![]() |
![]() |
Tigra2 |
![]()
Post
#1
|
![]() kawaii tora ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Group: Chuunin Posts: 2359 Joined: 19-August 05 ![]() |
Tik daudz cilvēku šeit ir ielikuši savus garadarbus. Es arī gribu.
Lūgums ar veciem tomātiem un citām ēdamām vai neēdamām lietām nemest. ![]() Es vienmēr esmu bijusi savādāka. Mani nevilina skaļa mūzika, neaizrauj slavenību baumas un citas tādas lietas, un tas diemžēl atstumj mani no pārējiem. Neteikšu, ka man ir ļoti smagi un ka mani tapēc apņirdz, tam es jau esmu tikusi pāri. Pēc personiskās pieredzes zinu, ka ja tu nereaģē uz apvainojumiem, tevi pārstāj apsaukāt, jo vienkārši nav interesanti. Manī jau nekā īpaša nemaz nebija tikai citas intereses un cita pasaule.Atzīšos es biju vientuļa, ļoti ļoti vientuļa. Bet tad tas viss beidzās. pavasara brīvdienu beigās Esmu laukos pikojos ar māsīcu un māsām. vispār man gāja jautri. Centos pielauzt mammu lai pagarina mūsu brīvdienas, neizdevās. rītā jābrauc mājās.Būuu, skolai. *** Esam iebraukuši Rīgā un atrodamies tuvu dzīvoklim. Mums pretim atnāca tētis, viņš izskatījās tāds jocīgs, nopietns, acis sarkanas, vai tad atkal ierāvis?Bet nē, kaut kas nabija tā, kā vajag. Tētis paņēma no mammas somas un mēs visi klusēdami devāmies mājās. Tad tētis pasauca mammu aprunāties. Es sajutu, ka kaut kas nav tā kā vajag. Pēc dažām minūtēm pie mums atnāca mamma un pateica, ka vecmamma ir nomirusi.Es apstulbu, nespēju ne raudāt ne ko pateikt, mamma mūs mierināja, bet es nedzirdēju neko tikai skatījos tālumā.Es tā arī neattapos aizgāju gulēt un gulēju nesapņoju, nedomāju, biju kā sastingusi. tikai viena frāze atbalsojās manā galvā: viņas vairs nav... Nu kā gaidu vērtējumu, ja nav interesanti neturpināšu un izdzēsīšu šo topiku -------------------- |
![]() ![]() |
Tigra2 |
![]()
Post
#2
|
![]() kawaii tora ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Group: Chuunin Posts: 2359 Joined: 19-August 05 ![]() |
Bēres ir paredzētas rītā. Šodien es visu dienu staigāju bezjēgā. Nedzirdēju ne ko skolotāji stāsta, es nedzirdēju un neredzēju neko gāju kā caur miglu.Es zinu, ka man jābūt stiprai, es apzinos, ka vecmammai tur augšā būs labāk, bet tas nemazina sāpes, es nezinu ko just, es vienkārši nezinu. Šis cilvēku egoisms - man sāp ne jau tapēc, ka viņai tagad ir slikti, bet tapēc ka slikti ir man. es sevi ienīstu,kaut es varētu izraut sev sirdi, lai nejustu neko.Lai nolādēta šī cilvēka sirds!
*** Bēres bijam vienkārši pretīgas, mācītājs runāja kaut kaut kādas stulbības, es būtu laimīga ja varētu tam uzbarotajam ruksim iekraut pa purnu, es biju nikna, ka manas vecmammas bērēs runāja kaut kāds alkatīgs pe**s, tas nožēlojamais izdz******s runāja tā it kā viņš vecmammu pazītu, bet viņš zināja tikai sausus faktus, bet varbūt visas šīs dusmas laužas no manis ārā, lai man nebūtu jāraud. es esmu pretīga, es sevi ienīstu, kā es varēju būt nikna vecmammas bērēs. Kapēc man tā sāp? Nevajag sajust to ko teic sirds Nevajag saprast Kas pateikts man ir Nevajag raudāt Ja tikai tas vien nevajag raudāt, Bet asaras skrien Nevajag asaras, Nevajag sāpes Labāk jau dusmas Mazāk tad sāpēs Nevajad raudāt Ja tikai tas vien nevajag raudāt Bet asaras skrien... Kaut nu es aizmigtu un nekad nepamostos... *** -------------------- |
![]() ![]() |
Lo-Fi Version | Time is now: 16 June 2025 - 11:37 |