![]() |
![]() |
Tigra2 |
![]()
Post
#1
|
![]() kawaii tora ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Group: Chuunin Posts: 2359 Joined: 19-August 05 ![]() |
Tik daudz cilvēku šeit ir ielikuši savus garadarbus. Es arī gribu.
Lūgums ar veciem tomātiem un citām ēdamām vai neēdamām lietām nemest. ![]() Es vienmēr esmu bijusi savādāka. Mani nevilina skaļa mūzika, neaizrauj slavenību baumas un citas tādas lietas, un tas diemžēl atstumj mani no pārējiem. Neteikšu, ka man ir ļoti smagi un ka mani tapēc apņirdz, tam es jau esmu tikusi pāri. Pēc personiskās pieredzes zinu, ka ja tu nereaģē uz apvainojumiem, tevi pārstāj apsaukāt, jo vienkārši nav interesanti. Manī jau nekā īpaša nemaz nebija tikai citas intereses un cita pasaule.Atzīšos es biju vientuļa, ļoti ļoti vientuļa. Bet tad tas viss beidzās. pavasara brīvdienu beigās Esmu laukos pikojos ar māsīcu un māsām. vispār man gāja jautri. Centos pielauzt mammu lai pagarina mūsu brīvdienas, neizdevās. rītā jābrauc mājās.Būuu, skolai. *** Esam iebraukuši Rīgā un atrodamies tuvu dzīvoklim. Mums pretim atnāca tētis, viņš izskatījās tāds jocīgs, nopietns, acis sarkanas, vai tad atkal ierāvis?Bet nē, kaut kas nabija tā, kā vajag. Tētis paņēma no mammas somas un mēs visi klusēdami devāmies mājās. Tad tētis pasauca mammu aprunāties. Es sajutu, ka kaut kas nav tā kā vajag. Pēc dažām minūtēm pie mums atnāca mamma un pateica, ka vecmamma ir nomirusi.Es apstulbu, nespēju ne raudāt ne ko pateikt, mamma mūs mierināja, bet es nedzirdēju neko tikai skatījos tālumā.Es tā arī neattapos aizgāju gulēt un gulēju nesapņoju, nedomāju, biju kā sastingusi. tikai viena frāze atbalsojās manā galvā: viņas vairs nav... Nu kā gaidu vērtējumu, ja nav interesanti neturpināšu un izdzēsīšu šo topiku -------------------- |
![]() ![]() |
Tigra2 |
![]()
Post
#2
|
![]() kawaii tora ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Group: Chuunin Posts: 2359 Joined: 19-August 05 ![]() |
Turpināšu tepat, slinkums pārrakstīt, brīdinu, ka stāsts ir stipri minhauzenisks, un ja kas es nevienam nelieku ticēt. Tapēc nevajag te likt komentārus par to, ka es muldu tā, ka ausis kust...tas man uzdzen depresiju, (tāpat kā tas pirmais warn)
Nedēļa vilkās kā gliemezis, nē, pat vēl lēnāk. Un nenotika nekas interesants, garlaicība. Atzīmes atkal atgriezās normas robežās, tapēc nebija pat nekāda uztraukuma, laikam dumji, ka nepriecājos, bet tiešām bija garlaicīgi, es gribēju, lai vismaz kāds kaut ko izdara, es pat biju gatava izlekt pa otrā stāva logu, lai tikai kaut kas notiek! Piektdien gliemezis sarāva, un finišēja! *** Sestdiena Neviena nebija mājās, paņēmu atslēgas un braucu uz ulbroku, pēc stundas atrados pie Mišas kapa, bet Mišas tur nebija. Staigāju apkārt skatījos, bet neviena cilvēka it kā nebija, tikai gari. Pēkšņi man blakus neznokurienes kāds nostājās un jautāja''Vai tu viņus redzi?'' Man nebija ne jausmas par ko blakusstāvošais runā, man bija nojauta, ka viņš runā par gariem, tapēc atbildēju apstiprinoši.Es pagriezu galvu, bet tur neviena nebija, apgriezos rinķī, bet nevienu cilvēku neieraudziju. Un neviens gars arī nenāca man klāt. Es apjuku. ''Ah, kāda dumja sejas izteiksme" man aiz muguras kāds iesmējās, es pagriezos, bet tur neviena nebija. Mani kāds noteikti āzē, un tas kāds noteikti nav cilvēks. -------------------- |
![]() ![]() |
Lo-Fi Version | Time is now: 16 June 2025 - 11:31 |