pagaidam no name story, nju lasi un saki(saudzēt ar kritiku) Options

[pinksakura]

iedomājaties to kā ļoti skaistu anime....(ps. man sūdīgi iet ar komatiem un gramatiku)

Bija auksts, jo auksts ziemas vakars spožas zvaigznes mirdzēja virs sasalušās pilsētas. Ejot gar māju logiem varēja redzēt kad logus bija apņēmusi bieza, jo bieza leduspuķu kārta. Pilsēta bija gandrīz tukša tikai divi cilvēki atradās pilsētas centrā, tā sauktajā pilsētas ‘’sirdī’’ kur pašā vidū atradās raudoša eņģeļa statuja. Viens no cilvēkiem sēdēja uz soliņa izlikdamies nogarlaikojies. Viņa zeltaino matu cirtas bija mazliet nosegušas viņa seju, viņš dīki pavēra savas dzintarkrāsas acis un pasmaidīja, bet saprotot sava sarunas biedra nopietnību viņš piecēlās, sakārtoja savu sarkano mēteli un centās būt ļoti nopietns. Tad viņš teica ‘’Es saprotu............šoreiz tavs apciemojums man nes priecīgas ziņas’’....’’Ha!’’ neticīgu nošņācās runātāja, tā bija meitene viņas sejas izteiksme liecināja par bailēm, neticību un izmisumu viņas asins sarkanās acis saskanēja ar viņas nakts zilajiem matiem, kuri bija izlaisti un viegli kustējās līdzi maigajai brīzei. ‘’Vai tu aizmirsi kādēļ tevi sūtīja uz šo pilsētu?’’ skaļi nokliedzās meitene. ‘’Tikai mieru.....es visu kontr......’’ ‘’Tu neko nekontrolē Kei!!!!’’ un viņa nokrita uz ceļiem, un sāka raudāt. Bet tad sapratis Kei pienāca pie meitenes un apskāva viņu ‘’Kaja tu atgriezīsies no tās vietas no kurienes tu nāci un pateiksi ‘’viņam’’ kad tas ko es sabojāju tiks izlabots’’ ‘’Bet Kei! noteica Kaja jau mierīgāk
kā būs ar......’’Kaja nekas nemainīsies, tikai pagaidi.’’ Ja no tā, ko man saka intuīcija ir taisnība tad viss būs labi’’. ’’Bet ja ne Kei?’’. ’’Tad es nezinu Kaja......tad es nezinu...

būs edit

[Kikumi]

Ai, nē! Labs nāk ar gaidīšanu! Mēs katrs kādreiz sākam! Nepamet iesākto! Manis pēc raksti ar kļūdām (ar prieku varu palīdzēt tās izlabot)! Gan jau ar laiku iemācīsies!