![]() |
![]() |
Tigra2 |
![]()
Post
#1
|
![]() kawaii tora ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Group: Chuunin Posts: 2359 Joined: 19-August 05 ![]() |
Tik daudz cilvēku šeit ir ielikuši savus garadarbus. Es arī gribu.
Lūgums ar veciem tomātiem un citām ēdamām vai neēdamām lietām nemest. ![]() Es vienmēr esmu bijusi savādāka. Mani nevilina skaļa mūzika, neaizrauj slavenību baumas un citas tādas lietas, un tas diemžēl atstumj mani no pārējiem. Neteikšu, ka man ir ļoti smagi un ka mani tapēc apņirdz, tam es jau esmu tikusi pāri. Pēc personiskās pieredzes zinu, ka ja tu nereaģē uz apvainojumiem, tevi pārstāj apsaukāt, jo vienkārši nav interesanti. Manī jau nekā īpaša nemaz nebija tikai citas intereses un cita pasaule.Atzīšos es biju vientuļa, ļoti ļoti vientuļa. Bet tad tas viss beidzās. pavasara brīvdienu beigās Esmu laukos pikojos ar māsīcu un māsām. vispār man gāja jautri. Centos pielauzt mammu lai pagarina mūsu brīvdienas, neizdevās. rītā jābrauc mājās.Būuu, skolai. *** Esam iebraukuši Rīgā un atrodamies tuvu dzīvoklim. Mums pretim atnāca tētis, viņš izskatījās tāds jocīgs, nopietns, acis sarkanas, vai tad atkal ierāvis?Bet nē, kaut kas nabija tā, kā vajag. Tētis paņēma no mammas somas un mēs visi klusēdami devāmies mājās. Tad tētis pasauca mammu aprunāties. Es sajutu, ka kaut kas nav tā kā vajag. Pēc dažām minūtēm pie mums atnāca mamma un pateica, ka vecmamma ir nomirusi.Es apstulbu, nespēju ne raudāt ne ko pateikt, mamma mūs mierināja, bet es nedzirdēju neko tikai skatījos tālumā.Es tā arī neattapos aizgāju gulēt un gulēju nesapņoju, nedomāju, biju kā sastingusi. tikai viena frāze atbalsojās manā galvā: viņas vairs nav... Nu kā gaidu vērtējumu, ja nav interesanti neturpināšu un izdzēsīšu šo topiku -------------------- |
![]() ![]() |
Tigra2 |
![]()
Post
#2
|
![]() kawaii tora ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Group: Chuunin Posts: 2359 Joined: 19-August 05 ![]() |
-Kur tu biji iekritusi? Es jau gribēju iet prom
Es biju tik sasodīti pārgurusi, ka gribēju tikai pagulēt, neko citu tikai gultu... -Vai es nevarētu iet mājās -Tad kādā jēgā, tu uz šejieni vispār nāci, ja jau uzreiz prom ![]() Man no rokas zālē nopilēja dažas asins lāses, es sagrīļojos. -Tu asiņo. Kas notika? Nāc. viņš aizveda mani līdz tuvākajam kokam un es apsēdos tam blakus -Iedod roku. es pacēlu roku, plaukstā iegriezta bija zvaigzne -Nolādētā dvēsele...vai ar melniem matiem, zilām acīm un gara auguma? Es pamāju -Sasodītais *******, nevarēja likties mierā, tas *****! -Vai es varu iet mājās? -Ar šādu roku? Nekā nebija! -Es apsaitēšu, vai varu iet? -Nē, Viņš mani pacēla uz rokām, un mēs izgaisām, tas bija tik dīvaini, ilga tikai sekundi, it kā mēs stāvētu uz vietas, tikai apkārtējie silueti sagriezās virpulī un uzradās jauni. Atradāmies kaut kādā mājā, labi iekārtotā, un... mūsdienīgā.viņš mani nostādija uz kājām. - Kur mēs esam? -Organizācijas mītnē. Pie mums pienāca apmēram 1,80 gara sieviete ar tumši brūniem matiem un zilām acīm, gadus apmēram 26 veca, ģērbta svīterī un džinsās. -Sveiks Vladimir. jau atpakaļ? Bet tad it kā aprāvās pusvārdā un paskatījās uz mani. -Valdi, kas tā tāda? -Cilvēks, dzīva. -To jau var redzēt, bet kapēc viņa ir šeit? -Parādi roku. Es pacēlu plaukstu pret sievieti. viņas seja pārklājās ar sviedriem -Pasaukšu Edvardu... Un viņa aizsteidzās -Kas viņa bija? -Cecīlija, arī sargātāja, lielākoties sēž mītnē un rūpējās par to -Kas tā par zvaigzni? -Edvards paskaidros Līdz šim es sāpes rokā nejutu, bet tagad roka sāka svilinoši sūrstēt Mums pretim nāca Edvards, nopietns, tāpat kā toreiz, tikai šoreiz šķita arī uztraucies. -------------------- |
![]() ![]() |
Lo-Fi Version | Time is now: 22 July 2025 - 23:38 |