Politika. Tikai un vienīgi., Hardcore thread. No n00bs allowed! Options

[GoldLeader]

Padzirdēju, ka prezidente zviedrijā pateikusies karalim par to, ka Zviedri iemācījuši Latviešiem lasīt un rakstīt...nezinu, vai tā ir taisnība, tomēr tas arī nav svarīgi, jo šis fakts mani raisīja uz domām, tādēļ arī pavediens.

Mūsu politiķi domā, ka mēs esam lopi. Pie šāda secinājuma nonācu, tajā momentā, kad Šlesers taisnojās panorāmas priekšā, par kukuļošanas skandālu, un visu vainu vēla uz JL. Primajai partijai, pēc idejas, vēlēšanās būtu jāsavāc zem 5% tagad. Tautas Partijai arī. Bet cilvēki jau balsos, dēļ politiskās reklāmas. Vispār, partijas mums tagad stulbas - atklāti korumpētie TB/LnnK, Pirmā partija, TP, sociķi un ZZS, slēpti "godīgais" JL, stulbie radikālie garda un Vislatvieši, un kreisie loši - PCTVL. Balsot par ko - nav.

Iecienītās partijas - nu tās jau pat atklāti nebaidās, atvainojiet, uz````t, visam, ko apzīmē ar vārdu "Izteiksmes Brīvība" "Politiskā atbildība" "Gods" "Cieņa" un "Darbs Valsts Labā" Tas pats šlesers - viņa nožēlojamā taisnošanās man izbojāja veselu vakaru, jo katram kārtīkam spriestspējīgam cilvēkam paskatoties uz faktiem redzams, ka viņš melo. Bet nē, viņš neatkāpsies. Vismaz paldies Kalvītim, par to, ka kārtējo reizi glāba situāciju. Manas prognozes, starp citu, ir, ka Primā Partija šo skandālu izmantos savās vēlēšanu reklāmās, un sauks sevi par "apmelotajiem" vai kā savādāk. Un protams, viņiem neļāva strādāt citas valdības partijas. LOL! Nu, cerams, ka jūs vismaz uz šiem meliem neuzķersieties.

Kādēļ JL ir slēpts ļaunums? Well, Kāds man ļoti tuvs cilvēks man reiz stāstīja, kā viņa brālis ir bīdījies karjerā. Uzbīdījās līdz Knab tieši tajā brīdī, kad JL veica tīrīšanu, un sabiedrībai rādīja skaidro seju. Un redzēja, cik paši JL ir korumpēti. Un nekur netika, jo viņu nometa lejā. Bet JL joprojām ir godīgi, vai ne?

Labējie un Kreisie fanāti? Viņus var likt zem vienas cepures. Kamēr būs vieni, būs arī otri. Protams, ka galvenais viņu mērķis ir nopelnīt naudu. To lieliski pierāda tas, kā viņi noliedz acīmredzamus faktus. Jā, PSRS bija ļauna mūs okupēja, un jā PSRS sabrukums ir lielākā traģēdija 20. gadsimtā. Diemžēl šie cilvēki uzskata, ka patriotisms ir skaļu saukļu kliegšana, un ārdīšanās, nevis reāla labuma došana tautai. Mīļais Raivis ar savu fanklubu ir tikpat patriotisks, cik Mormonisms ir reliģiozs. Mankurti nožēlojamie, lol.

Tādēļ es esmu Kristiāniski Libertiāniskais Anarhists. Un kamēr tādu nebūs vairākums, kārtējais Andris tāpat savāks jūsu pensiju, par to varat nešaubīties.

Bet kā domājat jūs?

[ShinChan]

Naktīs atgriežoties mājās bija jābaidās tikai no tā, ka tevi var arestēt vai apzagt, bet nebija narkomānu, jo vienkārši nebija nemaz tā pieejamas narkotikas. Nebija alkoholiķu uz ielām kuri varētu uzbrukt vai piesieties, jo pat ja tādi uzradās viņi tika pa fikso aizvākti uz iecirkni. Nebija jābaidās pa dienu izlaist bērnus ārā rotaļāties vienus. Parkos vienmēr bija soliņi. Bērni brīvlaikā nevazājās apkārt pa pilsētu un netupēja pa naktīm datorsalonos kļūdami atkarīgi, bet gan bija iestājušies oktbrēnos, pionieros, komjaunatnē...Un visas šīs apvienības, kaut gan daudzi tās sauc par padomju laiku vienu no tiešākajiem simboliem. Bija vajadzīgas. Kāpēc to apskaidrošu vēlāk, ja kādam radīsies vēlme zināt.

Kā jādzīvo un kāda izglītība jāiegūst, lai pilnā nopietnībā augstāk rakstīto varētu uztvert kā reālu soc laiku atspoguļojumu? Bet nopietnui, kā tu esi nonākusi līdz šādām atziņām?
Saulīt narkomānu varbūt arī bija mazāk, taču tas kāpēc mūsu tauta ir hroniski nodzērusies ir tieši PSRS sabūto gadu nopelns. Bija gan alkoholiķi, gan izvarotāji, gan narkomāni, gan slepkavas, gan pedofīli un maniaki, tikai par to nekas netika rakstīts, jo sabiedrībā bija jāuztur mīts, ka te atšķirībā no sapuvušajām kapitālistiskajām valstīm ir paradīze zemes virsū. Kas attiecas uz oktobrēniem, pionieriem, un komjauniešiem, jā bija arī pozitīvas iezīmes, taču šo veidojumu primārais uzdevums bija veidot jaunus komunisma celtniekus un skrūvītes kopējā sistēmā. Ja tu nebiji sabijis pironieros un komjauniešos, tev nebija nekādas izaugsmes iespējas, tā nu tas bija, pat bērnu līmenī izpaudās totalitārisms. Un vai maz ir iespējams aizmirst par apburošo stukaču pavļiku Morozovu, kurš būdams uzticīgs pionieris un komunists peč paŗliecības nekavējās nodot savu tēvu varas ieistādēm, jo tas nepadomīgi bija no kolhoza nofenderējis nedaudz pārtikas ar mērķi pabarot savu ģimeni, pašu Pavļiku ieskaitot. Lūk kādas vērtības tika ieaudzinātas jaunatnē.

Nesen sanāca saruna par šo tēmu ar draugiem un viens ieteicās. nebija jau obligāti jābūt partijniekam. Ja tu biji bezpartijnieks, tev neviens neliedza dziedāt mājaš ko vēlies un darīt ko vēlies. tas savukārt nozīmēja, ka reāli tādam cilvēkam piesieties nevarēja. Viņš dzīvoja tā kā vēlējās kamēr nepārkāpa likumu. Bet partijnieku vietā gan izlēma valsts iekārta. Tomēr viņiem bija dota izvēle un viņi paši izvēlējās, lai viņu vietā izlemj.

Tas varēja būt perestroikas laiks, kad PSRS jau sāka škobīties, taču ļoti apšaubu ka "varēji darīt ko vēlies". ja tā būtu tad Klāvs Elsbergs nebūtu "izkritis"pa logu un Ita Kozakeviča "noslīkusi" un arī tādi politiskie disidenti kā Gunārs Astra arī nebūtu tiesāti. Tāpēc noņemsim rozā brilles un palūkosimies uz lietām kādas tās bija īstenībā.

Un jā es atkal atkārtošos, ka jā atgrieztos tajā laikā. Lai izdzīvotu cauri oktobrēnus, pionierus, komjaunatni,izbraukātos pa pionieru nometnēm, un kolhoziem kur vakaros pēc darba vai grūtas dienas visi vācās ap ugunskuru un dziedāja un priecājās par to, ka ir kopības sajūta, kuras tagad vispār mūsdienu jaunatnē vairs nav palicis. Lai tagad pierunātu kādu aizbraukt kaut kur zaļumos sakurināt uguni, paņemt ģitāru, padziedāt pastāstīt anekdotes un vienkārši parunāt, tad nevienam nav laika, nevienu tas neinteresē un neviens vispār nevēlas. Toties tajā laikā tas nebija nekas neparasts. Tieši tāpēc es labprātāk būtu piedzimusi kaut kur ap 64. gadu. Jo tagad ir daudz kas labs kā nebija toreiz, bet toreiz bija daudz, kas tāds ko vajadzētu tagad...

Šis teksts mani aizklustināja līdz asarām. "Pēc smagas darba dienas kolhozā visi savācās ap ugusnkuru un dziedāja un priecājās". pilnīgi gara acīm skatos šo ainu, kādā padomju laika kinohronikā.
Ak vecā labā plānveida ekonomika un valsts īpašums.

Var tikai pabrīnīties cik īsa ir cilvēku atmiņa. Manā atmiņā savukārt ir ļaužu masas, kas par katru cenu vēlas tikt laukā no šši sasodītās sitēmas, kura gan vārda tiešā gan pārnestā nozīmē žnaudza nost. Jā nekas nav tikai slikts vai tikai labs, tas pats attiecas uz soc periodu, kurā pagāja daļa no manas bērnības arī man par to laiku ri daudz patīkamu nostaļģisku atmiņu. Tas ir tikai normāli. Taču es nekādi nespēju ar šādu ačgārnu romantismu skatīties uz sistēmu, kas pazemoja un fiziski iznīcināja cilvēkus un ierobežoja to brīvību.