Mans necilais stāsts, Nimf jaunais garadarbs Options

[Nimf]

Iesākums.

Kāds vīrietis rāmi sēdēja tumšās telpas vidū uz grīdas sakrustojis kājas.
Telpai bija melnas sienas,griesti,grīda...Telpai nebija ne durvju,ne logu.To pildīja melnu sveču gaismas stari,kas bija saliktas uz grīdas. Bālganā gaisma apspīdēja vīrieša kurpju purngalus.
Viņš bija noliecis galvu un viņa tumši brūie,garie mati aizsedza seju. Viņa apģērbs pilnībā saplūda ar telpas krāsu.
Pēkšņi vīrietis uzcēlās kājās un ar visu enerģiju,un spēku trieca sarknu uguns lodi pret melo telpas sienu. Vīrietis skaļi iekliedzās,bet ne jau aiz sāpēm,bet niknuma...uz sevi...
Bums!-uguns lode ar skaļu blīkšķi sasprāga pret sienu.
Nokāris galvu viņš atkal nosēdās uz grīdas cerību pamests un nokāra galvu.

Neliels ieskats pirmajā nodaļā. Turpinājumu gaidiet nedudz vēlāk!
Ceru,ka jūs mn palīdēsiet izdomāt šī stāsta nosaukumu,jo ma patiesi nav ideju!
Gaidu komentārus...

[Nimf]

1.nodaļa

Hiliss viens sēdēja tumšajā telpā un pārdomāja vakardienas notikumus.
Viss bija nogājis greizi. Viņa pirmā misija nebija izdevusies..
Kāpēc tur bija tas Gaismas eņģelis? Kas viņai tur bija meklējams?Bet...man vajadzēja tikt ar viņu galā...vajadzēja...to sev es nekad nepiedošu. Viņš klusībā domāja.
Viņš ieritinājās dziļāk mantijā un pieglauda savus garos,brūnos matus.
Vakardienas notikumi viņa galvā tinās kā lente,kas uzlikta uz atkārtošanās režīma.
Šoseja...vieglā automašīna "Ford"...viņa uzdevums...meitene...

Pēkšņi spēcīga vēja brāzma nodzēsa melnās sveces. Hiliss nedaudz nobijies pacēla augšup galvu. Viņa brūnās acis ieurbās sienā. Ne durvis,ne logu... tāds bija šis cietums.
Eņģelis piecēlās kājās un drūmi raudzījās sienas vienā punktā. Tieši tad no turienes iznāca vēl kāds vīrs. Viņš izāca tieši cauri sienai...ka spoks.
Vīra galvu sedza kapuce un viņa melno mantiju rotāja grezna zelta jota ar vairākiem sarkaniem rubīniem. Arī Hilisam bija šāda josta,tikai ar rubīniem viņš nevarēja lepoties.
Hiliss...vīrs draudīgā balsī ierunājās,bet Hiliss viņu pārtrauca.
Es saprotu,ka padome ir pieņēmusi lēmumu par sliktu man. Tāpēc man nāksies atvadīties no šīs jostas un...viņš skumji noteica,bet nepabeidza teikumu,jo šoreiz viņš tika pārtraukts.
Noklausies līdz galam,Hiliss. Un uzliec atpakaļ jostu. viņš bargi noteica un novilka kapuci.
Vīram bija kails galvvidus un sakropļota seja. Kreisā sejas puse bija krunkaina un pilnīgi neglābjama,kurai nebija pat acs.Bet labo sejas pusi rotāja koši sarkana acs,kas iedvesa vairāk baiļu nekā viņa neglītā seja.
Padome ir lēmusi tev pret labu. Te ir ļauts mēģināt vēlreiz.Tikai šoreiz nekādu kļūdu nedrīkst būt. Savādāk tev tiešām būs jāatdod josta un dzīvība. viņš noskaldīja un no melnās mantijas lielās kabatas izvilka pergamenta gabalu ar sarkanu lentu un zīmogu,uz kura greznojās liels burts "L"-Lesas padomes zīmogs.
Paldies...Hiliss nočukstēja un pazemīgi metās uz ceļiem,lai noskūpstītu padomnieka roku.
Nepasakies man.viņš noburkšķēja un izrāva roku no Hilisa rokām.Es vēlēju "par".Par tavu izdzēšanu...
Viņš pabeidza un ātriem soļiem vēlreiz izslīdēja cauri sienai.
Hiliss palika vien pilnīgā tumsā un pilnīgā nesaprašanā. Padome vienmēr katrā sēdē bija nosodījusi visus tumsas eņģeļus.Pat tos,kas nebija neko izdarījuši. Kas licis padomei pārdomāt?
Hiliss palika nesaprašanā un nu jau ar nelielu smaidu uz lūpām arī izslīdēja cauri sienai.
Šoreiz es nekļūdīšos...

Tajā pašā lakā centrālajā slimnīcā.

Mosties....Meganas miegu pārtrauca kāda maiga balss.
Meitene aši uzlēca kājās.Palātā viņa bija pilnīgi viena,bet,kas bija šī maigā un dzidrā balss? Neilgi pasēdējusi viņa atkal apgūlās gultā. Visas maliņas sāpēja.
Tikai tagad meitene atcerējās par avāriju.
Mani vecāki...viņa nodomāja un tūliņ pat atcerējās šo šausminošo ainu.
Divus cilvēku asiņojošus stāvus priekšējā sēdeklī.
Viņi...viņi ir...miruši...Megana nočukstēja un aizvēra acis.
Viss atkal atausa atmiņā.
Tāds kā sarkans miglas logs un būkšķis...Mašīna bija apstājusies,bet ne prasti kā apstājusies.Viss likās tā it kā būtu notikusi avārija,bet pa šo veco lielceļu nebija braukusi neviena mašīna.
Tad Megana ieraudzīja tēva un mātes līķus. Abi asiņoja priekšējā sēdeklī. Meitene bija tikusi cauri ar dažiem ievainojumiem. Tad viņa ieslīga miegā,bet pirms tam viņa pamanīja baltu un melnu spārnotu putnu.
Visu atcerējusies meitene atkal ieslīga murgainā miegā.

Ja ir pareizrakstības kļūdas ...lūdzu atvainojos...
Gaidu jūsu komentārus...ar lielu nepaietību!
Attēlā redzama melnbalta Hilissa bilde!