Mans darbiņš Options

[Tigra2]

Tik daudz cilvēku šeit ir ielikuši savus garadarbus. Es arī gribu.
Lūgums ar veciem tomātiem un citām ēdamām vai neēdamām lietām nemest.

Es vienmēr esmu bijusi savādāka. Mani nevilina skaļa mūzika, neaizrauj slavenību baumas un citas tādas lietas, un tas diemžēl atstumj mani no pārējiem. Neteikšu, ka man ir ļoti smagi un ka mani tapēc apņirdz, tam es jau esmu tikusi pāri. Pēc personiskās pieredzes zinu, ka ja tu nereaģē uz apvainojumiem, tevi pārstāj apsaukāt, jo vienkārši nav interesanti. Manī jau nekā īpaša nemaz nebija tikai citas intereses un cita pasaule.Atzīšos es biju vientuļa, ļoti ļoti vientuļa. Bet tad tas viss beidzās.
pavasara brīvdienu beigās
Esmu laukos pikojos ar māsīcu un māsām. vispār man gāja jautri. Centos pielauzt mammu lai pagarina mūsu brīvdienas, neizdevās. rītā jābrauc mājās.Būuu, skolai.
***
Esam iebraukuši Rīgā un atrodamies tuvu dzīvoklim. Mums pretim atnāca tētis, viņš izskatījās tāds jocīgs, nopietns, acis sarkanas, vai tad atkal ierāvis?Bet nē, kaut kas nabija tā, kā vajag. Tētis paņēma no mammas somas un mēs visi klusēdami devāmies mājās. Tad tētis pasauca mammu aprunāties. Es sajutu, ka kaut kas nav tā kā vajag. Pēc dažām minūtēm pie mums atnāca mamma un pateica, ka vecmamma ir nomirusi.Es apstulbu, nespēju ne raudāt ne ko pateikt, mamma mūs mierināja, bet es nedzirdēju neko tikai skatījos tālumā.Es tā arī neattapos aizgāju gulēt un gulēju nesapņoju, nedomāju, biju kā sastingusi. tikai viena frāze atbalsojās manā galvā: viņas vairs nav...



Nu kā gaidu vērtējumu, ja nav interesanti neturpināšu un izdzēsīšu šo topiku

[Tigra2]

''Tātad jūs cenšaties pasargāt viņus, no kā?''
''Vai tu zināji, ka ir divu veidu gari?''
''Mmm...vispār nē"
''Šie parastie gari, kā Mihaels, tie neko sliktu parasti nedara, viņi tikai staigā apkārt, vispār jau viņi nevienam īpaši netraucē, viņi tikai dažreiz elpo kādam aiz muguras, izsaucot šermuļus, un tas arī viss. Otrā veida gari, jeb poltergeisti ir spēcīgi, tie spēj kustināt priekšmetus, nogalināt cilvēkus, apēst parastos garus un citas nepatīkamas lietas.''
''Jūs garus sargājat no poltergeistiem, ja...''
''Tieši tā, tas ir svarīgi, lai gari nonāktu šķīstītavā un pēc tam uz turieni kur tiem pienākas,"
"Bet ja nu gars nokļūs ellē pēc nāves, vai tad tas nav tas pats, ja viņu apēd"
"Tad ja garu apēd,tad tiek iznīcināta gan dvēsele gan prāts, bet ja gars nonāk ellē tad iznīcināts tiek tikai prāts.''
'' bet tik un tā apziņa taču tiek iznīcināta, un kapēcx jums tas ir tik svarīgi?''
''Ir tāda lieta, ka dvēseles no jauna nerodas, cik viņu ir tik ir, apmēram ceturtdaļa no visiem cilvēkiem ir ar dzīvnieku dvēselēm, tapēc arī ir tik daudz noziedznieku un slepkavu, cilvēka prāts un dzīvnieka dvēsele vienā ķermenī slikti sadzīvo"
''Vai man ir dzīvnieka dvēsele?"
"nē"
" Fūuu, es jau nobijos..."
" Vispār tu saprati, kapēc dvēselei ir jāaiziet?"
"Jā, it kā.."
" Tad labi"
Pie mums pienāca izbrīnītais un kopā ar nopietno gāja prom.
Mihaela vairs nebija.
"Pagaidiet," es skrēju pakaļ abiem vīriešiem"Man ir daudz jautājumu!"
Viņi apstājās un Izbrīnītais man teica,
"atnāc uz šejieni pēc nedēļas, mums tagad jāiet, mēs atsūtīsim kādu kas tev atbildēs uz dažiem jautājumiem..."
***
Es kaut kā aizbraucu līdz mājām, izmācijos un gāju gulēt. Un cerēju ka nākošā nedēļa pienāks drīz.