Populaarfizika vs Pseidofizika, mjāā.. Options

[NOAR]

Out of topic!

nekad neesmu redzējis tos uzrakstus, bet pie teorētiskās fizikas neizturēju...

Fizikaa eksistee taads briinums kaa fotons, kas reizee ir gan elementaardaljinja ar svaru, incerci un citaam mateerijas daljinjas iipashiibaam, un tajaa pashaa laikaa (vienlaiciigi) vilnis ar viljnju iipashiibaam - speeju apliekties ap objektiem, interferenci utml. Tas ir vispaaratziits zinaatnee. Nekas neparasts, ka kaut kas ienjem vairaakas izpausmes formas. Siikaak negribu sho diskusiju virziit.

Par fotonu? Jebkuraa pietiekami augsta liimenja fizikas maaciibu graamataa par elementaardaljinjaa. http://en.wikipedia.org/wiki/Photon
Veel vari pastudeet kvantu teoriju par superpoziiciju - daljinju nenoteiktu esamiibu telpas daljaa.

Tā visa ir tikai teorētiskā fizika un nekas no tā visa nav patiesība.
Eksistē DAUDZ fizikas teoriju un likumu, kas ir dziļā pretrunā viena ar otru un ar realitāti.
Viss, kas iet zem molekulas līmeņa ir nepareizs, un Einšnteins vispār sūkā.
Tāka lūdzu nevelc paralēles starp starp tādu mistu kā reliģija un vēl lielāko mistu - fiziku.



Tigra2 nerocies pārāk reliģijā. Ka negadās, ka tu netīšām pierādi, ka dieva nav.

[NOAR]

Tu esi kautko paarpratis. nevis gravitaacija vai inerce pienjem gjeometriskas formas, bet laiks (gjeometriski) izliecas masas, speeka un inerces iespaidaa.

Es visu teicu pareizi - plakanā gravitācija - gravitācija, kas diviem āboliem liftā vienmēr liktu krist pa paralēlām līnijām; sfēriskā inerce - inerce. kas liktu diviem āboliem liftā krītot satuvoties. Realitātē tas ir otrādāk.

Un ko tu domā ar vārdu "patiesa"? Teorija jau var būt patiesa vienā mērogā, taču aplama citā.

Patiesa teorija ir tad, ja viņa darbojas jebkur pie jebkādiem apstākļiem. Tagadējā teorētiskajā fizikā tiek lietoti izņēmumi un piemērotākās teorijas, jīdz ar to tā nav patiesa.

Kvantu fizika vispaar ir savdabiiga, jo tiek izskaidrots, kas notiks un kaapeec, un tas pieraadaas praksee, bet neviens iisti nevar pateikt, kaapeec tieshi taa notiek.

Pats labākais viņā ir ka itkā viss (nu gandrīz viss) ir iespējams, bet ir jāaprēķina iespējamība kaut kam notikt, piemēram, ar iespēju 1:gandrīz bezgalība es varēšu iziet cauri sienai.
Un vēl ir teorija, ka visas iespējas tiešām notiek, veidojot paralēlas pasaules. Tikai šādā gadījumā es neredzu vajadzību aprēķināt varbūtības, jo, pēc idejas, abas varbūtības pastāv savā realitātē un realitātes ir tikai tik cik iespēju bija (1:bezgalība kļūst par 1:1).

.., bet tikmeer dodu priekshroku jau esoshaam teorijaam.

Tieši šī ideja!
Tieši šī ideja gremdē teorētisko fiziku - "teorija ir nepareiza? Nu un? Tas pagaidām nav pierādīts un es arī necentīšos pierādīt ka viņa ir nepareiza. Tā vietā pataisīšu teorijas, kas balstās uz šu nepareizo teoriju."


Kāds te meklēja arī tos gudros fiziķus - pameklē starp stīgu (string) teorētiķiem (tie tagad ir vairākumā). Viņi par gravitācijas izraisītāju pieņem nevis telplaika izliekumu, bet gan gravitonu (un tad viņi meklē to gravitona pazušanu ekstra dimensijās). Viņi zin ka Einšteina fizika ir nepareiza.

[edg]

Es visu teicu pareizi - plakanā gravitācija - gravitācija, kas diviem āboliem liftā vienmēr liktu krist pa paralēlām līnijām; sfēriskā inerce - inerce. kas liktu diviem āboliem liftā krītot satuvoties. Realitātē tas ir otrādāk.

Nav fizikaa taadu jeedzienu kaa plakana gravitaacija, ne sfeeriska inerce. Man, muljkjim, "leeto" fizikai priekshroku deveejam nav saprotams, KUR iisti ir pretruna. Pasaki kaadu piemeeru, kur edg var saprast, ko tu ar to domaajis!

Patiesa teorija ir tad, ja viņa darbojas jebkur pie jebkādiem apstākļiem. Tagadējā teorētiskajā fizikā tiek lietoti izņēmumi un piemērotākās teorijas, jīdz ar to tā nav patiesa.

Jebkuru reaalu skaitli var daliit ar citu reaalu skaitli. Iznjeemums: ar nulli dalot reaalu skaitli nevar ieguut.
Visi ziidiitaaji dzemdee savus mazuljus. Iznjeemums: piiljknaabis un ehidna deej olas.
Iznjeemumu eksistence ir normaala.

Pats labākais viņā [kvantu fizikaa] ir ka itkā viss (nu gandrīz viss) ir iespējams, bet ir jāaprēķina iespējamība kaut kam notikt, piemēram, ar iespēju 1:gandrīz bezgalība  es varēšu iziet cauri sienai.

Muljkjiibas tu runaa.

Un vēl ir teorija, ka visas iespējas tiešām notiek, veidojot paralēlas pasaules. Tikai šādā gadījumā es neredzu vajadzību aprēķināt varbūtības, jo, pēc idejas, abas varbūtības pastāv savā realitātē un realitātes ir tikai tik cik iespēju bija (1:bezgalība  kļūst par 1:1).

Nu, ja mees pienjemam shaadu teoriju, ka viss notiek paraleelaas pasaulees, tad jeega reekjinaat varbuutiibas vienalga paliek, jo nezinaam tachu, kuraa pasaulee atrodamies, taapeec kaads buus rezultaats.

Tieši šī ideja gremdē teorētisko fiziku - "teorija ir nepareiza? Nu un? Tas pagaidām nav pierādīts un es arī necentīšos pierādīt ka viņa ir nepareiza. Tā vietā pataisīšu teorijas, kas balstās uz šu nepareizo teoriju."

Fizikji cenjshas atrast citus, labaakus risinaajumus. Visu laiku. Bet es esmu tikai parasts mirstiigais, un nejuutos speejiigs atrast labaaku teoriju. Lai vareetu to izdariit, ir jaaiedziljinaas pashreizeejaa teorijaa, lai labi izprastu taas probleemas un nodarboties pie spieshanas - kaada teorija vareetu "apiet" shiis kljuudas. Varbuut tas buus kaut kas pavisam fundamentaali atshkjiriigs no paareejaa, bet vienalga ir jaabuut speciaalistam, lai to izdomaatu. Es pilniibaa atbalstu alternatiivu teoriju mekleeshanu fizikaa un vispaar visaas jomaas! Tas, kas man nepatiik, ir, ka par kljuudaam, kaa tu, uzraada lietas, kuras nav pretruniigas.

Kāds te meklēja arī tos gudros fiziķus - pameklē starp stīgu (string) teorētiķiem (tie tagad ir vairākumā). Viņi par gravitācijas izraisītāju pieņem nevis telplaika izliekumu, bet gan gravitonu (un tad viņi meklē to gravitona pazušanu ekstra dimensijās). Viņi zin ka Einšteina fizika ir nepareiza.

Stiigu teorijaa Gravitonam taapat kaa tradicionaalajaa "punktu" teorijaa tic (jaa, tas ir iistais vaards) tikai dalja. Kaa man staasta, tur esot daudz pienjeemumu un neprecizitaashu, ka pagaidaam nekas cits, kaa ticeet neatliek. Ir jaagaida, ko raadiis turpmaaki peetiijumi.
Vispaar, iesaku tev paardomaat pie vaarda "zina" lietoshanas. Ja tu kaut ko "zini", tad tas noziimee, ka tavaa izpratnee taa arii ir, un nav savaadaak. Veestures gaitaa dazhaadi "zina" ir paargaajushi par "toreiz domaaja", ka ir visai dumji da jebkam ticeet ar tik speeciigu vaardu kaa "zina". Domaaju, uzskatu, ticu? bet zinu... nee. Arii shkjietami perfektas lietas laika gaitaa iespeejams apgaaziis.