Ar bērna muti runā hvz kas..., interesanti Options

[ShinChan]

Nezinu kā jums, bet man patīk sarunāties ar bērniem tajā vecumā, kad viņi nedaudz māk runāt, taču bieži vien neapzinās ko runātais nozīmē, vai kāda ir pasacītā jēga. Runājoties es mēģinu izdabūt no vieņiem kaut kādu konkrētību, sacītā loģiskumu un domas secīgumu utt. Un tā viendien runājoties (par ko runājām neatceros) ar savu brāļadēlu, kam ir 2,5 gadi vinš pateica vienkārši ģeniālu atziņu - "kartupelis ir gaisma" . Pilnīgs knockdown. Nezinu cik " kāši" ir jānosmēķē, vai cik gadus budistu mūkiem vajag meditēt, lai pateiktu kaut ko tik vienkāršu, jēgas ziņā iespaidīgu, ar racionālu domāšanu neizskaidrojamu un ar prātu netveramu. Es mēģināju viņu tirdīt tālāk. Kāds sakars kartupelim ar gaismu, kāda velna pēc vinš vispār saaka runāt par kartupeli, bet viss bija beidzies. Dievišķāis viedums bija dzisis, sīcis atgriezās pie saviem standartteikumiem un neko prātīgu es no viņa vairs ārā nedabūju.
Kas tas bija, ko? Vai jums ir bijusi līdzīga pieredze, kad sīcis pasaka kaut ko...pat nezinu ko, bet tas izklausās iespaidīgi.

[edg]

Citeeju ShinChan taalaak saciito:
"Protams ka atziņu " kartupelis ir gaisma" par ģeniālu es nosaucu joka pēc, vienkārši mani tā nedaudz izsita no rāmjiem. Ar bērniem vispaarir jauki runāt, jo viņi vēl nezin, kas ir sociālās maskas, nemēģina piemeklēt pareizos vārdus un saka visu kas uz mēles."

"Starp citu, ir atshkiriiba starp fantazeeshanu un praata trulumu, kuraa jebkuru labskaniiigu vaardu savirkneejumu uzskata par atzinju."
Zini, ir taadas gleznas, kuraas nekaa nav - shkviikas vien, bet dazhi taas uzskata par meistardarbiem. Par atzinju var uzskatiit jebko, lai tas labskaniigs vai nelabskaniigs. Sheit beerns pateica vairaak par vienkaarshi labskaniigu vaardu savirkneejumu. Daudziem no mums kartupelis ir vairaak nekaa tikai eediens, tas izraisa dazhaadas asociaacijas, kuraam piedeeveejot patiesiibu "ir gaisma" rodas jaukas fraazes. Tas viss notiek jau zemapzinjaa, teikumu izlasot, tiek mekleetas asociaacijas, tiek domaats par to jeegu. Citam tas ir interesanti, un vinjsh saak fantazeet. Citam tas liekas stulbi un vinjsh nespeej iedomaaties, ka ne visi domaa taa, kaa vinjsh.

Kad zinaatniekam pasaka kaut ko pilniigi ne taadu, kas vinja uzskatos, vinjsh pat iisti neuzklausa, automaatiski noliedz ar aizbildinaashanos: "Zinaatnee viss balstiits uz noveerojumiem dziivee, visam ir pamats dziivee. Tam, ko tu saki, nav nekaadas veertiibas." vai tamliidziigi. Vinji pat neanalizee domu, ja taa vinjiem neliekas pietiekami patiesa. Tas nu taa no manas pieredzes (tevi ieskaitot). Iedaliit saliidzinoshi aatri radiitas domas muljkjiibu kopaa, tas ir tas, ar ko zinaatnieki nodarbojas. Turpretii filozofs njem sho domu, pienjem par patiesu, un meegjina apgaazt. Zinaatnieki, arii tu, neanalizee shiis domas, vinji uzskata, ka lietas netop taapat vien, ka visam vajadziigs laiks, noveerojumi, eksperimenti, daudz darba. Taa ir vinju kljuuda - nespeet pienjemt, ka domas var buut arii nejaushi lieliskas. Vinjiem viss, kas nav uzreiz pamanaams dziivee vai pieraadaams, ir neapskataams.

"Njuutons tureejaas pie aksiomaam mazaak, kaa jebkursh cits pirms vinja, un bija lielaaks maakslinieks, par visiem van Gogiem un Mikelandzhelo, bet arii vinsh visticamaak "kartupelis ir gaisma" par jeegpilnu teikumu nebuutu uzskatiiijis."
Jeega ir divargumentu funkckija. Jeega ir lietai no kaadas lietas viedoklja. Shim teikumam ("kartupelis ir gaisma") ir jeega manaa domaashanaa. Mani aizrauj teikumi, kuros ir dzilja jeega, tai pashaa laikaa mineeti taadi vaardi kaa "kartupelis" vai "koks", taapeec manai domaashanai shim teikumam ir jeega. Tu ar jeegu uztver jeegu zinaatnei. Nu droshi vien Njuutons shaadaa jeegas izpratnee sho teikumu par jeegpilnu nebuutu uzskatiijis, taapat kaa neuzskatu es. Shajaa gadiijumaa jaapienjem arii vaardu zinaatniskie tulkojumi, ar kuriem shim teikumam jeegas nav. Vai shim teikumam ir filozofiska jeega? Ja ar to izprot jeegu filozofijas zinaatnei, tad ljoti apshaubaami. Ja ar to izprot filozofisku jeegu kaa lielisku teikumu, par kura asociaacijaam padomaat, tad tam ir ljoti liela jeega. Viss ir atkariigs no taa, kaadu jeegu tu meklee.

Redzi, pats tu atziisti, ka esi praktikjis. Taa jau ir, meklee praktisku jeegu, praktisku labumu. Es, kaa filozofs, mekleeju mentaalu pashapmierinaashanos, jo pasaules lietderiigaas lietas mani paaraak nesaista. Es labpraataak konstrueeji savaa praataa jaunas pasaules, kas balstiitas uz citiem likumiem, fantaaziju, fantastiku. Filozofi ir cilveeki, kam nepatiik satistikas vaakshana, ilglaiciiga eksperimenteeshana un tamliidziigi garlaiciigi procesi, filozofs grib domaat, par to nedomaajot. Bet tas nenoliedz, ka vinja izdomaajums var buut arii praktiski noderiigs.

[Duarh]

Kad zinaatniekam pasaka kaut ko pilniigi ne taadu, kas vinja uzskatos, vinjsh pat iisti neuzklausa, automaatiski noliedz ar aizbildinaashanos: "Zinaatnee viss balstiits uz noveerojumiem dziivee, visam ir pamats dziivee. Tam, ko tu saki, nav nekaadas veertiibas." vai tamliidziigi. Vinji pat neanalizee domu, ja taa vinjiem neliekas pietiekami patiesa. Tas nu taa no manas pieredzes (tevi ieskaitot). Iedaliit saliidzinoshi aatri radiitas domas muljkjiibu kopaa, tas ir tas, ar ko zinaatnieki nodarbojas. Turpretii filozofs njem sho domu, pienjem par patiesu, un meegjina apgaazt. Zinaatnieki, arii tu, neanalizee shiis domas, vinji uzskata, ka lietas netop taapat vien, ka visam vajadziigs laiks, noveerojumi, eksperimenti, daudz darba. Taa ir vinju kljuuda - nespeet pienjemt, ka domas var buut arii nejaushi lieliskas. Vinjiem viss, kas nav uzreiz pamanaams dziivee vai pieraadaams, ir neapskataams.

Taa gluzhi nav. Nemaz neprasu, lai kaut kas uzreiz buutu pamanaams vai pieraadaams; arii neuzskatu, ka visiem atklaajumiem un gjeniaalajaam domaam vajadziigs ilgs laiks utt. - bet labai domai ir jaabuut _paarbaudaamai_, kaut vai teoreetiski - tas ir, vienalga kad, tagad, peec desmit gadiem, niiderlandee, pie polaarlaachiiem vai Latvijaa, bet kaut kur kaut kad kaut kaadaa veidaa to domu ir jaavar attiecinaat uz realitaati. (nav runa tikai par fizikas eksperimentiem, bet, piemeeram, arii par taadaam domaam, kaa "attiekties pret kaiminjiem draudziigi ir labi' - shaadu domu nevar ne pieraadiit ne apstriideet, bet to var attiecinaat uz realitaati; to var izmantot, lai vadiitu savu dziivi). Analizeet visas domas, kas rodas no labskaniigiem vaardu kopojumiem, ir taapat, kaa staigaat pa pilseetu, mekleejot uz zemes nokritushus simtslatniekus - vienreiz piectuukstosh gados kaut ko lietderiigu atradiisi, bet paareejaa laikaa draza vien.

Bet no manas pieredzes ar filozofiju (kura droshi vien ir tikpat "plasha", kaa tava pieredze ar zinaatniekiem), no filozofijas labums taapat tikai pashiem filozofiem (tas ir, kopsh cilveeki beidza filozofeet par to, kaa cilveekiem vajadzeetu dziivot, un saaka filozofeet par to, kas ir vai nav realitaate), taa kaa var jau buut, ka filozofiem shaadi mekleejumi liekas gana interesanti un kas man - ja jums jautri, droshi uz priekshu.

Redzi, pats tu atziisti, ka esi praktikjis. Taa jau ir, meklee praktisku jeegu, praktisku labumu. Es, kaa filozofs, mekleeju mentaalu pashapmierinaashanos, jo pasaules lietderiigaas lietas mani paaraak nesaista. Es labpraataak konstrueeji savaa praataa jaunas pasaules, kas balstiitas uz citiem likumiem, fantaaziju, fantastiku. Filozofi ir cilveeki, kam nepatiik satistikas vaakshana, ilglaiciiga eksperimenteeshana un tamliidziigi garlaiciigi procesi, filozofs grib domaat, par to nedomaajot. Bet tas nenoliedz, ka vinja izdomaajums var buut arii praktiski noderiigs.

Njaa, kopsh Aristotelja gan par nevienu filozofu, kursh kaut ko dzilji praktiski noderiigu buutu sadariijis, dzirdeejis neesmu (iznjemot taadus cilveekus, kaa Ayn Rand, kas pashi sevi uzskata par filozofiem, bet par kuriem "iistie" filozofi tik nosmiiknjaa, jo vinji filozofee par dziivee pielietojamaam lietaam - piemeeram, eetiku un moralitaati) . Droshi vien jau taadeelj, ka, patieshaam, filozofs grib domaat, par reaalo pasauli nedomaajot; tas ir, domaat ar konstruktiem, kuri patiesiibaa ir muusu apkaarteejaas pasaules radiiti un tikai taas izpratnei lietderiigi, bet pielietot tos ar realitaati nesaistiitai sapnjoshanai. Ja tas sagaadaa prieku, tad droshi uz priekshu - un pat zinaamaa meeraa piekritiishu, ka pasham filozofam peec tavas definiicijas tam jeega var buut - bet shaadu jeegu pasniegt/paskaidrot citiem ir pilniigi bezceriigi, jo taa nav saistiita ar kaut ko mums visiem kopeeju (kaada ir tikai reaalaa pasaule), bet tikai ar cilveeka praata konstruktiem, kuriem nevar buut patiesuma vai nepatiesuma veertiiba un kurus taadeelj jebkursh var uztvert kaa vien grib. Kaa parasti, katram sava jeega, bet visiem kopaa jeegas nekaadas.

Shis gan nav attiecinaams uz sho threadu, bet tas, kas manii izraisa riebumu, ir, kad cilveeki ne tikai pashi sevi apmierina ar shitaadiem praatuljojumiem, bet nodziivojas tik ilgi savaa iedomu pasaulee, ka saak cilveekus paarliecinaat, ka racionaali domaat nav jeegas, ka taapat nekam nav noziimes, ka dziive taapat ir tikai iedoma un sapnis, un ka patiesiiba nevar eksisteet; ka nav svariiga realitaate, bet tikai domas un viedoklji (Kaa sak, "it's all your opinion, man")