![]() |
![]() |
Tigra2 |
![]()
Post
#1
|
![]() kawaii tora ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Group: Chuunin Posts: 2359 Joined: 19-August 05 ![]() |
Tik daudz cilvēku šeit ir ielikuši savus garadarbus. Es arī gribu.
Lūgums ar veciem tomātiem un citām ēdamām vai neēdamām lietām nemest. ![]() Es vienmēr esmu bijusi savādāka. Mani nevilina skaļa mūzika, neaizrauj slavenību baumas un citas tādas lietas, un tas diemžēl atstumj mani no pārējiem. Neteikšu, ka man ir ļoti smagi un ka mani tapēc apņirdz, tam es jau esmu tikusi pāri. Pēc personiskās pieredzes zinu, ka ja tu nereaģē uz apvainojumiem, tevi pārstāj apsaukāt, jo vienkārši nav interesanti. Manī jau nekā īpaša nemaz nebija tikai citas intereses un cita pasaule.Atzīšos es biju vientuļa, ļoti ļoti vientuļa. Bet tad tas viss beidzās. pavasara brīvdienu beigās Esmu laukos pikojos ar māsīcu un māsām. vispār man gāja jautri. Centos pielauzt mammu lai pagarina mūsu brīvdienas, neizdevās. rītā jābrauc mājās.Būuu, skolai. *** Esam iebraukuši Rīgā un atrodamies tuvu dzīvoklim. Mums pretim atnāca tētis, viņš izskatījās tāds jocīgs, nopietns, acis sarkanas, vai tad atkal ierāvis?Bet nē, kaut kas nabija tā, kā vajag. Tētis paņēma no mammas somas un mēs visi klusēdami devāmies mājās. Tad tētis pasauca mammu aprunāties. Es sajutu, ka kaut kas nav tā kā vajag. Pēc dažām minūtēm pie mums atnāca mamma un pateica, ka vecmamma ir nomirusi.Es apstulbu, nespēju ne raudāt ne ko pateikt, mamma mūs mierināja, bet es nedzirdēju neko tikai skatījos tālumā.Es tā arī neattapos aizgāju gulēt un gulēju nesapņoju, nedomāju, biju kā sastingusi. tikai viena frāze atbalsojās manā galvā: viņas vairs nav... Nu kā gaidu vērtējumu, ja nav interesanti neturpināšu un izdzēsīšu šo topiku -------------------- |
![]() ![]() |
Sushi |
![]()
Post
#2
|
![]() Tennou ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Group: Chuunin Posts: 1675 Joined: 11-July 05 From: Somewhere I belong? ![]() |
Njā... Labs padoms pūtu skolas psihologam. Man vispār arī grūti noticēt, bet pagaidām nezinu, ko teikt.
Kā jau teicu, man šķiet, ka tas viss ir (kaut cik) tavās iedomās, vientulības dēļ. Piem. kad mazam bērnam ir vientuļi, viņam uzrodas iedomu draugs, kas bieži vien arī ir k-kāds gars. Kad biju maza, man bija iedomu draudzene Tūtatiņa. Pēc kāda laika, kad no tā dzīvokļa izvācāmies (vecmāmiņa tur palika dzīvot), stāvu zemāk ievācās cita meitenīte. Viņai arī uzradās iedomu draugs. Viņu, cik es zinu, sauca Kegijs. Mēs ar to meiteni vēl nesen runājām par šo tēmu... Labi, tas varbūt īsti neattiecās uz tēmu. P.S.- Viens klases biedrs šodien k-ko teica par Ulbroku. K-ko tur dīvainu, vai kā... -------------------- |
![]() ![]() |
Lo-Fi Version | Time is now: 16 June 2025 - 11:52 |