar racionālu domāšanu neizskaidrojamu un ar prātu netveramu. Es mēģināju viņu tirdīt tālāk. Kāds sakars kartupelim ar gaismu, kāda velna pēc vinš vispār saaka runāt par kartupeli, bet viss bija beidzies. Dievišķāis viedums bija dzisis, sīcis atgriezās pie saviem standartteikumiem un neko prātīgu es no viņa vairs ārā nedabūju.
Kas tas bija, ko? Vai jums ir bijusi līdzīga pieredze, kad sīcis pasaka kaut ko...pat nezinu ko, bet tas izklausās iespaidīgi.

[Duarh]

Citeeju:

"Pilnīgs knockdown. Nezinu cik " kāši" ir jānosmēķē, vai cik gadus budistu mūkiem vajag meditēt, lai pateiktu kaut ko tik vienkāršu, jēgas ziņā iespaidīgu, ar racionālu domāšanu neizskaidrojamu un ar prātu netveramu" (ShinChan)

It iipashi 'jeegas zinjaa iespaidiigu'. Man nekas nav pretii pret to, ka kaads smeljas maaksliniecisku iedvesmu no beerna teiktaa, bet tad, kad mulkjiibas saak saukt par jeegpilnaam, ir jaanovelk zinaama robezha.

Starp citu, ir atshkiriiba starp fantazeeshanu un praata trulumu, kuraa jebkuru labskaniiigu vaardu savirkneejumu uzskata par atzinju.

"Ja sheit vispaar ir kaads sakars ar noziimiibu, tad ne noziimiibu taadai realitaatei, ko tu uzskati par realitaati, bet par noziimiibu taadai realitaatei, ko par taadu uzskata fantazeetaaji un cilveeki, kas censhas savaas domaas izrauties no taa zinaashanu (vairaak gan trulu aksiomu) blaakja, ko cilveece ir sastaadiijusi par nenoliedzamo pasaules patiesiibu"

Neviens neko neteica par nenoliedzamaam pasaules patiesiibaam, un zinaatnee it iipashi mees apzinamies, ka nenoliedzamu pasaules patiesiibu nav un pie taadaam nav iespeejams nonaakt. Ir kaut kaads miits, ka zinaatnieki tik piekjeerushies pie savaam teorijaam un uzskata, ka taa ir Lielaa Patiesiiba, bet pats es veel nevienu taadu neesmu saticis. Tas, par ko mees esam paarliecinaati, ir, ka jebkuram meegjinaajumam pateikt kaut ko patiesu par muusu pasauli jaabuut saistiitam ar _realitaati_ - nevis manu vai tavu realitaates interpretaaciju, bet ar noveerojumiem, kurus mees pasaulee veicam ik dienas no briizha, kad dzimstam. Jaa, vienmeer ir iespeejams, ka, piemeeram, kaads zinaatnes likums ir kljuudains, bet shaads likums vismaz ir balstiits uz plashiem noveerojumiem, kas to apstiprina - un, formuleejot zinaatnes likumu, mees vienmeer apzinaamies, ka tas vareetu buut nepatiess. Bet tad, kad cilveeks saak gvelzt religjiozas vai savaadaakas mulkjiibas _un uzsveert, ka taa ir jeegpilna realitaate, nevis maaksla, murmuleeshana vai kas cits_, vinjam taas nav nekaadi jaapaarbauda vai jaameegjina apstiprinaat; vinsh vienkaarshi atsakaas no atbildiibas domaat un analizeet savus pasaules noveerojumus, taa vietaa par patiesiibu pienjemot pirmo pasacinju, kas ienaak praataa vai ko
kaads cits pastaasta.

Njuutons tureejaas pie aksiomaam mazaak, kaa jebkursh cits pirms vinja, un bija lielaaks maakslinieks, par visiem van Gogiem un Mikelandzhelo, bet arii vinsh visticamaak "kartupelis ir gaisma" par jeegpilnu teikumu nebuutu uzskatiiijis.

Starp citu, pats esmu bijis un veel joprojaam esmu fantazeetaajs, un uzskatu, ka fantaazijas lidojumu rezultaati var daudzos gad. buut attiecinaami uz realitaati - bet tikai, ja fantaazija savos buutiskajos pamatos ir attiecinaama arii uz muusu realitaati (diezgan interesanti, ka, piem., visi slavenaakie fantaazijas zhanra rakstnieki - Robin Hobb, George Martin utt. - uzsver, cik svariigi, lai viss fantaazijas darbos buutu racionaali self-consistent) un ja to peecaak racionaali apdomaa un izveertee.

To, ka dazha bezjeedziiga laba lieta ir filozofiskaam paardomaam lietderiiga, neapshaubiishu; nekad neesmu bijis filozofijas fans. Kad sheit filozofijas profesoram pateicu, ka mani interesee maaciities tikai lietas, kuraam ir kaut vismazaakais pielietojums reaalajaa pasaulee, vinsh man pateica, ka filozofiju tad gan man labak nemaaciities. Laikam taa jau ir; mentaalu pashapmierinaashanos man iipashi nevajag. Pasaulee ir paaraak daudz interesantu un lietderiigu lietu, par kuraam es varu domaat, lai es uztrauktos par kartupelju gaismisko staavokli.