![]() |
![]() |
not_alone |
![]() ![]()
Post
#1
|
![]() Shishaku ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Group: Chuunin Posts: 460 Joined: 3-December 04 From: Nenoteikta atrašanās vieta ![]() |
Un viņi lidoja...
Viņi ir brīvības bērni.Tik tiešām, viņu māte ir Anarhija, viņu tēvs ir Alus kauss. Kā tauriņi viņi paceļas debesīs, lidojot pakaļ brīvībai, bet, ak vai, viņi apdedzina savus spārnus..... Apdedzina pret Nicinājumu-šo lielo, uzbāzīgo spīdekli, kas aiz savas nekaunības slēpj Bailes un Neizpratni-divus pusaklus Sāpju bērnus.viņi ieraudzīti, ieraujas vēl tālāk savā kaktā, kuru Muļķība, skaļi ņirdzot, polsterējusi ar degradācijas pēļiem un izsmiekla spilveniem. Un tauriņi-brīvības bērni...viņi jau nenojauš, ka tūlīt kritīs...viņi nezina, ka Šaurā prāta un Diskriminācijas mazais dēliņš Naids tūlīt noķers viņus un iemetīs burkā, kuras dibenā peld pieviltas cerības un ar kājām samīta mīlestība. Sakratot burku, tauriņi sitīsies pret tās sienām, caur asiņainajām brūcēm un salauztajām sirsniņām jūtot dzīvības izgaistošos soļus... Viņu actiņas, reiz spožas kā zvaigznes, nu būs padarījusi akla Neizpratne.Viņu kādreiz skanīgie, laimīgie smiekli būs apklusuši, to vietā nāks aizvainots Mēmums.. Bet Naidam ar to nepietiek...Tauriņi pēkšņi sajūt gaisa smaržu...vai tiešām...Nāve šķita tik tuvu, bet vai tā tomēr ir patiesība? Vai viņi ir izglābti? Nē.Pie Naida paspēlēties atnākusi krustmāmiņa Sāpes. Viņa, ņirdzīgā smīnā savilkusi seju, samiedz sīkās, ļaunās ačteles. Viņa atglauž savus matus, kuri pievilkušies ar Riebumu.Kārs Ļaunums spīd cauri viņas tukšā rumpja starpām.Caur ribām laužas cauri Rūgtuma un Nežēlības kroplās rokas, tie ir viņas vēl nedzimušie bērni... Sāpes saspiež kopā savus zirnekļa kājām līdzīgos pirkstus...Viņa pa vienam rauj ārā tauriņu spārnus...Tauriņi kliedz...Tauriņi mirst...Un tad Nāve-visa mūžīgā māte viņus paņem pie sevis, zem sava tukšuma pilnā pleca.Bet dvēseles, tauriņu dvēseles vēl kliedz, vēl tām sāp...Ardievas ar šķībajām roķelēm māj vecais cirka klauns Kroplums...un viņš smejas...sāpīgi smejas...un asaras birst pār viņa tauko seju, jo viņš zin, ka drīz arī viņu mocīs...viņš jūt, viņš ir savādāks...Bet nekas.Viņš turpina smieties. Un tomēr, cauri viņa smiekliem skan sāpjpilnas raudas... Tur kliedz viņi, tur kliedz mirušie tauriņi...Kāpēc?viņi kliedz...Par ko? Un tiešām, par ko?-pie sevis nodomāja Dzīvība, iededzot jaunu svecīti. Kur ir patiesība?Kur ir paradīze? -------------------- ![]() |
![]() ![]() |
ShinChan |
![]()
Post
#2
|
![]() ultrafilozofs ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Group: Chuunin Posts: 1808 Joined: 18-February 04 From: durdom ![]() |
QUOTE(not_alone @ Jan 30 2005, 19:13) Un viņi lidoja... ...Kā tauriņi viņi paceļas debesīs, lidojot pakaļ brīvībai, bet, ak vai, viņi apdedzina savus spārnus..... Apdedzina pret Nicinājumu-šo lielo, uzbāzīgo spīdekli, kas aiz savas nekaunības slēpj Bailes un Neizpratni-divus pusaklus Sāpju bērnus.viņi ieraudzīti, ieraujas vēl tālāk savā kaktā, kuru Muļķība, skaļi ņirdzot, polsterējusi ar degradācijas pēļiem un izsmiekla spilveniem... Un tauriņi-brīvības bērni...viņi jau nenojauš, ka tūlīt kritīs...viņi nezina, ka Šaurā prāta un Diskriminācijas mazais dēliņš Naids tūlīt noķers viņus un iemetīs burkā, kuras dibenā peld pieviltas cerības un ar kājām samīta mīlestība. Sakratot burku, tauriņi sitīsies pret tās sienām, caur asiņainajām brūcēm un salauztajām sirsniņām jūtot dzīvības izgaistošos soļus... Viņu actiņas, reiz spožas kā zvaigznes, nu būs padarījusi akla Neizpratne.Viņu kādreiz skanīgie, laimīgie smiekli būs apklusuši, to vietā nāks aizvainots Mēmums.. Bet Naidam ar to nepietiek...Tauriņi pēkšņi sajūt gaisa smaržu...vai tiešām...Nāve šķita tik tuvu, bet vai tā tomēr ir patiesība? Vai viņi ir izglābti? Nē.Pie Naida paspēlēties atnākusi krustmāmiņa Sāpes. Viņa, ņirdzīgā smīnā savilkusi seju, samiedz sīkās, ļaunās ačteles. Viņa atglauž savus matus, kuri pievilkušies ar Riebumu.Kārs Ļaunums spīd cauri viņas tukšā rumpja starpām.Caur ribām laužas cauri Rūgtuma un Nežēlības kroplās rokas, tie ir viņas vēl nedzimušie bērni... QUOTE(not_alone @ Jul 10 2005, 15:56) Cilvēki..viņi mācēja tikai ņemt,nevis dot.Un viņi nezināja..viņi iznīcināja.Nogalināja.Viņi smējās.Un kādu dienu.. QUOTE(not_alone @ Jul 10 2005, 16:01) *izejot ārā,uz ielas,visi liekas tik nāvīgi debīli,gribas viņiem iesist tā,lai viņi nebūtu tādi emocionāli kropļi..bet es jau nevaru,vai ne?jo tagad nekas nepaliek nesodīts..pat tie brīži,kad tu esi laimīgs. ^Mans mīļakais citāts ![]() QUOTE(not_alone @ Jul 29 2005, 15:56) *Cilvēki..viņi pazūd.Bailes,nomācoši aukstas telpas..nāve atnāk un nekad neatgriežas,varbūt..Varbūt nāve ir skaistākais,kas notiek,skaistas beigas..Bet tikai vienreiz,otrreiz vairs nekas nenotiks. Māmiņ..es baidos.Es gribu prom.Es gribu aizbēgt. Atmiņas kā vilku bars dzenas pakaļ,tu neaizbēgsi..Bailes visu pārņem,bailes..es nevaru aizbēgt.es nemāku aizbēgt.es nemāku.. Aizlidot..iedodiet man spārnus,es gribu aizlidot. Es nevaru.lūdzu,aizlidot,es gribu,tik neprātīgi gribu..Aizvelciet mani,kā aizvelk līķi.. Lūdzu,es gribu aizbēgt. Iepazīstinot 10 cilvēkus ar taviem tekstiem 8 no viņiem atzina, ka tie ir caur un cauri depresīvi (es arī joprojām pie tā pieturos un uzskatu, un īsti nav saprotams kāpēc tu spirinies pretī), vienam likās ka autoram ir dziļi slēpti kompleksi, kas tiek izpausti ar rakstīta teksta palīdzību, bet vēl vienu tavi teksti uzjautrināja. Galvoju, ka viņi visi ir brīvdomātāji un viņu dzīves uztvere nav stereotipizēta, aizspriedumaina. P.s. Vārds "slikts" nav vārda "depresīvs" sinonīms, to tev uz priekšdienām derētu ielāgot. -------------------- Es esmu, kas es esmu
|
![]() ![]() |
Lo-Fi Version | Time is now: 16 June 2025 - 14:52 |