Filozofiskās Pārdomas No. 44!, Šoreiz patiešām nopietni, un bez losisma Options

[GoldLeader]

Nu....radās šāds jautājums reliģiju vēstures stundā...kristīgajā ticībā mūsu dvēselei ir kāda nozīme tikai pēc nāves...bet ja mēs nemirstam? Manuprāt interesants jautājums....

[ShinChan]

Tagad varu teikt tikai to, ka daudz ko uztver paaraak burtiski (neaizmirsiisim, ka cilveeki diivainaas lietas var aprakstiit tikai saliidzinaajumos). Uzskats, ka greeks ir cilveeka apzinaatas ljaundariibas rezultaats tevii ir kristietiibas iebarots.

Būšu radījis par sevi neprecīzu iespaidu. Es kā reiz neuztveru Bībeli burtiski. loti labi izprotu, ka daudzviet ir lietoti salīdzinājumi un pārnestas nozīmes. Daudz simbolu un slēptu domu. Tieši par to jau es runāju. Bībele tiek padarīta par svēto govi, ko interpretēt drīkst tikai augstākā ešalona baznīckungi, kuri uzstāj, ka tās un tās rindas ir negrozāmas un absolūtas, bet redz to un to mēs varam traktēt tā un šitā (parasti par labu esošajiem teokrātiem). Vienā vietā ir teikts, ka sievietei baznīcā jācieš klusu, tātad viņas ordinēt nevar (to, ka 10 citās vietās var izsecināt pretējo neuzskata pat par apspriešanas vērtu). Mani mazāk uztrauc tas cik daudz muļķību, vai patiešibas ir Bībelē, bet vairāk selektīvā attieksme Svēto Rakstu lasīšanā un interpretācijā. Ja jau tie ir paša Dieva vārdi tad nu turēsim tos visus par nozīmīgiem un sekosim tiem, nevis laiposim no gadījuma uz gadījumu.

Labaak cilveeks ar krukji nekaa uz vienas kaajas leekaajoshs!

Nezinu vai ir labāk miljoniem veselo nemitīgi potēt, ka tie ir slimi un paši neko citu nespēj, kā vien prasīt pēc kruķa, tikai tāpēc, lai būtu kur realizēt uz konveijera saražotās kruķu partijas. Tas, ka starp tiem miljoniem gadās arī patiesi klibie protams ir neizbēgami.
Lūk, arī mums sanāk jaukas līdzības, ne sliktākas par Bībelē aprakstītajām.

Un tagad piedomāsim pie vienas lietas, kas parasti ir visai maz aplūkota. Pēc kā tad kristīgajā tradīcijā cilvēks tiecas? Pēc tā, lai, kad pienāks tā stunda un vajadzēs stāties Pastarās tiesas priekšā viņus atzītu par derīgiem jaunbūvejamajai bezgrāka pasaulei (tik tā Armagedonas kauja kā nenāk tā nenāk, un ne Zvērs, ne Svētā Trīsvienība tā arī nedabūn izmēģināt savus masu iznīcināšanas ieročus, bet tas nu tā).
Tad padomāsim loģiski, tagad skaitīsim rožukroņus, negrēkosim, atturēsimies no tā un šitā, bet kad pienāks Tā diena, tad gan varēs bliezt uz pilnu klapi. Es teiktu, ka viss garīgums kaut kur izčib. Vai tad mums nevajadzētu būt bezgrēcīgiem arī gadījumā, ja mūs beigās negaidītu Lielā Balva. Es te saskatu zināmu pretrunu.
Var tikai minēt cik liels atbalsts būtu kristiešiem jau pašas kristietības rašanās sākumā, ja tie sludinot labo vēsti būtu teikuši, "negrēkojiet, tas jums nāks par labu tagad un tūlīt". Bet redz vajadzēja taču to iluzoro burkānu piesiet kārts galā , un likt skriet nabaga grēciniekiem mēli izkārušiem visu viņu apzinīgo dzīvi, naivā cerībā, ka viņi to burkānu arī dabūs.