Mani daži labi pantiņi, nu jā... Options

[Kaede]

Te es ievietošu dažus savus dzejoļus. Ceru, ka nav tik traki, ko a?

Mirušo sapņu ielas.
Klusumā eju es, pa mirušām sapņu ielām
Kur ēnas slēpjas gar sienām
Un mēness jau paslēpies dus
Pasaulē noklusušā
Un nedaudz tumšā
Un mirušā
Kā Tavs roku pieskāriens…
Nemodini mani, kad jauna diena sākas
Tā pārāk cieša, saslēgusi mani
Savās skavās
Un vaļā nelaiž, lai kā es vēlētos.
Es slīkstu un varbūt tā pat labāk
Nekā vāji spuroties.
Man nav tik spēcīga ieroča,
Lai pret šo pasauli cīnīties.
Par smagu ir Tava roka šovakar
Par smagu tā pērļainas asaras
Rožu ziedlapās ber.
Man nevajag puķes uz kapa
Labāk noliec tur vientuļi sarkanu vēja lapu.
Par asu Tavs skūpsts
Skar lūpas, kuras jau sen aukstas un nejūtīgas.
No gadsimtu puteņiem sasalušas.
Par vēlu…un Tu to zini.
Un piedod, ka tā. Bet es esmu bezspēcīga.
Glābt to, kas kādreiz bija…


***
Trīs sarkanas ziedlapas
Tev rokā es ielikšu.
Tās vel ļoti karstas,
Tāpēc uzmanies
Neapdedzinies!
Trīs asas asaras,
Vēja un sniega sasaldētas
Es iebēršu Tev saujā.
Tās ļoti aukstas!
Tāpēc uzmanies!
Neapsaldējies!
Tu esi viens no viņiem- no pelēko bara.
Tie, kas citiem pāri dara!
Un, galvenokārt paši sev.
Ziemas rītausmā bālā
Es noķēru domu aiz astes gala
Un noslīcināju krūzē.
Lai jau guļ mūžīgo miegu.
Bet tā doma bija par mani un tevi.
Un lūk tas ir skumji…
Es, aizmigusi sniegā
ietinos Tavā mīlestībā,
Lai siltāka būtu šī nakts.
Un, kad tā pāries,
Apskāvieni un skūpsti
Riņķos mums apkārt
Kā sendienu aizmirstie taureņi,
Tie, kuri bija pagājušajā vasarā atstāti…

[Kaede]

Sorr par dubultpostu...

Sniegs
Pirmais vientuļais sniegs
miegaini uz rūts klājas
tas virpuļo, dejo,
meklēdams uz palodzes mājas.

Smiekli caur sniegu skan,
patiesi un neviltoti
ar siltumu apgaroti
un brīvi...

Pirmais vientuļais sniegs
uzkrīt uz Tavās lūpām,
kurās vēl spēlējas
apmaldījies smaids.

Pirmais vientuļais sniegs
apņem mūs abus
mēs slapji
pārēdušies
vientuļā sniega
smieklus.


***
Šonakt es ķeru pa mūžību peldošus mirkļus,
kuri savijas skaņās un atmiņās manās.
Šonakt es meklēju ko ļoti īpašu laika atmiņu plūdumā
Es lūkojos pēc balta sniega atblāzmas siltā vakarā,
kurš sasnidzis tieši Tavā pagalmā.
Es sevi ziedošu puķu smaržā vēlos ieraudzīt.
Un Tevi saulrieta atblāzmā spožā atpazīt.
Visvairāk sapņoju Tavu smaidu ieraudzīt.
Kad Tu mani pavasara vējos gaidi.
Šovakar es vēlos ķert mana mūža skaistākos brīžus,
kuri savijas milzīgā kamolā,
kuru kaķis tikko kā zem gūltas paspēra.
Bet es līdīšu laikmeta putekļos,
meklējot mīlestību...