Populaarfizika vs Pseidofizika, mjāā.. Options

[NOAR]

Out of topic!

nekad neesmu redzējis tos uzrakstus, bet pie teorētiskās fizikas neizturēju...

Fizikaa eksistee taads briinums kaa fotons, kas reizee ir gan elementaardaljinja ar svaru, incerci un citaam mateerijas daljinjas iipashiibaam, un tajaa pashaa laikaa (vienlaiciigi) vilnis ar viljnju iipashiibaam - speeju apliekties ap objektiem, interferenci utml. Tas ir vispaaratziits zinaatnee. Nekas neparasts, ka kaut kas ienjem vairaakas izpausmes formas. Siikaak negribu sho diskusiju virziit.

Par fotonu? Jebkuraa pietiekami augsta liimenja fizikas maaciibu graamataa par elementaardaljinjaa. http://en.wikipedia.org/wiki/Photon
Veel vari pastudeet kvantu teoriju par superpoziiciju - daljinju nenoteiktu esamiibu telpas daljaa.

Tā visa ir tikai teorētiskā fizika un nekas no tā visa nav patiesība.
Eksistē DAUDZ fizikas teoriju un likumu, kas ir dziļā pretrunā viena ar otru un ar realitāti.
Viss, kas iet zem molekulas līmeņa ir nepareizs, un Einšnteins vispār sūkā.
Tāka lūdzu nevelc paralēles starp starp tādu mistu kā reliģija un vēl lielāko mistu - fiziku.



Tigra2 nerocies pārāk reliģijā. Ka negadās, ka tu netīšām pierādi, ka dieva nav.

[edg]

Geedelja teoreema apgalvo, ka nav taadas sisteemas, kuras "iekshienee" var pieraadiit pashas sisteemas nepretruniibu. Tas nenoliedz, ka izveeloties citu sisteemu, var pieraadiit apskataamaas sisteemas nepretruniibu.
Ljoti shaubos, ka manas speejas matemaatiskajaa logjikaa kaut tuvojas taveejaam, bet, kaads mistiks darbs vedina uz domaam, ka Geedelja darbs pat paraada, ka visas pareizaas teorijas var pieraadiit.

Joprojām, mūsu loģisko aksiomu saraksts beidzās ar jautājumu, ka visas loģiski pareizās formulas var tikt pierādītas? - jautājums, kuru uzdeva Hilberts un Ackermanns 1928.g.. Atbilde ir "jā" - kā Kurts Goedels noskaidroja 1929.g. savā doktora disertācijā "Ueber die Vollstaendigkeit des Logikkalkuels" (apskatiet Goedel's Archive iekš Princeton University Library). Atpilstošais dokuments parādījās 1930.g.: K.Goedel. Die Vollstaendigkeit der Axiome des logischen Funktionenkalkuels. "Monatshefte fuer Mathematik und Physik", 1930, Vol.37, pp.349-360.