Filozofiskās Pārdomas No. 44!, Šoreiz patiešām nopietni, un bez losisma Options

[GoldLeader]

Nu....radās šāds jautājums reliģiju vēstures stundā...kristīgajā ticībā mūsu dvēselei ir kāda nozīme tikai pēc nāves...bet ja mēs nemirstam? Manuprāt interesants jautājums....

[ShinChan]

pec dzilakas butibas kas tad tur varetu but nepatiesiba?

Jā patiesi, kurš gan neticēs tam, ka no diviem sugas īpatņiem var rasties tas, ko mēs pašlaik redzam sev apkārt, respektīvi asinsgrēks, kas pēc tās pašas Bībeles ir viens no nāves grēkiem. Kā gan var nebūt patiesība, fakts, ka salīdzinoši nelielā šķirstā ir iespējams satilpināt pa pārim no visām dzīvajām radībām un tad vēl panākt, ka tās viena otru neapēd "lielā ceļojuma" laikā, kā arī panākt, ka tie sēkmīgi vairojas. Un ka var neticēt, ka salīdizinoši nelielā zemes pleķī ir iespējams vazāties 40 gadus, pa riņķi vien? Kā var neticēt tam, ka katrs cilvēks piedzimst ar grēku, kaut arī neko citu kā zīst mātes pupu viņš nejēdz? Kā var neticēt vienam cilvēkam, kurš pats sevi pasludinājis par Dieva dēlu, tad jau Visarions visi pārējie, kas sevi arī uzskata par n-tajām Dieva atvasēm arī būtu jāņem par pilnu?

BIBELE ir kulta prieksmets kuru izmanto, lai nodrosinatu religisko ritualu izpildi nevis macitos vesturi

Ja jau būtu tā kā tu saki, bet patiesība ir tāda, ka Bībele un reliģija in general ir kruķis uz kura balstīties dzīvē, pie tam cilvēks kas to izmanto bieži vien pats neapzinās, ka viņam tas būtībā nemaz nav vajadzīgs, jo nekāda gaitas defekta viņam nemaz nav, lai arī kruķu ražotāji bļauj par pretējo (sava prece taču jāpārdod).