Ar bērna muti runā hvz kas..., interesanti Options

[ShinChan]

Nezinu kā jums, bet man patīk sarunāties ar bērniem tajā vecumā, kad viņi nedaudz māk runāt, taču bieži vien neapzinās ko runātais nozīmē, vai kāda ir pasacītā jēga. Runājoties es mēģinu izdabūt no vieņiem kaut kādu konkrētību, sacītā loģiskumu un domas secīgumu utt. Un tā viendien runājoties (par ko runājām neatceros) ar savu brāļadēlu, kam ir 2,5 gadi vinš pateica vienkārši ģeniālu atziņu - "kartupelis ir gaisma" . Pilnīgs knockdown. Nezinu cik " kāši" ir jānosmēķē, vai cik gadus budistu mūkiem vajag meditēt, lai pateiktu kaut ko tik vienkāršu, jēgas ziņā iespaidīgu, ar racionālu domāšanu neizskaidrojamu un ar prātu netveramu. Es mēģināju viņu tirdīt tālāk. Kāds sakars kartupelim ar gaismu, kāda velna pēc vinš vispār saaka runāt par kartupeli, bet viss bija beidzies. Dievišķāis viedums bija dzisis, sīcis atgriezās pie saviem standartteikumiem un neko prātīgu es no viņa vairs ārā nedabūju.
Kas tas bija, ko? Vai jums ir bijusi līdzīga pieredze, kad sīcis pasaka kaut ko...pat nezinu ko, bet tas izklausās iespaidīgi.

[edg]

Citeeju ShinChan taalaak saciito:
"Protams ka atziņu " kartupelis ir gaisma" par ģeniālu es nosaucu joka pēc, vienkārši mani tā nedaudz izsita no rāmjiem. Ar bērniem vispaarir jauki runāt, jo viņi vēl nezin, kas ir sociālās maskas, nemēģina piemeklēt pareizos vārdus un saka visu kas uz mēles."

"Starp citu, ir atshkiriiba starp fantazeeshanu un praata trulumu, kuraa jebkuru labskaniiigu vaardu savirkneejumu uzskata par atzinju."
Zini, ir taadas gleznas, kuraas nekaa nav - shkviikas vien, bet dazhi taas uzskata par meistardarbiem. Par atzinju var uzskatiit jebko, lai tas labskaniigs vai nelabskaniigs. Sheit beerns pateica vairaak par vienkaarshi labskaniigu vaardu savirkneejumu. Daudziem no mums kartupelis ir vairaak nekaa tikai eediens, tas izraisa dazhaadas asociaacijas, kuraam piedeeveejot patiesiibu "ir gaisma" rodas jaukas fraazes. Tas viss notiek jau zemapzinjaa, teikumu izlasot, tiek mekleetas asociaacijas, tiek domaats par to jeegu. Citam tas ir interesanti, un vinjsh saak fantazeet. Citam tas liekas stulbi un vinjsh nespeej iedomaaties, ka ne visi domaa taa, kaa vinjsh.

Kad zinaatniekam pasaka kaut ko pilniigi ne taadu, kas vinja uzskatos, vinjsh pat iisti neuzklausa, automaatiski noliedz ar aizbildinaashanos: "Zinaatnee viss balstiits uz noveerojumiem dziivee, visam ir pamats dziivee. Tam, ko tu saki, nav nekaadas veertiibas." vai tamliidziigi. Vinji pat neanalizee domu, ja taa vinjiem neliekas pietiekami patiesa. Tas nu taa no manas pieredzes (tevi ieskaitot). Iedaliit saliidzinoshi aatri radiitas domas muljkjiibu kopaa, tas ir tas, ar ko zinaatnieki nodarbojas. Turpretii filozofs njem sho domu, pienjem par patiesu, un meegjina apgaazt. Zinaatnieki, arii tu, neanalizee shiis domas, vinji uzskata, ka lietas netop taapat vien, ka visam vajadziigs laiks, noveerojumi, eksperimenti, daudz darba. Taa ir vinju kljuuda - nespeet pienjemt, ka domas var buut arii nejaushi lieliskas. Vinjiem viss, kas nav uzreiz pamanaams dziivee vai pieraadaams, ir neapskataams.

"Njuutons tureejaas pie aksiomaam mazaak, kaa jebkursh cits pirms vinja, un bija lielaaks maakslinieks, par visiem van Gogiem un Mikelandzhelo, bet arii vinsh visticamaak "kartupelis ir gaisma" par jeegpilnu teikumu nebuutu uzskatiiijis."
Jeega ir divargumentu funkckija. Jeega ir lietai no kaadas lietas viedoklja. Shim teikumam ("kartupelis ir gaisma") ir jeega manaa domaashanaa. Mani aizrauj teikumi, kuros ir dzilja jeega, tai pashaa laikaa mineeti taadi vaardi kaa "kartupelis" vai "koks", taapeec manai domaashanai shim teikumam ir jeega. Tu ar jeegu uztver jeegu zinaatnei. Nu droshi vien Njuutons shaadaa jeegas izpratnee sho teikumu par jeegpilnu nebuutu uzskatiijis, taapat kaa neuzskatu es. Shajaa gadiijumaa jaapienjem arii vaardu zinaatniskie tulkojumi, ar kuriem shim teikumam jeegas nav. Vai shim teikumam ir filozofiska jeega? Ja ar to izprot jeegu filozofijas zinaatnei, tad ljoti apshaubaami. Ja ar to izprot filozofisku jeegu kaa lielisku teikumu, par kura asociaacijaam padomaat, tad tam ir ljoti liela jeega. Viss ir atkariigs no taa, kaadu jeegu tu meklee.

Redzi, pats tu atziisti, ka esi praktikjis. Taa jau ir, meklee praktisku jeegu, praktisku labumu. Es, kaa filozofs, mekleeju mentaalu pashapmierinaashanos, jo pasaules lietderiigaas lietas mani paaraak nesaista. Es labpraataak konstrueeji savaa praataa jaunas pasaules, kas balstiitas uz citiem likumiem, fantaaziju, fantastiku. Filozofi ir cilveeki, kam nepatiik satistikas vaakshana, ilglaiciiga eksperimenteeshana un tamliidziigi garlaiciigi procesi, filozofs grib domaat, par to nedomaajot. Bet tas nenoliedz, ka vinja izdomaajums var buut arii praktiski noderiigs.