tirpalas un shaushalas Options

[ShinChan]

Mana vienīgā ziņģe
Guntars Račs / Uģis Rūķītis / Jānis Grodums

Ar tevi nekad mēs nebūsim kopā,
Tu būsi kā rīts, es būšu kā vakars.
Tu būsi kā vējš, es būšu kā klusums,
Es būšu kā tu, tu būsi kā es.

Ar tevi nekad mēs nebūsim kopā,
Tu būsi kā zelts, es būšu kā dzelzs.
Tu būsi kā vīns, es būšu kā ūdens,
Jo tu būsi tu, bet es būšu es.

Piedz.:
Tu, mana vienīgā, vien tu, vien tu.
Tu, mana vienīgā, vien tu.
Tu, mana vienīgā, vien tu, vien tu.
Tu mana vienīgā.
Labrīt, uz redzēšanos!

(Starpspēle)

2x Piedz.:
Tu, mana vienīgā, vien tu, vien tu.
Tu, mana vienīgā, vien tu.
Tu, mana vienīgā, vien tu, vien tu.
Tu mana vienīgā.
Labrīt, uz redzēšanos!

Izlasījāt rūpīgi? Kā patika? Vai vārdu salikums "Latvijas roka leģendas" un šis murgs jums iet kopā? Man nē.
Dziesma jau kādus gadus 5 veca, taču joprojām
sava tizlā teksta dēļ nebeidz tracināt. Nesen atkal izdzirdēju to skanam radio un nolēmu, ka šis ir labs iemesls pašķendēties par Latvijas mūziķu radīto dziesmu tekstiem. Kur ir palikušās interesantās lirikas? Kāpēc padomju laikā bija tik daudz izcilu sadarbību starp mūziķiem un dzejniekiem, kā labākos piemērus varu minēt "Pērkonu" un Māri Melgalvu, kā arī Menuetu un Viktoru Kalniņu. Arī citām grupām lirika bija daudz specīgāka kā šobrīd, pat Līviem, kurus līdz Ērika Ķiģeļa nāvei tiešām pilntiesīgi varēja uzskatīt par izcilu grupu, teksti nebija tā vājākā vieta. Tolaik arī vienkāršākie estrādes mūziķi kaut kā vairāk uzticējās profesionāliem dzejdariem, nevis savām ierobežotājām spējām tapināt līdz nelabumam banālus un salkanus tekstus, kā tas ir šobrīd. Es jau saprotu, ka nevienam par teksta radīšnu negribas maksāt naudiņu, taču ja rezutlātā dziesma izklausās pēc 2. klases beŗna sarakstīta pantiņa, kā tas ir Manas vienīgās ziņģes gadījumā, tad būtu vērts padomāt arī par pašas grupas reputāciju. Man grūti nākas saprast, kā profesionāli mūziķi, kuri domājams prot atškirt labu dziesmas tekstu no galīga murgojuma, vēl jo vairāk tāpeč, ka paši savulaik šos labos tekstus ir dziedājuši spēj nolaisties līdz tādam līmenim.
Vēl viens uzskatāms piemērs. agrāk Prāta vētras dziesmas bija bauda klausīties, Kauperam nebija ko pārmest, par albumu Veronika jūsmoju joprojām, taču vai kāds man var pateikt par ko ellē ratā ir teksti dziesmām "Pilots Tims", "Lapsēns (vai kaut kā tā)" un arī tiem pašiem "četriem krastiem"? Kaut kā izskatās pēc radošās krīzes.
Ja augstākminēto grupu liriku notrulināšanos varu sagremot. Tad apstākli, ka latvijai ir zudis tāds talantīgs mūziķis kā Roberts Gobziņs ir grūti aptvert. Viņa ampelēšanos ar melņiem par muzicēšanu var nosaukt tikai cilvēks kam ir sveša mūzika vispār. Viņš viennozīmīgi bija un domājams joprojām ir viens no labākajiem elektroniskās mūzikas pamatā tehno radītājiem mūsu valstī. Viņa dziesmu teksti ir kaut kas vienreizējs, piemēram, "Krasta āža" lirika ir tīrs sirreālisms dzejā. Dziesma "Latīņu maiznieki", (manuprāt viņa labāka dziesma) vispār ir nenovērtēts dārgums Latvijas mūzikā. Neesmu informēts par apstākļiem, kas viņu piespieda pamest nenopietni nopietno muzicēšnanu un pārmesties uz pašreizējo masu izklaidi zaļummballēs un šlāgerfestos (droši vien vainīga tā pati naudiņas pelnīšana) taču "fakt na ļico" mums ir zudis talantīgs mākslinieks ar kuriem mēs jau tā neesam pārāk bagāti.
(postu pabeigšu vēlāk)

[ShinChan]

Jaasaak jau ar to, ka radio nevajag klausiities, tur paarsvaraa ir tikai zinjghes...em shlaagheri..em laikam taa taas lietas sauca, nju veinalga...

Nu jāsāk jau ar to, ka es radio mūzikas atsakņošanai izmantoju gaužām reti. Pamatā klausos ziņu raidījumus kā arī dažus analītiskos un autorraidījumus. Tā ka gribi negribi nākas to kasti slēgt iekšā. LR2 nākas klausītites piespiedu kārtā, tie kas izmanto tālsatiskmes autobusus zina par ko es runāju.

Kāpēc es šo topiku vispār aizsāku?
Visupirms jau tamdēļ, ka Latvijas/latviešu mūzikai piemīt potenciāls un ne tikai provinciālā izpratnē. Un ir diezgan skumji noraudzīties kā dažs labs dzīdamies pēc ne tās mūzikas ziņā izglītotākās, taču maka biezuma ziņā labāk situētās publikas daļas pats nemanot nodod savus principus. Mani šis jautājums ir tirdījis diezgan ilgi. Kā mākslinieks, kas ir radoša un domājam neatkarīga un paškritiska personība, spēj tik viegli atmest principus un kļūt par absolūtu bezmugurkaulnieku, vai tas izpaustos, kā stulbu tekstu vai mūzikas radīšana, vai nespēja laikā aiziet no skatuves (tie kas vēroja Mikrofona "naftalīna" pasākumu droši vien ievēroja, kuram cilvēkam slidenā laikā var droši iet aiz muguras nebaidoties paslīdēt)? Laikam tāpēc dažs labs nododas pārmērīgai dzeršanai un narkotikām, jo realitāte kļūst jo dienas jo pretīgāka.

Varbūt kāds zinošs cilvēks pan pateiks, kas notika ar 90. gadu vidū radušos interesanto projektu "Yaputhma(?) sound system"? Izcēlās ar interesantu mūziku un tam laikam neierastiem videoklipiem.

Kā jau oponēju lasītavā, latviešu mūziku tik pat kā neklausos, jo, manuprāt, gandrīz visas dziesmas ir vienkārši stulbas, bezjēdzīgas, turklāt atstāj iespaidu, ka to autori ir prātā tērēti. Ja nu kāds grib iebilst, lūgums vispirms noklausīties un saprast Juli - Warum.

Tu nonāc zināmās pretrunās. Saki, ka neklausies latviešu mūziku, bet apgalvo, ka tā ir stulba. Lai varētu izteikt šāda veida apgalvojumu vispirms ir jāiepazīstas ar subjektu uz kuru apgalvojums attiecas, un ne jau vienas grupeles vienu dziesmeli, bet gan latviešu mūziku kā kompleksu pasākumu. Ja tu saki, ka latviešu ūzižuika ir stulba vienlaicīgi ar to domājot "Šlāgerputeni 2006" tad tu gribot negribot pasaki, ka stulba ir arī Imanta Kalniņa 4. simfonija.

This post has been edited by ShinChan: Feb 3 2006, 18:23