![]() |
![]() |
Tigra2 |
![]()
Post
#1
|
![]() kawaii tora ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Group: Chuunin Posts: 2359 Joined: 19-August 05 ![]() |
Tik daudz cilvēku šeit ir ielikuši savus garadarbus. Es arī gribu.
Lūgums ar veciem tomātiem un citām ēdamām vai neēdamām lietām nemest. ![]() Es vienmēr esmu bijusi savādāka. Mani nevilina skaļa mūzika, neaizrauj slavenību baumas un citas tādas lietas, un tas diemžēl atstumj mani no pārējiem. Neteikšu, ka man ir ļoti smagi un ka mani tapēc apņirdz, tam es jau esmu tikusi pāri. Pēc personiskās pieredzes zinu, ka ja tu nereaģē uz apvainojumiem, tevi pārstāj apsaukāt, jo vienkārši nav interesanti. Manī jau nekā īpaša nemaz nebija tikai citas intereses un cita pasaule.Atzīšos es biju vientuļa, ļoti ļoti vientuļa. Bet tad tas viss beidzās. pavasara brīvdienu beigās Esmu laukos pikojos ar māsīcu un māsām. vispār man gāja jautri. Centos pielauzt mammu lai pagarina mūsu brīvdienas, neizdevās. rītā jābrauc mājās.Būuu, skolai. *** Esam iebraukuši Rīgā un atrodamies tuvu dzīvoklim. Mums pretim atnāca tētis, viņš izskatījās tāds jocīgs, nopietns, acis sarkanas, vai tad atkal ierāvis?Bet nē, kaut kas nabija tā, kā vajag. Tētis paņēma no mammas somas un mēs visi klusēdami devāmies mājās. Tad tētis pasauca mammu aprunāties. Es sajutu, ka kaut kas nav tā kā vajag. Pēc dažām minūtēm pie mums atnāca mamma un pateica, ka vecmamma ir nomirusi.Es apstulbu, nespēju ne raudāt ne ko pateikt, mamma mūs mierināja, bet es nedzirdēju neko tikai skatījos tālumā.Es tā arī neattapos aizgāju gulēt un gulēju nesapņoju, nedomāju, biju kā sastingusi. tikai viena frāze atbalsojās manā galvā: viņas vairs nav... Nu kā gaidu vērtējumu, ja nav interesanti neturpināšu un izdzēsīšu šo topiku -------------------- |
![]() ![]() |
Tigra2 |
![]()
Post
#2
|
![]() kawaii tora ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Group: Chuunin Posts: 2359 Joined: 19-August 05 ![]() |
Edvards paskatījās uz Valdi. Valdis klusēja.Tad pievērsās man.
-Parādi lūdzu plaukstu. Viņš pieklājīgi pajautāja. Es iepletu pirkstus, lai zvaigzne kļūtu redzama. Sāpes pastiprinājās, roka bija kā ugunī iebāzta. -Kas notika, man ir skaidrs, ka viņai uzbruka, bet kapēc viņa vēl ir dzīva? Valdi vai tu iejauces un apturēji? -nē -Hm, tas ir interesanti, viņa nav sargātāja, viņam taču nevajag uzbrukt parastiem cilvēkiem. Vēl interesantāks šķiet fakts, ka viņa vēl ir dzīva, bet kā... Pēc neliela klusuma brīža, Edvards paskatījās uz mani. -Pastāsti kā viss notika Es pastāstiju, kas notika. Bet nelikās, ka esmu kādu apgaismojusi, visi iegrima pārdomās. -Izklausās jocīgi, pārējos gadījumos viņš vienkārši izrauj sirdi. -Jā, Valdi, es domāju to pašu... Edvards pēkšņi attapās -Tev gadījumā nav kaut kas ap kaklu? ![]() -Ir... -Kas? Es noņēmu no kakla mazu apaļu kuloniņu un iedevu to Edvardam. -... ![]() Apkārtējie likās zaudējuši cerību, -Kā tas pie tevis nonāca? -Man to iedeva vecvecmamma -Tā kura nesen nomira? - ![]() -Vai nav vienalga? -Nē. -Mēs zinam daudzas lietas. Tātad tā ir viņa. -Jā. -Tas dod nelielu skaidrību. Valdis, Cecīlija un es nebijām nekādā skaidrībā -Esat lasījuši Hariju Poteru? -Jā -Nē -Nē Es biju vienīgā, kas atbildēja jā. -Zini Harijam bija tā...ē...tā aizsardzība, nu tas kuloniņš ir kaut kas līdzīgs, tava vecmamma tevi mīlēja, iedeva kuloniņu, kuloniņš bija pildīts ar mīlestību, tas tevi aizsargāja. -Vispār man liekas, ka Harijā Poterā bija pavisam savādāk. -Nav nozīmes.Cecīlij, Valdi, kaut ko sapratāt? -Jā, es sapratu -Ne gluži Valdis bija tikpat apstulbis kā agrāk. -Cecīlij, vēlāk Valdim paskaidrosi. Labi? Cecīlija pamāja. -Labi ar to esam tikuši skaidrībā, tagad atgriezīsimies pie tagadnes. Iedod roku. Es pasniedzu viņam pretī sāpošo plaukstu. Viņš no kabatas izvilka mazu melnu burciņu, atvēra to un uzsmērēja uz plaukstas kautkādu biezu, lipīgu un zaļu medum līdzīgu masu. Sāpes momentā izzuda, un plauksta bija pilnīgi vesela. Es lūrēju uz to kā uz pirmo pasaules brīnumu. -Kolosāli! Man likās, ka tas nav iespējams. Zilumus ar to var izārstēt? Varu saderēt ka rīt visa būšu vienos vienīgos zilumos. -Es iedošu tev nedaudz smēres, kad būsi mājās varēsi iesmērēt zilumus. -Vai tādu smēri var nopirkt? -nē -Kapēc, es labprāt nopirktu kādu burciņu un visi pārējie arī, tas taču ir īsts zinātnes apvērsums. Tik ātri nekas neārstē, un... Edvards mani pārtrauca. -Pārdot to nevar, izgatavošana ir ļoti sarežģīta, un to pagatavot var reti kurš. Pie tam mēs to nemaz nedrīkstam pārdot. -Kapēc? -Es neatbildēšu, jo tas nav ļauts. sory, ka tik maz es gribu gulēt. Rīt vai parīt turpināšu -------------------- |
![]() ![]() |
Lo-Fi Version | Time is now: 16 June 2025 - 11:52 |