korāns, bībele u.c. zvēri sienās..., jeb kā jūs tas ietekmē Options

[kahi]

nu, tātad... braucot pa brīvības ielu(posmā no tālivalža līdz matīsa ielām), var saskaitīt vismaz 7 uzraxtus (uz māju sienām, žogiem, u.c. vietām, kur brīvie prāti tiek klāt), kuri aicina mani lasīt korānu un u.c. bībelisku noviržu materiālus.

klausieties, šitass baigi besī ārā!! : ''dzīvē nav prieka? izlasi korānu!""
''viena lpp. no korāna var mainīt visu tavu dzīvi!''
''korāns-visuma atslēga!"

kāda ir jūsu attieksme pret šādiem ''reliģiozajiem'' uzraxtiem??(vienkārši paejiet garām, vai dusmās plīsdams raxtat iesniegumu domei).. kā jūs tas ietekmē??

varbūt kādam ir kāds cits uzraxts (ne obiligāti pa reliģiju), kurš ir licis aizdomāties???

vnk gribējās zināt, vai es vienīgā te tāda!!

[edg]

Nedaudz par egoismu.
Luugtu jums njemt veeraa buutisko jautaajumu: "dziivee nav prieka?"
Religjija paliidz atguut dziivesprieku, kaa arii dziivotgribu vispaar. Taa nav domaata taadiem cilveekiem kaa juus. Taa domaata tiem, kam dziivee neveicas. Religjija ir viens no veidiem, kaa, ieguldot kaut ko no savas dziives, tikt pie kaut kaa cita. Cilveeki ar smagaam probleemaam, religjiozi kljuustot, paliek daudz labaaki sabiedriibai. Taadiem, kaa jums, kam ar dziives uztveri ir vairaak gaajis sabiedriibai pa praatam (fraaze varbuut izklausaas diivaini, bet ir preciiza), religjija nav domaata. Juus uzskataat, ka juusu nepatika ir paaraaka par kaadam citam paliidzeeshanas iespeeju? Malachi! Taa turpinaat! Lai dziivo Es, Es un viss, kas Mans.
Un nepuutiet man te par to, ka religjija daudzus samaitaa. Reiz man bija interesanta saruna par sho teemu, kur gala secinaajums bija - pietiekami sapraatiigam cilveekam religjija nav vajadziiga. Bet paskatieties taalaak - pietiekami sapraatiigs cilveeks nekljuus religjiozs. Bet paskatieties veel taalaak - runa ir par vajadziibu un nevajadziibu tikai individuaalaa egoisma kontekstaa. Lai arii cilveeks, kljuustot religjiozs, nereti sabojaa savu dziivi, tam gandriiz vienmeer (iznjemot slimus gadiijumus) naak liidzi citu dziives uzlaboshana. Tas taapeec, ka lielaakaa dalja muusdienu populaaro religjiju ir uz sabiedriibas labumu tendeetas. Un taa tam arii vajadzeetu dziivee buut. Ticiiba kaut kam ir tas, kas muus attur no buushanas par uz savaam emocijaam un vajadziibaam baazeetiem radiijumiem (egoistiem). Vienmeer ir paarspiileetas tiekshanaas uz vienu vai otru pusi, bet starp cilveekiem jebkuraa jomaa ir paarspiileejumi. Taada ir cilveeces daba.

[ReD_FoXy]

Tas taapeec, ka lielaakaa dalja muusdienu populaaro religjiju ir uz sabiedriibas labumu tendeetas. Un taa tam arii vajadzeetu dziivee buut.

Varu pat teikt ka 85% piekriitu shiem teikumiem. Bet religjija man neliekas pievilciiga savas veestures deelj vien. Vara, taas izmantoshana un cilveeku maldinaashana gadsimtu gaitaas. Taa protams ir tikai tumshaa puse bet runaajot par religjijas veesturi labaa un ljaunaa attieciiba ir 15 pret 85.
Tiem kuriem vajadziiga religjija/bazniica un paliidziiba ko taa sniedz tad vinjsh to atradiis. Bazniicas ir lielas un laaabi pamanaamas. Un pietam ir daudzi veidi kaa tur nokljuut - draugi aizvelk, rodas par to interese aiz ''neko dariit'', reklaamas, aviizes un televiizija arii.
Bet raksiit uz sienaam jau ir fanaatisms vai njirgaashanaas. Neskatoties uz manu attieksmi pret/par religjiju abi divi varianti ir idiotisms (atvainojos par vaardu izveeli).

[edg]

Varu pat teikt ka 85% piekriitu shiem teikumiem. Bet religjija man neliekas pievilciiga savas veestures deelj vien. Vara, taas izmantoshana un cilveeku maldinaashana gadsimtu gaitaas. Taa protams ir tikai tumshaa puse bet runaajot par religjijas veesturi labaa un ljaunaa attieciiba ir 15 pret 85.

Tikpat labi tu vari spriedeleet par to, cik gjimene ir laba vai ljauna. Religjija no gjimenes neko dizhi neatshkjiras - taa ir sabiedriibas parshreguleeshanaas sisteema, kas izveidojas pati no sevis, un kameer tu neizdomaasi labaaku aizstaashanas mehaanismu, taa arii seedees muusu kultuuraa. Tur ir savi labumi un sliktumi, bet to lietu nevar izskaust. Religjija pati par sevi kaa mehaanisms izveidojas un uzturas.
Cita lieta - ja tu gribi aprunaat konkreetu religjiju. To gan droshi var dariit. Bet tad taa to arii vajag pasniegt. Bet tad vajag izlemt arii savu nostaaju - vai tu veelies kaut ko mainiit shajaa sakaraa un cik ljoti mainiit, un cik ljoti veelies. Par konkreetu religjiju kaa sabiedriibas uzlabotaaju var spriedeleet visai mieriigi, ja ir idejas, kaa procesu uzlabot, nepazaudeejot tos labumus, ko vinja mums sniedz pashlaik, kad nenotiek ne krusta kari, ne raganu dedzinaashana.

Tiem kuriem vajadziiga religjija/bazniica un paliidziiba ko taa sniedz tad vinjsh to atradiis. Bazniicas ir lielas un laaabi pamanaamas. Un pietam ir daudzi veidi kaa tur nokljuut - draugi aizvelk, rodas par to interese aiz ''neko dariit'', reklaamas, aviizes un televiizija arii.

Var buut tev tas ir paarsteigums, bet lielaakaa dalja cilveeku nelaimes gadiijumaa nemeklee paliidziibu. Vinji tikai laad savu nelaimi.
Bazniicas tev var buut lielas un pamanaamas, bet cilveeks parasti ir rutiinas zveers - vinjsh negribiigi peekshnji ieiet bazniicaa vai tamliidziigi izdariities.
Tev varbuut ir "neko dariit" laiks, bet dziives sagrautiem cilveekiem ir jaaruupeejas par savu naakotni (es domaaju - par pusdienaam un ziemu). Nelaimee draugi parasti cilveeku neizprot, un nepaartrauc atkaartot pasham cilveekam, ka vinjam ir jaalabojas. Vinji neredz to, ka cilveeks pats neprot un nespeej laboties.
Un no celja nomaldiijushiem cilveekiem (es domaaju narkashus, zagljus utml) vispaar nav veelmes laboties. Lielaakaa dalja "glaabto cilveeku" pat neaizdomaajas liidz religjiskiem jautaajumiem.
Tu uz lietu skaties no savas puses, bet cilveeks depresijaa ir tik ljoti paarliecinaats par savu probleemu risinaashanas neiespeejamiibu, ka vinjsh pats nemeklee risinaajumu. Tas vinjam ir jaaiesmeeree ar varu. Un ko dariit tiem, kam ar draugiem un gjimeni nav paveicies?

Bet raksiit uz sienaam jau ir fanaatisms vai njirgaashanaas. Neskatoties uz manu attieksmi pret/par religjiju abi divi varianti ir idiotisms (atvainojos par vaardu izveeli).

Ceru, ka manis augstaak rakstiitais nedaudz pabiidiija tavus uzskatus virzienaa prom no fanaatisma uz realitaati. Cilveeks meklee briinumus. Piemeeram, uzraksts "Jeezus naaks" ir tik pretenciozs, ka cilveeks aizdomaajas. Un galvenais ir dabuut vinju aizdomaaties. Tad vinjsh saaks arii intereseeties.