Tests Options

[Sigfa]

ZPD laiks jau sen ir klaat, un man pariit jaanodod taads psihologjijaa un es vinja aizvakar saaku rakstiit... taa ir ka slinko visu meenesi.. lai vai kaa, atbildiet, luudzami, uz jautaajumiem, lai es cilveeks varu sev normaalu atziimi dabuut.

Atbildi. var pievienot komentaarus. Man vajag subjektiivu viedokli.

Latvieshu valoda ir sarezhgjiita un to ir gruuti iemaaciities. [ ]

Vai tu saproti vairaak kaa 3 valodas. [ ]

Vai tu maaki rakstiit un lasiit vairaak kaa 3 valodaas. [ ]

Kura valoda ir vissarezhgjiitaakaa? [ ]

Kura valoda ir visvienkaarshaakaa? [ ]

Vai vajadzeetu vienkaarshot latvieshu valodu? [ ]

Vai tu runaa/raksti/lasi angliski? [ ]

Vai tautas mentalitaatei ir sakars ar valodas skaniigumu? [ ]


taads pavisam iis testinjsh.

[edg]

Latvieshu valoda ir sarezhgjiita un to ir gruuti iemaaciities. [ Jaa! Cilveeks, kas maacaas valodas, meegjina taas kaut kaa saistiit ar vinjam jau zinaamajaam valodaam (kaut vai maates valodu). Taa kaa latvieshu valoda ir viena no retajaam Baltu saimes valodaam, tad maaciities to ir taapat kaa latvietim maaciities japaanju valodu vai nigeerieshu valodu. Tiesa, jaanjem veeraa lielais latvieshu valodas piesaarnjojums. Krievam, vaacietim, anglim, francuuzim (taadaa seciibaa) vareetu buut visvieglaak, jo daudz vaardi ir no shiim valodaam paarnjemti. Pietiks par leksiku, parunaasim par foneetiku. Kaa mees zinaam, latvieshu valodaa ir taadas briesmiigas skanjas kaa "ch", "kj", "dzh" un "o"(divskanis o), kas normaalam rietumeiropietim ne paaraak patiik. Zviedrijas (u.c) valodaa ir daudz taadu skanju, kas mums liekas jociigas, taapat vinji domaa par muuseejo, tomeer, kaa esmu ieveerojis, zviedram vai daanim muusu valodas vaardi izrunaajas daudz labskaniigaak nekaa mums vinju valodas vaardi. Shitaas shnjaacoshaas skanjas droshi vien iipashi netruacee kjiinietim... Gramatika latvieshu valodaa it kaa esot liidziiga vaacu valodas gramatikai (esmu taa dzirdeejis), taapeec vaacietim taa nevareetu buut liela probleema, bet kopumaa latvieshu valodas gramatika esot gruuta. Darbiibas vaardu lociishana latvieshu valodaa ir briesmiiga (daudz lociijumu, konjugaacijas). Reti kura tauta tik vaajpraatiigi loca lietvaardus. Liidzskanju mijas biezhi ir probleema pat latvietim. ]

Vai tu saproti vairaak kaa 3 valodas. [ Nee. Latvieshu dzimtaa, anglju cieshami, krievu extra vaaji, japaanju - ir milzu gandariijums saprast par ko ir runa japfilmaa veselu minuuti no vietas. Programmeeshanas valodas neskaita? Man vispaar ir gruuti maaciities valodas, jo gruuti iet ar vaardu iekalshanu. Skolaa dzejoliishus ar puuleem mociiju. ]

Vai tu maaki rakstiit un lasiit vairaak kaa 3 valodaas. [ Nee. Lat, ang. Var lasiit krievu, bet tai jaabuut tehniskai vai beerniem domaatai literatuurai, lai saprastu (dailjliteratuuraa cita valoda). ]

Kura valoda ir vissarezhgjiitaakaa? [ Nezinu. Kjiinieshu valodaa var kaa normaalaa valodaa iemaaciities runaat, bet rakstiit ir murgs. Japaanju valodaa ir vieglaak - vieglaak runaat, vieglaak rakstiit. Primitiivu cilshu valodaam vajadzeetu buut saliidzinoshi primitiivaam. Manupraat, krievu valoda ir gruuta. Mums kaa latvieshiem ir vieglaak augstaak mineeto iemeslu deelj, bet rietumeiropieshiem vareetu buut gruuti. Nezinu par austrumniekiem. ]

Kura valoda ir visvienkaarshaakaa? [ Esperanto/anglju. It kaa jau esperanto izgudroja, lai taa buutu viesvienkaarshaakaa. Bet jaanjem veeraa, ka leksika balstiita uz eiropieshu valodaam, taapeec austrumniekam, kas nezin nevienu eiropieshu valodu, buus visi vaardi jaaiekalj. Esperanto gramatika esot elementaara, un skanjas daudz neatshkjiroties no latvieshu valodas skanjaam (sh un zh esot, mosh veel kaut kas). Tagad par anglju valodu. Taa kaa pasaulee ljoti daudz runaa angliski, tad anglicismi ir ieviesushies aarpraatiigi daudz valodaas. Ja tavaa valodaa ir anglju celmes vaardi, tad tu vari guut priekshstatu, kaa izrunaat anglju vaardus, rast liidziibu ar tev zinaamiem vaardiem, piu piu piu aka tev ir vieglaak iemaaciities. Japaanim anglju valodu ir daudz vieglaak iemaaciities kaa latvieshu, jo pashaa valodaa jau ir aarkaartiigi daudz anglju izcelsmes vaardi. Anglju valodas gramatika arii nav paaraak sarezhgjiita (neblaujiet, nav), jo anglju valodaa runaa tik daudz dazhaadu tautu un izcelsmes cilveeku, ka tajaa cuukkuutii, ko sauc par anglju valodu, nekaada dizhaa gramatika netiek ieveerota, un neviens neuzskata, ka buutu iipashi jaaieveero. Savaadaak ir tad, ja tu veelies anglju valodaa rakstiit nopietnu darbu. Bet biezhi vien ir ceriibas, ka angliski uzrakstiitam tekstam buus pat mazaak kljuudu, nekaa latvieshu valodaa uzrakstiitam. Galvenais ir runaashana. Aa, veel. Taa kaa tie, kam anglju valoda ir dzimtaa, ir atklausiijushies visaadu anglju valodas neprashu runaashanu un atlasiijushies rakstiishanu, tad vinji nesmiesies par tavu diivaino akcentu (ja vien tas nebuus izcili diivains), un tas ir ljoti svariigi valodas apguvee (diez vai tu veeleesies runaat ar kjiinieti, kursh vaaljaajas gar zemi, klausoties tevi meegjinaam runaat kjiiniski). Kopsavilkums: esperanto kaa valoda sit anglju valodu viegluma zinjaa pushu, bet vieglaak iemaaciities ir anglju, jo daudz daudz praktiska pielietojuma var atrast. ]

Vai vajadzeetu vienkaarshot latvieshu valodu? [ Nee! Nekaadaa gadiijumaa! Latvieshu valdoas cuukoshana latvietim ir asiniis. Pie taa lielaa meeraa vainiigi jaunlatvieshi. Ja mana atminja par veesturi nevilj, tad vinji centaas izskaust krieviskojumus, vaaciskojums un visaadus citaadus iskojumus, to vietaa atjaunojot senaak lietotus latvieshu vaardus. Un vinjiem bija sekmes. Pie tam, ir Latvijaa dziivojushi taadi cilveeki, kaa Rainis, kuri diezgan sekmiigi ir ieviesushi sakariigus jaunvaardus. Kas tur slikts? Muusdienaas latvietis skumst par savas valodas izkropljojumu, vai arii veelas "vienkaarshot latvieshu valodu", un aizdomaajas liidz "a kaapeec ne, jo ir tachu taadas lietas dariitas agraak un cilveeki (Murmulogjias komisija) veel aizvien cuukojas pa valodu". Valodai ir jaaljauj pluust savu gaitu. Ja cilveekiem patiik lietot "maniim" un "mumsiim", tad vinjiem tas ir jaaljauj. Ja cilveekiem patiik lietot "vot", tad vinjiem tas ir jaaljauj. Tauta pati veido valodu taadu, kaa vinjai to vieglaak ir lietot un saprast. Nu jaa, mees izskauzham iisto latvieshu valodu, bet nu sorry - visiem latvieshiem piespiest dziedaat tautasdziesmas tikai taapeec, ka taa ir kultuuras veertiiba, nevar. Cilveeks var saglabaat kultuuras veertiibu sirdii, ja pats to veelas. Nevar iebarot patiku pret kaut ko ar karoti. Galu galaa, valoda pati jau nekur neizzudiis - paliek "senie" latvieshu raksti. Vienu lietu gan es nepiemineeju, un taisos piemineet. Ir taada lieta kaa "veelme runaat latviski ar citiem cilveekiem". Ja tu esi kaa esperanto zinaataajs, kur nevari zinaat, kursh no taviem sarunu biedriem speej runaat tavaa iemiiljotajaa valodaa, tad tev jaarunaa tajaa valodaa, kuru visticamaak sarunu biedrs zinaas. Ja izzudiis latvieshu valoda, bet tu to sevii kopsi un lietosi kaa naakas, tad vareesi runaat ar spoguli. Domaaju saliidzinaajumu... Gribi braukt par riigu ar zirgu? Gribi vest salmu vezumu no lauka uz shkjuuni cauri Riigai, sveicinaat pretimbraucoshos draugus, iepaziities ar blakus tev braucoshaa zirga iipashnieku? Patiik zirgu smaka, riebjas automashiinu troksnis? Nu tad brauc! Tomeer nekas jeedziigs nesanaaks. Bet, ja satiksmes noteikumus iebiidiitu taa, ka visiem naakas braukt ar zirgiem, tad tu vareesi braukt ar zirgu! Bet kaadi te labumi un kaadi sliktumi? Atbilde: ljoti subjektiivi. Mums ir subjektiivs veerteejums par vareeshanu runaat dzimtajaa valodaa taa, kaa literaari ir ierasts. Tiesa, valodas mainiishanai nav speeciigu ekonomisku truukumu, bet ir citi truukumi. Atgriezhoties pie teemas veelos mineet, ka latvieshu valodas vienkaarshoshana ir veids, kaa panaakt, ka vairaak aarzemnieku iemaaciitos latvieshu valodu. Ja aarzemnieki samaaciitos latvieshu valodu, tam buutu "labais" efekts, jo visas aarzemnieku ordas sanestu te savus jauninaajumus. Tas ir tas pats, kas notiek, ja latvieshi samaacaas aarzemnieku valodu. Tas novestu pie latvieshu valodas notrulinaashanaas liidz kaut kaadam sviestam. Protams, man ir savs subjektiivs viedoklis par to, cik lielaa meeraa buutu "jaauztur latvieshu valoda pie dziiviibas un veseliibas". Tagad man smadzenees ir overload un es vairs neatceros, par ko iisti runaaju... Nu ja. Gan jau shito izlasot, var aizdomaaties (nevis izdariit gala secinaajumus, bet guut idejas, par ko vajag padomaat!) par teemu. ]

Vai tu runaa/raksti/lasi angliski? [ Runaaju. Sen nav gadiijies, bet nevajadzeetu buut probleemaam. Rakstu. Gramatiku diez ko nejeedzu (komatus ne buu ne bee), bet rakstiit varu. Lasu. Lasiit ir visvieglaak ]

Vai tautas mentalitaatei ir sakars ar valodas skaniigumu? [ Jaa. Tautas mentalitaatei ir milziiga noziime valodas muuzhiigaas mainjas (veidoashanaas un uztureeshanaas) procesaa. Ja tauta ir impulsiiva, tad asajaam emocijaam ir jaabuut aatri izsakaamaam vaardos. Ja tauta ir miermiiliiga, tad vaarda izrunaashanas aatrums nav svariigs. Gluzhi otraadi, cilveeks aiz gara laika pats saak muljljaat vaardu pa muti, lai ieguutu, vinjapraat, labaaku skaneejumu. Svariigi ir tas, cik ljoti cilveeks steidzas izteikt savu fraazi. "Maniim" ir garaaks nekaa "mani", jo reti kad tiek lietots steigaa. "Piedo" norauj "d", jo biezhi tiek lietots steigaa. "Paga" "pagaidi" vietaa tiek lietots liidziigi. Ja latvieshu tauta buutu steidziiga, tad nebuutu ieseedusies seerga "ka" aizvietot ar "kad". "kad tu" ir gruutaak izrunaajams kaa "ka tu". Visaadaa gadiijumaa tam visam ir liela noziime. Es ticu arii, ka valodas skaniigumam ir ietekme uz tautas mentalitaati. Ja valodaa tipiski ir gruuti, liidz ar to leeni izrunaajami vaardi, tad tu vairaak piedomaa pie taa, ko teiksi, lai iisaa laikaa pateiktu preciizi, ko veelies (man liekas, ka kjiinieshiem shitaa ir). Ja valodaa vaardi ir viegli izrunaajami, tas atljauj tev vaariities daudz un dikti taa, lai kopumaa izteiktaa doma buutu aptuveni nojaushama. Ta nezinu iisteniibaa, tas viss uz punjkjiem balstiits... ]

Viss te rakstiitais ir manas subjektiivaas domas un nepretendee uz patieshumu.

Ceru, ka komentaari ir pietiekami...