Ar bērna muti runā hvz kas..., interesanti Options

[ShinChan]

Nezinu kā jums, bet man patīk sarunāties ar bērniem tajā vecumā, kad viņi nedaudz māk runāt, taču bieži vien neapzinās ko runātais nozīmē, vai kāda ir pasacītā jēga. Runājoties es mēģinu izdabūt no vieņiem kaut kādu konkrētību, sacītā loģiskumu un domas secīgumu utt. Un tā viendien runājoties (par ko runājām neatceros) ar savu brāļadēlu, kam ir 2,5 gadi vinš pateica vienkārši ģeniālu atziņu - "kartupelis ir gaisma" . Pilnīgs knockdown. Nezinu cik " kāši" ir jānosmēķē, vai cik gadus budistu mūkiem vajag meditēt, lai pateiktu kaut ko tik vienkāršu, jēgas ziņā iespaidīgu, ar racionālu domāšanu neizskaidrojamu un ar prātu netveramu. Es mēģināju viņu tirdīt tālāk. Kāds sakars kartupelim ar gaismu, kāda velna pēc vinš vispār saaka runāt par kartupeli, bet viss bija beidzies. Dievišķāis viedums bija dzisis, sīcis atgriezās pie saviem standartteikumiem un neko prātīgu es no viņa vairs ārā nedabūju.
Kas tas bija, ko? Vai jums ir bijusi līdzīga pieredze, kad sīcis pasaka kaut ko...pat nezinu ko, bet tas izklausās iespaidīgi.

[ShinChan]

Shinchan tev pēdējais laiks iestāties scientologu rindās.

...bet vai vajag? Kamēr arī Travolta skaitīsies šīs reliģijas piekritējs, mani viņu rindās nemanīsiet


Šīs diskusijas (pamatā starp Duarh un edg) kontekstā mani darīja uzmanīgu dažas izskanējušas atziņas, kuras summejas vienā lielā atziņā "filosofija ir strikti nosķirta no praktiskās dzīves". Atļaušos nepiekrist. Pats neesmu filosofs ne pēc izglītības, ne pēc paarliecības (vismaz pašam tā gribētos domāt), taču mēģināšu nedaudz iestāties par labu filosofijas prakatiskai pielietojamībai. Un mēģināšu to īsuma atspoguļot ar piemēriem, kas ir tuvāki manām prof. zināšanām.

Vai veidus, kā organizēties sabiedrībai, kā veidot valsti, kā līdzāspastāvēt sabiedrības locekļiem, kā tiem izteikt un ievērot to tiesības un virkni citu lietu izdomāja dabaszinātņu adepti? Vai varbūt tie tomēr bija filosofi/teorētiķi, kas pasjreflektējot nonāca pie zināmām atziņām ideāliem, ko cilvēki vai nu pieņēma vai ne, bet tas viss bija balstīts konkrētās praktiskās lietās. Protams, filosofijā pamatdomas ir vairāk saistītas ar jābūtību un ideāliem, taču tāds ir filosofijas mērķis - piedāvāt labāko (bieži vien subjektīvi labāko). Bez Makjavelli absolūtā monarhija nebūtu tāda kāda tā bija un virkne valdnieku dažādos laika periodos iespējams arī nerīkotos tā kā tie rīkojās, bet tieši šis cilvēks bija uzstādījis latiņu tur kur tā bija. Bez Ruso un vēl virknes teorētiķu nebūtu Franču revolūcijas, vismaz ne tādas kāda tā bija, bez Marksa un Kampanellas nebūtu sociālisma un nebūtu tā murga, ko arī mums nācās piedzīvot, Bez Nīčes, Vāgnera un vēl vairākiem domas dižgariem, visticamāk Hitlera pauris nebūtu tik piesārņots kā tas bija un nerastos apsēstība ar "rases tīrības" jautājumiem. Tajā pašā laikā, visi šie filosofi savos kapos rotē kā vilciņi redzot, kas praksē ir noticis ar viņu idejām, kā tās ir īstenotas, kā tās ir " izpratuši" un "iztulkojuši" konkrēti cilvēki un kā tās ir bijušas iedzīvinātas. Tāpēc arī rodas pamatotais jautājums par filosofu ideālu realizēšanas iespējām. Praksē ideālu nav ir tikai tiekšanās uz tiem, taču vai tādēļ tos nevajag ģenerēt? Lai, kā tev Duarh, iespejams to negribētos atzīt, arī dabaszinātnes ir tiešs filosofijas rezultāts, jo iesākumā itin visam ir ideja. Filosofija kā zinātne ir nepiecieshama, lai cilvēki neatradinātos domāt.