![]() |
![]() |
Kaede |
![]()
Post
#1
|
![]() Koutaishi ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Group: Chuunin Posts: 1221 Joined: 25-October 04 From: maybe in your dreams ![]() |
Te es ievietošu dažus savus dzejoļus. Ceru, ka nav tik traki, ko a?
![]() Mirušo sapņu ielas. Klusumā eju es, pa mirušām sapņu ielām Kur ēnas slēpjas gar sienām Un mēness jau paslēpies dus Pasaulē noklusušā Un nedaudz tumšā Un mirušā Kā Tavs roku pieskāriens Nemodini mani, kad jauna diena sākas Tā pārāk cieša, saslēgusi mani Savās skavās Un vaļā nelaiž, lai kā es vēlētos. Es slīkstu un varbūt tā pat labāk Nekā vāji spuroties. Man nav tik spēcīga ieroča, Lai pret šo pasauli cīnīties. Par smagu ir Tava roka šovakar Par smagu tā pērļainas asaras Rožu ziedlapās ber. Man nevajag puķes uz kapa Labāk noliec tur vientuļi sarkanu vēja lapu. Par asu Tavs skūpsts Skar lūpas, kuras jau sen aukstas un nejūtīgas. No gadsimtu puteņiem sasalušas. Par vēlu un Tu to zini. Un piedod, ka tā. Bet es esmu bezspēcīga. Glābt to, kas kādreiz bija *** Trīs sarkanas ziedlapas Tev rokā es ielikšu. Tās vel ļoti karstas, Tāpēc uzmanies Neapdedzinies! Trīs asas asaras, Vēja un sniega sasaldētas Es iebēršu Tev saujā. Tās ļoti aukstas! Tāpēc uzmanies! Neapsaldējies! Tu esi viens no viņiem- no pelēko bara. Tie, kas citiem pāri dara! Un, galvenokārt paši sev. Ziemas rītausmā bālā Es noķēru domu aiz astes gala Un noslīcināju krūzē. Lai jau guļ mūžīgo miegu. Bet tā doma bija par mani un tevi. Un lūk tas ir skumji Es, aizmigusi sniegā ietinos Tavā mīlestībā, Lai siltāka būtu šī nakts. Un, kad tā pāries, Apskāvieni un skūpsti Riņķos mums apkārt Kā sendienu aizmirstie taureņi, Tie, kuri bija pagājušajā vasarā atstāti -------------------- |
![]() ![]() |
Kaede |
![]()
Post
#2
|
![]() Koutaishi ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Group: Chuunin Posts: 1221 Joined: 25-October 04 From: maybe in your dreams ![]() |
Nav jau tā, ka saraujas. Vnk tā ielikt sanāk...
![]() ![]() *** Uzdāvini man kastīti, kurā es varu dzīves krāsas slēpt. Iedod man otiņu un molbertu un atļauj uzzīmēt sejiņu. Vai tā smaidīs es gan vēl nezinu... (Bet kaķis aiz loga gaida piena bļodu) Vai drīkstu es uzzīmēt zaļu zāli? Tu atļauj?! Es smejos! Tas jauki... Un atmiņā uzplauks ziedošu puķu lauki! Es mālēju laiku, kas pagātnē aizplūst... Es pati vien pagātnes ēna... ( bet kaķis aiz loga laiza ķepiņu vienu) Vai drīkst uzzīmēt rudens elpu, kas piepilda visu dvēseles telpu?! Ak, saki, ka nevarēšu?! (nu, to mēs vēl redzēsim!) Lietus pazūd aiz loga un vējš sarkanu lapu moka. Es sēžu un skumstu par nākamo mirušo dienu, kura kamolā satin mūžības pavedienu. -------------------- |
![]() ![]() |
Lo-Fi Version | Time is now: 17 June 2025 - 11:11 |