Mans darbiņš Options

[Tigra2]

Tik daudz cilvēku šeit ir ielikuši savus garadarbus. Es arī gribu.
Lūgums ar veciem tomātiem un citām ēdamām vai neēdamām lietām nemest.

Es vienmēr esmu bijusi savādāka. Mani nevilina skaļa mūzika, neaizrauj slavenību baumas un citas tādas lietas, un tas diemžēl atstumj mani no pārējiem. Neteikšu, ka man ir ļoti smagi un ka mani tapēc apņirdz, tam es jau esmu tikusi pāri. Pēc personiskās pieredzes zinu, ka ja tu nereaģē uz apvainojumiem, tevi pārstāj apsaukāt, jo vienkārši nav interesanti. Manī jau nekā īpaša nemaz nebija tikai citas intereses un cita pasaule.Atzīšos es biju vientuļa, ļoti ļoti vientuļa. Bet tad tas viss beidzās.
pavasara brīvdienu beigās
Esmu laukos pikojos ar māsīcu un māsām. vispār man gāja jautri. Centos pielauzt mammu lai pagarina mūsu brīvdienas, neizdevās. rītā jābrauc mājās.Būuu, skolai.
***
Esam iebraukuši Rīgā un atrodamies tuvu dzīvoklim. Mums pretim atnāca tētis, viņš izskatījās tāds jocīgs, nopietns, acis sarkanas, vai tad atkal ierāvis?Bet nē, kaut kas nabija tā, kā vajag. Tētis paņēma no mammas somas un mēs visi klusēdami devāmies mājās. Tad tētis pasauca mammu aprunāties. Es sajutu, ka kaut kas nav tā kā vajag. Pēc dažām minūtēm pie mums atnāca mamma un pateica, ka vecmamma ir nomirusi.Es apstulbu, nespēju ne raudāt ne ko pateikt, mamma mūs mierināja, bet es nedzirdēju neko tikai skatījos tālumā.Es tā arī neattapos aizgāju gulēt un gulēju nesapņoju, nedomāju, biju kā sastingusi. tikai viena frāze atbalsojās manā galvā: viņas vairs nav...



Nu kā gaidu vērtējumu, ja nav interesanti neturpināšu un izdzēsīšu šo topiku

[Tigra2]

Uzreiz kā noskanēja zvans es izskrēju no klases. Ātri pa trepēm lejā, un ārā no skolas. Aizgāju līdz mežmalai un jautāju garam, ko viņam vajag? Gars sāka savu stāstu:
''Man steidzami vajadzīga palīdzība, viņi ir atnākuši man pakaļ, es negribu iet bet viņi mani spiež, liekas tu neesi viņu apvienībā, tāpēc vari palīdzēt, garus viņi neuzklausa, bet tevi varbūt uzklausīs, es negribu iet viņiem līdz viņi mani spiež"tad gars krita histērijā un visu laiku tikai atkārtoja ka kaut kādi viņi atnākuši pakaļ, un grib viņu savākt un tā kādas divas minūtes.
''Kas tie tādi "viņi" '' Es pajautāju.
''Nu tie, kas mūs sūta uz aizsauli, viņi nāk un mūs novāc, bet es negribu iet"
Man sāka likties, ka tie viņi ir kaut kādi tur monstri, kas apēd dvēseles vai kas tamlīdzīgs, vispār no gara stāstītā neko daudz nevarēja saprast.
"Bet kas tie tādi, kas, vai gari?"
"Nē taču cilvēki, vai palīdzēsi?"
''Es īsti nesapratu, kas man jādara..."
''Tev ar viņiem jāparunā, jāpasaka, lai liek mani mierā"
''Bet viņi man neko nedarīs?"
"Es nezinu, ejam taču..."
"Uz kurieni?"
"Uz kapiem, protams"
"Kādiem"
"Uz tādiem kur abglabā cilvēkus, es taču neesmu dzīvnieks, vai tu mani apvaino?
"Ne to es domāju...kur tie kapi atrodas?"
"Ulbrokā"
" Kur tas ir?"
''Tu nu gan esi dumja, ģeogrāfiju greizi pildīji, tagad arī ģeogrāfiju nepārzini..."
''Bez apvainojumiem, savādāk nepalīdzēšu"
"Labi nāc es tev parādīšu ceļu."

Ar visu smago somu aizbraucām līdz centram, tad ar 52 autobusu līdz ulbrokai. Viņš mani aizveda līdz savam kapam, viņu izrādās sauc Mihaels. Netālu no kapa stāvēja divi visparastākie cilvēki, kad Mihaels atnāca, tie pienāca pie viņa un jautāja vai viņš ir gatavs iet uz aizsauli?
''Nē," Mihaels uz mani paskatījās. Un es kā slikti audzināts cilvēks iejaucos sarunā.
"Atvainojiet, bet kapēc jūs nevarat atstāt viņu mierā?Viņš negrib iet uz aizsauli..."'
Viens no cilvēkiem izskatījās visai pārsteigts, otra sejas izteiksme nemainījās.
"Tu viņu redzi?!"izbrīnītais jautāja
"Protams, ka viņa viņu redz" nopietnais atbildēja
"ē, vai jūs liksiet Mihaelu mierā..."
Nopietnais uz mani paskatījās ar vērtējošu skatienu, un domīgi teica izbrīnītajam.
"Parunā ar Mihaelu, es parunāšu ar meiteni"
Nopietnais pienāca man tuvāk un aicināja mani panākt tālāk, parunāties divatā.Es pamāju ar galvu un sekoju viņam.
"Tātad tev pirms kāda laika nomira kāds tuvs civēks?"
Es pamāju
"Kapēc tu gribēji palīdzēt, šim garam? Ar neiešanu aizsaulē? Tas neko labu nebūtu darījis? Cilvēku dvēselēm pēc nāves, jāatstāj šī pasaule, tu varbūt to nesaproti, bet dvēselēm ir bīstami te palikt,"
"Kapēc? Vi tad kāds var spoku nogalināt...?"
"Nē, bet var izdarīt ko daudz ļaunāku...


Turpinājums sekos