Printēt nav ko, un nopirkt tu tāpat neko labu nenopirksi.
*nix iesācējiem (tā kā vairumam ir paniskas bailes no reģistrēšanās, pārpublicēšu šeit, taču, ja jums ir pretenzijas pret apjomu, varat arī to palagu izdzēst).
Starp citu, lielākā daļa tika uzraktīta nakts vidū, tādēļ uzreiz atvainojos par daudzajām kļūdām.
Pedeja laika ir paradijušies jauni *Nix (ar *Nix apzime visas OS, kas veidotas uz Unix bazes (Linux, BSD, u.c.)) lietotaji, kuri saskaras ar tam pašam problemam, ar kuram es saskaros pirms pusotra gada, tāpec nolemu uzrakstit šo samurgojumu.
Pirmā problema bija ar partīcijam un failu sistēmu:
- Linux cietos diskus apzime ar burtiem, piemeram, hda ir pirmais disks, bet hdf - sestais;
- partīcijas apzime ar cipariem, piemeram, hda1 ir pirmā diska pirmā partīcija, bet hdf5 - sestā diska piektā partīcija;
- savukārt BSD pirmā diska pirmā partīcija ir hd0,0, bet otrā diska trešā partīcija - hd1,2;
- ierīces atrodas /dev, tacu lai tas varetu izmantot, tas ir japiemonte, piemeram, datu nesejus un partīcijas montē /mnt (tas nav obligati, tas var montet ari citur, piemeram, hda7 piemontet ka /home);
- lietotaja faili atrodas /home/[lietotajvards], piemeram, /home/niks;
- programas un koplietošanā esošie faili parasti atrodas /usr.
Nākama problēma bija čaula (rakstā tiek apskatīta bash):
- komandas/programmas rokasgramatu var izlasit ierakstot čaulā (bez "[]"):
CODE
man [komanda]
- īsas instrukcijas var ieraudzit ar:
CODE
[komanda] -h
CODE
[komanda] --help
- pieejamas komandas var ieraudzit ierakstot komandas pirmo burtu un nospiežot "tab";
- čaula pieņem, ka komandas atrodas /bin, /usr/bin (+ /sbin un /usr/sbin, ja esi root), ja tās atrodas citur, tās ir jāraksta ar absoluto adresi vai jāpievieno PATH, piemeram:
CODE
/usr/local/f-prot/f-prot
CODE
PATH=/home/niks/bin
- nomainit direktoriju var ar komandu cd
sintakse:
CODE
cd [direktorijs]
- redzēt direktorija saturu var ar ls - ši komanda paradis visus failus un dirktorijus, kas atrodas konkretaja dirktorija, lai redzetu tikai direktorijus, jaizmanto lsd, lai ieraudzitu papildus informaciju, jaizmanto ls -l, bet sleptos failus var ieraudzit ar ls -a;
- failus var izdzest ar rm;
sintakse:
CODE
rm [izdzešamais fails]
- tukšus direktorijus var izdzest ar rd
sintakse
CODE
rd [tukšais direktorijs]
- direktorijus, kas satur failus, var nodzest šadi:
CODE
rm -fr [nodzešamais direktorijs]
- failus var parvietot ar mv
sintakse:
CODE
mv [ko] [uz kurieni]
- failus un direktorijus var kopet ar cp
sintakse:
CODE
cp [ko] [kur]
- saites var izveidot ar ln
sintakse
CODE
ln [fails/mape uz kuru izveidot saiti aktivaja direktorija]
CODE
ln -s [fails/mape uz kuru izveidot simbolsaiti] [direktorijs, kura to izveidot]
- jaunu direktoriju var izveidot ar mkdir
sintakse:
CODE
mkdir [izveidojamais direktorijs]
- lai stradatu ar failiem, kuru nosaukumos ir atstarpes, tos liek pedinas, piemeram:
CODE
mplayer "/mnt/win_c/Documents and Settings/Angel/My Documents/My videos/peles_tunings.wmv"
- failus var atrast ar find un locate:
CODE
find [kur sakt meklet] -name [meklejama faila nosaukums]
CODE
locate [faila nosaukums]
- lynx ir konsoles www brauzeris bez JavaScript atbalsta
sintakse:
CODE
lynx [adrese] (bez http://)
- links ir konsoles www brauzeris ar JavaScript atbalstu
sintakse:
CODE
links [adrese]
- failus var lejupladet ar wget
sintakse:
CODE
wget [saite uz faillu]
- parbaudit citu datoru pieejamibu var ar ping
sintakse:
CODE
ping [merka IP adrese]
ping un jebkuru citu komandu var apturet/partraukt ar Ctrl+C - ar ssh var pieslegties serverim, kas to atbalsta, un izmantojot konsoli nodot tam komandas (dati tiks šifreti)
sintakse
CODE
ssh -l [lietotajvards] [serveris]
- to cik ilgi dators ir ieslegts var ieraudzit ar komandu uptime;
- monitora redzamo tekstu var nodzest no konsoles ar clear;
- zip arhivu var atarhivet ar unzip
CODE
unzip [zip arhivs]
- rar arhivus var atarhivet ar unrar
CODE
unrar e [rar arhivs]
- tar arhivu var atarhivet ar tar
CODE
tar -xvf [tar arhivs]
- tar.gz arhivus ari var atarhivet ar tar
CODE
tar -xzvf [tar.gz arhivs]
- tapat ari bz2 arhivus var atarhivet ar tar
CODE
tar -xzjf [tar.bz2 arhivs]
- disku attelus (.iso, .img, .flp un daudzus citus) var parkopet uz datu neseju ar dd
CODE
dd if=[diska attels] of=[datu nesejs] (šaja gadijuma datu neseju nem no /dev)
- particijas un datu nesejus var piemontet ar mount, bet atmontet ar umount
sintakse
CODE
mount [ko] [kur]
CODE
umount [direktorijs, kura ir piemonteta particija/datu nesejs]
Ethernet tikla adaptera konfigurešana izmantojot konsoli:
- Vispirms paskaidrošu, ka tiek apzimeti tikla adapteri:
- pirmais tikla adapteris - eth0;
- otrais tikla adapteris - eth1;
- adaptera konfigurešanai izmanto ifconfig (komanda ifconfig izvada aktivos interfeisus, bet ifconfig -a izvada visus (ari neaktivos)):
CODE
ifconfig
CODE
ifconfig -a
lai lietotu ifconfig, jabut root tiesibam! - tagad rodas jautajums, ka klut par root neizlogojoties
atbilde - ar su
CODE
su (pieškir root tiesibas)
CODE
su [lietotajvards] (pieškir konkreta lietotaja tiesibas)
parole nebus redzama - adaptera aktivizešana/deaktivizešna:
aktivizet:
CODE
ifconfig [adapteris] up
deaktivizet:
CODE
ifconfig [adapteris] down
- IP adresi var uzstadit šadi:
CODE
ifconfig [adapteris] [IP adrese] up
- tikla masku var uzlikt šadi:
CODE
ifconfig [adapters] netmask [tikla maska]
- MAC adresi var nomainit šadi (ja to atbalsta draiveris):
CODE
ifconfig [adapteris] hw [klase] [MAC adreses ekvivalents ASCII]
šajā gadijuma klase ir ether
Dažas noderigas komandas priekš single user:
Tagad kersimies pie programu instalacijas no to izejas koda (source) (sekojošais -
parasti, bet ne vienmer):
- atarhive arhivu;
- OBLIGATI IZLASI README UN INSTALL;
- sekojot noradijumiem dodies un noradito direktoriju;
- ieraksti konsole:
CODE
./configure (ja atrodoties direktorija, kura atrodas komanda, konsole komandu nevar atrast, tai priekša liek ./)
- ja neparadas kludu pazinojumi (fatalas kludas parasti tiek uzraditas pedejas rindinas):
CODE
make
- ja viss kartiba:
CODE
make install (ka root)
- Var ari šadi:
CODE
./configure && make && make install
Nobeigumam gribu uzrakstit, ka Mandriva (agrāk Mandrake) Linux daudz ko var izdarit erta grafiska vide, tapec ta ir ideala OS iesacejiem.
Mandriva Linux 10.2 (bezmaksas versija):
Mandriva-Linux-2005-Limited-Edition-Download-CD1.i586.isoMandriva-Linux-2005-Limited-Edition-Download-CD2.i586.isoMandriva-Linux-2005-Limited-Edition-Download-CD3.i586.isoP.S. Iesaku pameginat
Midnight Commander.
P.P.S. Mandrake kontroles centru var izsaukt ierakstot konsole mcc.